Ceļu policists
Krievija. Stāv viens ceļu policists postenī, redz - brauc glaunā mersedesā pēdējais bomzis. Zirgam skaidrs, ka tur kaut kas nav tīrs, tāpēc šis notur bomzi malā.
"Kā tad tu pie šitādas mašīnas tiki? Nozagi?" ments prasa.
"Nenozagu, priekšniek - uzdāvināja!" bomzis atbild, papīrus rādīdams. Policis gan pārbauda pa trīs lāgiem, bet nekur piesieties - viss oficiāli, auto reģistrēts uz bomža vārda.
"Stāsti mudīgi - par kādiem nopelniem?" ments šo ņemās prašņāt.
"Nu, neticēsi, priekšniek! Gāju vienu vakaru pavairāk iedzēris, kaut kā paklupu, krītot saskrāpēju šim pašam mersim sānu. Tur iekšā bandīti, uzreiz izlēca ārā sist. Es redzu, ka šamējiem barvedis plikpaurains, saku tam: "Jel nesit nost, pirms neesi uzklausījis! Es tev matus varu ataudzēt! Manam sūdam, raugi, no dabas tāda spēja jebkuram matus ataudzēt!" Bandīti sākumā negrib ticēt, bet viņu šefs paliek domīgs un man saka: "Daram tā - pamēģini, un ja ataudzēsi, ne tikai par švīku piedošu bet vēl uzdāvināšu tev šo pašu mersi!"
"Un tālāk?"
"Nu, tālāk es viņam uztaisīju uz galvas, viņš mani pēc pāris dienām atrada, viss noaudzis matiem kā hipijs, paspieda roku un kā solījies uzdāvināja mersi!"
Policists stāv domīgs. No vienas puses, vēl trakāku pasaciņu diez vai izdomāsi, bet no otras, turpat acu priekšā fakts - bomzis likumīgi savā paša mersedesā. Tā šis beigās kaunīgi noņem cepuri, atsegdams pliko pauri, un saka:
"Klau, varbūt man arī izlīdzēsi? Ja kādreiz par kaut ko iekritīsi, piesegšu!"
Bomzim nav divreiz jāsaka. Šis uzliek mentam uz paura sulīgu mīksto, kārtīgi izsmērē, rokas slaucīdams vēl piezīmē šim arī ūsas, lai tās ar labāk aug. Ments viņam vēl tādā paskatā paspiež roku un novēl laimīgu ceļu.
Līdz ko bomzis aizbraucis aiz līkuma, tā notur mašīnu malā. No krūmiem ņirgdami izlien bandīti un šim saka: "Sen nebijām tā izsmējušies! Izdari vēlreiz šito numuru, mēs tev vēl villu Sočos uzsauksim!"