Joku asorti jeb veselīga smieklu deva jautrākai dienai (07.05.2020)9

Tu drīz iesi projām?

– Sāras tante, vai tu drīz iesi projām? – Kāpēc to jautā, bērniņ? – Tētis teica: kamēr tu neaiziesi, pusdienas neēdīsim.

***

Atnāk mamma uz bērnudārzu

Atnāk mamma uz bērnudārzu pēc bērna. Skatās, bērni sēž zālītē ar telefoniem un planšetēm, bet skolotāja guļ uz soliņa. – Ko Jūs guļat?! Visi bērni aizmuks… – Uz kurieni viņi muks, mums Wi-Fi tikai līdz žogam.

Kāds visnotaļ mūsdienīgs, bet pasaulīgs cilvēks nomirst un tajā pašā mirklī viņam pretim nostājas būtne ar sekojošu piedāvājumu
- Tev ir divas izvēles: Paradīze vai elle. Ko izvēlēsies?
- Hmm...interesanti...pastāsti mazliet par abām!
- Nu...Paradīze - viss skaisti, piemīlīgi, putniņi dzied, visi dzīvo mierā...nu bet saproti pats mazliet garlaicīgi.
Ellē gan viss citādi - jautrība sit augstu vilni - mūzika, dejas, vienmēr jautri.
- nu ko te vispār domāt - protams, elli!!!
Pēc kāda laika cilvēks sauc:
- Kāpēc mani nebrīdināji, ka te ir TĀ!!??
Vai, mīļais, Tu nekad pa TV reklāmas neskatījies uz Zemes?

***

Nomirst cilvēks un nonāk paradīzē. Pienāk maltītes laiks, Jēzus attaisa konservus un cienā. Cilvēks neko, ēd. Nākamā maltītē atkal tas pats. Pēc nedēļas cilvēks neiztur un prasa:
- Klausies, es visu mūžu esmu bijis godīgs, kalpojis Tev, vai tad patiešām es tikai konservus esmu pelnījis? patiešām nekā cita nebūs?
Jēzus mierīgi:
- Ai man slinkums mums diviem te gatavot

Kādam strādigam un kārtīgam laulātajam pārim raizes sagādāja viņu vienīgā dēla nesekmība skolā. Dēls slēpa savu nolaidību, noveļot vainu uz skolotājiem par viņu neprasmi mācīt. Iekārtoja dēlu citā skolā. Pēc gada atkārtojās tāda pat aina - dēls vēl nesekmīgāks, vecāki izmisumā. Tad kāds labs cilvēks ieteica iekārtot dēlu kristīgajā internātskolā. Tā arī izdarīja. Pēc gada dēls atveda liecību, kurā bija fiksētas tikai labas atzīmes un nevainojama uzvedība. Vecāki nesapratnē. Lūdz dēlam paskaidrot šo negaidīto pavērsienu. Dēls stāsta: "Kad es ierados šajā skolā, tā ieraudzīju pie sienas pienaglotu kādu puisi. Sapratu, ka te joki nebūs. Kas man cits atlika, kā sakt mācīties."

***

3 puikas runā par saviem tēviem, salīdzinot, kurš stiprākais, gudrākais u.tml. Kad runa ir par naudu, viens saka: "Mans tēvs ir jurists, viņš nopelna 1000 dolārus par vienu dienu tiesā!" Otrs saka: "Bet manējais ir ķirurgs, viņš saņem 2000 dolārus par vienu operāciju!" Trešais īsti nezina, ko teikt, jo viņa tēvs ir mācītājs. Viņā apdomājas un saka: "Tas viss ir nieki, mans tēvs ir mācītājs un pēc 20 minūtēm viņa sprediķošanas vajadzīgi 6 vīri, lai aiznestu visu naudu!"

Vienam pirms nāves dod iespēju palūkoties, kā būs ar ēdināšanu abās vietās.
Ellē visi sēž pie bagātīgi klātiem galdiem, bet galīgi izsalkuši un nelaimīgi. Visiem rokās karotes ar gariem kātiem. Ēdienu paņemt var, bet mutē sev iedabūt nevar...
Debesīs viss tāpat - bagātīgi klāti galdi, karotes ar gariem kātiem, bet visi paēduši un priecīgi. Izrādās - šie pasmeļ ēdamo un bāž mutē nevis sev pašam, bet gan pretī sēdošajam.

***

Kad Bērziņu ģimene bija ievākusies jaunā mājā, pie viņiem ciemos atbrauca vecmāmiņa. Viņa jautāja piecus gadus vecajam Tomam, kā viņam patīkot jaunā māja. "ļoti patīk," viņš teica, "man ir pašam sava istaba, Aleksim ir pašam sava istaba, Jūlijai ir sava istaba. Tikai nabaga mammai jādzīvo joprojām kopā ar tēti."

Lai tiktu paradīzē, jānokārto eksāmens pie Jēzus. Dominikānis aiziet uz eksi, iznāk laukā nosvīdis - "Tiku cauri!", aiziet franciskānis, arī kaut kā svīsdams pūsdams, bet nokārto un paziņo "Tiku cauri!". Tad ieiet jezuīts. Trīs dienas neviens nenāk laukā no eksāmena istabas. Trešajā dienā iznāk Jēzus, nosvīdis..."Fū, tiku cauri!"

***

Vinnijs nežēlīgi zorī maizīti. Siventiņš neiztur.
-Vinnij, iedod man ari maizīti!
-Ta nav maizīte, tā ir smalkmaizīte!
-tad iedod man smalkmaizīti!
-Tā nav smalkmaizīte, ta ir būlciņa!
-Tad iedod man lūdzu būlciņu!
-Ej nost cūka. Pats nezini, ko gribi!

***

Jaunais krievs noskatījies ballītē pie baseina, ka labi izskatās pie zelta ķēdes arī krusts. Aiziet pasūtīt pie juveliera lielāku kā citiem, kur saprotams, vairāk zelta. Atnāk pēc pasūtījuma un skatās - kautkas nav kā vajag un saka: "Rabota horoshaja, krest beru no snimikje etogo gimnasta!"

Luterāņu mācītājs, katoļu priesteris un rabīns iet pārgājienā. Visi 3 noguruši un ierauga ezeru. Nolemj nopeldēties, bet peldbikšu;šu nav.
Luterāņu mācītājs saka:
- Klausieties, mēs taču visi 3 esam vīrieši, iesim tāpat.
Visi noģērbjas, ieiet ezerā, peldas. pēkšņi skatās piebrauc autobuss, izkāpj jaunieši un sāk tusēt. VIsi sēž ūdenī, bet paliek auksts. nevar vairs izturēt. Luterāņu mācītājs saņemas, aizklāj vīriešu lepnumu ar rokām, izskrien no ezera, paķer drēbes un prom. katoļu priesteris rīkojas tāpat. Rabīns aizklāj ar rokām seju un ar skrien laukā no ezera. Pieskrien pie diviem, tie šokā. rabīns paskaidro :
- nezinu kā jūsu draudzēs, bet mani visi pazīst pēc sejas.

***

Slimnīcas infekcijas nodaļā mirst ebrejs. Viņam jautā pēdējo vēlēšanos. Tas saka: "Atvediet man baznīckungu!"
Piederīgie: "Vai tev prāts! Mēs varam tev atvest rabīnu."
Mirējs: "Vai JUMS ir prāts! Pie manis, tīfa slimnieka, vest rabīnu?!"

Kad Dievs radīja pasauli, viņš pamatīgi nopūlējās un ļoti piekusa.
Septītajā dienā pie viņa atnāca eņģelītis un, neņemot vērā Dieva pārgurušo skatienu, pīkstošā balstiņā ieminējās:
"Sakarā ar Jūsu darba sekmīgu pabeigšanu, es gribētu ierosināt jaunu tradīciju - rīkot Ziemassvētkus un izgreznot eglīti. Re, te jau es to arī atnesu - sakiet kur likt?"
Vēsture nav saglabājusi precīzu Dieva atbildi, taču kopš tiem laikiem sākās tradīcija uzspraust eglītes galotnē eņģelīti.

***

Nabadziņš nomirst un nonāk paradīzē. Neviens viņam nepievērš uzmanību, visi kaut kur skrien. Nu ko, viņš arī rikšo baram līdzi. Izrādās, visi saskrējuši ap bīskapu, kurš tikko ieradies, zelta krusts kaklā. Nabadziņš nopūšas: "Te jau tieši tāpat kā zemes virsū! Visi tikai tos cienīgtēvus godina, man, nabadziņam uzmanību nepievērš." Sv.Pēteris viņam paskaidro: "Tādu kā tu te ir miljoniem, bet tādi ar zelta krustiem gan ļoooti reti parādās."

Kādam bagātniekam ir liela māja, mājai blakus baseins, kurā dzīvo haizivs. Reizi gadā šis bagātnieks rīko lielus svētkus, saaicina daudz cilvēkus, ēd, dzer, līksmojas. Jau uz vakara otru pusi viņš vienmēr saka runu: "Tas, kurš pārpeldēs šo baseinu un paliks dzīvs, dabūs vai nu pusi manu īpašumu, 10 000 latu vai manu meitu par sievu." Viesi vienmēr nošausminās, skatoties uz haizivi, un ballīte turpinās.
Te vienu gadu bagātnieks atkal saka šo tekstu, bet vēl viņš nav beidzis, kad atskan liels plunkšķis un visi redz, kā viens puisis uzvalkā nenormālos tempos peld pāri baseinam. Haizivs viņam uz pēdām. Pēdējā brīdī puisis tomēr sasniedz baseina malu un pārguris izlec ārā. Bagātnieks viņam pieskrien klāt:
"Vai tu gribi pusi manu īpašumu?" - "Nē."
"Tad tev vajadzīga nauda?" - "Nē."
"Ā, tu mīli manu meitu un gribi viņu precēt?" - "Nē."
"Ko tad tu gribi?" Puisis atbild: "Nosauciet man tā cilvēka vārdu, kas mani te iegrūda."

***

Mozus nonācis līdz jūrai un prasa saviem līdzgaitniekiem, ko darīt, lai to šķērsotu. Celtnieks piedāvā iespēju uzbūvēt tiltu, kas maksās 10 maisus zelta un prasīs mēnesi laika. Mozus atbild, ka tas ir dārgi un arī ilgi. Inženieris savukārt ir gatavs uzbūvēt pontonus – tas būs uz pusi lētāk un aizņems tikai divas nedēļas. „Vienalga, dārgi un ilgi”, domā Mozus. Tad sabiedrisko attiecību speciālists dod viņam padomu uzkāpt kalnā un saukt: „Dievs, palīdzi man pāriet jūru!”. Mozus vaicā, vai tad tas līdzēs, uz ko sabiedrisko attiecību speciālists atbild – nezinu, bet toties publikāciju Bībelē es garantēju!