Joku asorti jeb veselīga smieklu deva jautrākai dienai (07.05.2020)9

Debesīs nonāk harizmāts, pentakosts un baptists. Viņi var ieiet pie Pāvila aprunāties.
1.ieiet harizmāts, pēc kāda laika iznāk ārā un saka
-Nu, jā, mēs ar to labklājības teoriju nedaudz pāršāvām pār strīpu.
2.ieiet pentakosts, iznāk...
-Jā, par to mēlēs runāšanu nedaudz bijām tur pārpratuši.
3.ieiet baptists un ļoti ilgi nenāk ārā.....
Abi - harizmāts un pentakosts domā paskatīties, ko viņi tur tik ilgi...
Atver durvis, skatās, baptists pilnīgā histērijā, saniknojies
-...Stāv rakstīts...
Pāvils - Jā, es zinu, es pats to uzrakstīju
-...Bet stāv rakstīts.

***

Misionāru ģimene lūdz Dievu.
Mamma: Es lūdzu, lai šodien būtu labs laiks, lai mani divi dēli varētu nopļaut zāli.
Vecākais dēls: Es lūdzu, lai šodien lītu lietus, lai nebūtu jāpļauj zāle.
Mamma: Dievs, liec saprast manam dēlam, ka, ja šodien līs lietus, tad zāle būs jāpļauj rītā.
Jaunākais dēls: Es lūdzu, lai ari rītā lītu lietus.

Reiz taisnprātīgs mācītājs, kas mīlējis apciemot draudzes locekļus īpaši nebrīdinot, klauvējis pie kādām durvīm, kas tā arī netika atvērtas, lai gan nojausma sacīja, ka tur iekšā kāds ir. Krietnajam mācītājam nebija divu domu, ka te ir izveicams viens audzināšanas pasākums, un savā pastorālā gudrībā viņš ņēma baltu lapu, uz kuras uzrakstīja "Atklāsmes Grāmata 3:20". Ar padarīta darba apziņu, viņš nokratīja putekļus no kājām un devās tālāk, jau apcerēdams, kas nākamā svētdienā draudzei būtu jāsadzird no kanceles. Vēl nebija ausis svētdienas rīts, kad krietnais mācītājs savā pastkastē atrada līdzīgi salocītu papīra lapu, uz kuras trekniem burtiem bija rakstīts `1. Mozus 3:10".
Tik daudz par notikumiem uz vietām.

***

Iet teologs gar baznīcu, kur harizmatiska draudze slavē Dievu. viņš ieiet iekšā prasa, par ko tad jūs tā priecājaties, šie saka - par to, ka Dievs izveda Izrēla bērnus pāri Sarkanajai jūrais Šis piesakās uz vārdu un paskaidro, ka tik traki jau nebija, tā bija nevis Saraknā, bet Niedru jūra un tur ūdens seklākajā vietā līdz potītēm...
entuziasms momentā noplok, šis priecīgs, ka apgaismojis kristiešus dodas projām. te dzird, ka visi vēl skaļāk sāk slavēt, citi krīt ekstāzē. Šis griežas atpakaļ, prasa, kas par lietu, viņam paskaidro
- Mēs slavējam Dievu par to, ka viņš tajā seklajā ūdenī noslīcināja visu faraona armiju

Māmiņa ievēro, ka meitiņa savu lācīti sauc par Gladly. Viņa jautā, kādēļ tāds vārds.
"Tādēļ, ka viņš šķielē (he is cross-eyed)", meitiņa saka.
"Nu un tad?", māmiņa jautā?
Meitiņa atbild: "Nu mēs taču baznīcā dziedam - Gladly the cross I`d bear" (Ar prieku es nestu krustu)

***

Kādam dievbijīgam vīram paliek 60 gadi. Abi ar sievu dzird Dieva balsi .
Dievs : " Jūs abi esi godbijīgi kristieši un tāpēc es sieva Tev vaicāju , ko tu gribi dāvināt savam vīram?"
Sieva brīdi padomā un saka " Biļeti uz kuģa braucienam apkārt pasaulei!"
Hops , sievai rokā parādās divas biļetes , viņai un vīram.
Tad Dievs vaicā vīram - "Ko tu gribi dāvanā no manis?"
" Nūū ... 30 gadus jaunāku sievu!"
Hops! Un vecim ir 90 gadi!

***

Sēž īri krogā tieši pretī bordelim.
Sēž, dzer alu un redz, ka gar bordeli iet kāds luterāņu mācītājs un iegriežas iekšā... Īri sāk savā starpā runāt, kādi tie luterāņi ir perversi un ļauni...
Tā viņi iedzer vēl pa alum un redz kā gar bordeli iet kāds baptistu mācītājs un arī iegriežas iekšā... Īri atkal sāk runāt, kādi baptiski ir briesmīgi kristieši un tikai runā skaisti, bet paši pa bordeļiem...
Tā viņi sēž vēl kādu laiku līdz gar bordeli iet kāds katoļu priesteris un tāpat ieiet iekšā... Īri klusējot saskatās, norausta plecus un nosaka - Droši vien kāds nomiris.

Liturģiskās komisijas sēde. Teologi iegrimuši diskusijās. Diskusija karsta, diena arī. Logs atvērts. Kaut kur aiz loga ēkas fasādi uzkopj krietnais Jēkabs, meistars visās lietās.
Teologs nr1: "Manuprāt, vispareizākā lūgšanas poza ir stāvus, paceltām rokām, sniedzoties pretī Dievam kā Tēvam.
Teologs nr2: "Lūgšanai jābūt pazemīgai. Nekas tik labi neizsaka pazemību tā Kunga priekšā, kā nomešanās uz ceļiem un galvas noduršana."
Teologs nr3: "No savas pieredzes varu teikt, ka vislabāk nodoties lūgšanām varu, kad nometos zemē izplestām rokām prātam neaptveramā Dieva priekšā, kas no pīšļiem mūs paceļ Savā žēlastībā."
Te atskan krietnā Jēkaba balss: "Kungi, lūdzu atvainot par iejaukšanos sarunā, bet neviļus dzirdot jūs runājam par šo aizraujošo tēmu, pārdomāju arī savu lūgšanu pieredzi, un, ziniet, reiz piedzīvoju tādu lūgšanas pārdzīvojumu, ka nespēju nepadalīties. Eku tas notika akurāt pirms četriem gadiem, kad tā sasodītā vētra te bija maķenīt jumtu pabojājusi. Ak, kungi, jūs pat nevarat iedomāties, cik viegli kāja slīd uz tāda skārda jumta, kad lietutiņš smidzina. Vēl šo baltu dieniņu nesaprotu, kā tas notika, bet vienā mirklī attapos, ka kāja iepinusies drošības virvē, bet pats ar galvu uz leju karājos 15 m virs zemes. Kungi, neticēsiet, bet TĀ LŪDZIES, AR TĀDU DEGSMI nevienā citā pozā ne reizes neesmu.

Viens svētais aiziet bļitkot. Uzmanīgi pārbauda ledu, cik tas izturīgs, tad noliek rīku kasti, saberzē rokas, piepūš vaigus, ņem urbi un nu tik būs urbt, kad atskan skaļi dimdoša balss: `Te zivju nav! Beidz plosīties!" Pārsteigtais zivju bende gan galvu nedaudz plecos ierāvis paceļ acis uz augšu, vaicādams: "Tas esi Tu, Kungs? Es tik kādu breksīti gribēju." Kā atbilde nodārd: "Esmu Anatolijs Kreipāns. Beidz postīt ledu un tin makšķeri, breksīt! Pēc stundas hallē spēle sākas."

***

Baķuška ar rabīnu uz abiem nopērk žigulīti un vienojas, ka pirkums netiks iesaistīts reliģiskos rituālos. Naktī baķuška pa kluso tomēr apslaka autiņu ar svētīto ūdeni. No rīta mierīgs nāk, skatās - izpūtējs par plaukstas tiesu īsāks palicis!

***

"Iedomājieties, visur, kur es eju, cilvēki uz mani raugās kā uz kristieti," kāds dedzīgs draudzes aktīvists uzrunā svētdienas skolas bērnus: "Padomāsim, ko tas nozīmē!"
"Tas nozīmē, ka viņi tevi nepazīst! Tu esi alfas vadītājs, es zinu. Man mamma pateica!" attapīgai Dagmārai ilgi nav jādomā.

Jaunieshi, kas cerējushies nomirst un nonāk pie paradīzes vārtiem. Jautā pēterim - vai te mūs varēs salaulāt? Tas aiziet un nerādās mēnesi, tad atnāk un saka jā! Bet izsķirt? pēteris - ar tādām grūtībām sameklēju mācītāju, par advokātu vispār nav ko runāt.

***

Divi mācītāji ceļa malā uzstāda zīmi: “Apstājies, beigas ir tuvu! Pagriezies, pirms nav par vēlu!”. Viņiem garām lielā ātrumā pabrauc kravas auto, no kura šoferis kliedz: - Nolādētie sektanti! Esat apnikuši! Kad mašīna pazūd aiz pagrieziena, atskan milzīgs troksnis. Viens mācītājs saka otram: - Laikam tev bija taisnība. Vajadzēja vienkārši uzrakstīt: “Tilts ir sabrucis!”.

***

Divi mežonīgi rokeri sastop katoļu mācītāju, kas lec uz kruķiem, un pieklājīgi būdami uzjautā: "Kas tad jums gadījās?"
Tas atbild: "Dušā neveikli paslīdēju, dēli."
`Aha," šie nosaka, novēl ātrāk atlabt un turpina nesteidzīgi sūkt aliņu pret spēkratiem atspiedušies.
Pēc brīža viens vaicā: "Un tomēr, kā tas tā tam mācītājam varēja gadīties?"
"Nu man labāk neprasi. Es jau neesmu nekāds katolis. Pirmo reizi par tādu dušu vispār dzirdu. Tās baznīcēnu štelles man ir svešas."

Mācītājs ciemos pie kādas jaukas draudzes locekļu ģimenītes. Vienkārši idille. Sirsnīgas sarunas par ticības pieredzi, par nākotnes plāniem, par to, kā bērni aug utt...
Atsprāgst durvis, aizelsies, pietvīkušiem vaigiem, mirdzošām acīm istabā ieskrien Jēkabiņš un steidz puskliegšus vēstīt: "Mam, mamm es pagrabā ieraudzīju lielu, riebīgu žurku! Es viņai metu ar āmuru, un viņa iebēga tālajā kaktā, tad viņai situ ar lāpstu...` tajā brīdī mazais mednieks pamana cienīgtēvu, saminstinās un pieklusinādams balsi lēnīgi noteic: "Un tad labais Kungs pēkšņi ņēma viņu pie Sevis."

***

Padomju (Pārtikas programmas) laiki.
Skolotājs māca bērniem Krilova fabulas un sāk lasīt pazīstamo:
Reiz Dievs vārnai bija dāvājis gabaliņu siera...
Klasē dūkoņa un kāds saka atklāti:
- Skolotāj! Jūs taču pats mācījāt, ka Dieva nav!
- Nu - un? - skolotājs nesamulst. - Siera taču arī nav.

***

Tantuks katru dienu iet pie grēksūdzes un priesterim stāsta vienu un to pašu;
Jānis Dievkalpojuma laikā knosās, Minna, skatās apkārt, vēl kāds, kaut ko citu dara.
Priesteris viņai jautā, bet ko tu pati dari?
Kā, ko ? Skatos , ko citi dara.

Viens džeks bārā dzer vairāk kā parasti un otrs šim prasa: - Kas noticis? Džeks stāsta: - Es dzeru savas sievas piemiņai. Viņa bija svētā zemes virsū. Viņa gāja baznīcā katru rītu, pavadīja savas dienas lasot un citējot Svētos Rakstus, katru vakaru dziedāja himnas un psalmus, piepildīja mūsu māju ar reliģiskām statuetēm un gleznām un ielūdza mūķenes un mācītājus pie mums pusdienās trīs reizes nedēļā. - Izklausās pēc eņģeļa, - otrs saka. - droši vien tādēļ Dievs viņu arī tik ātri paņēma pie sevis. - Nē, - pirmais atbild, -es viņu nožņaudzu.

***

Sastrīdējās divi baptisti.
- Sievietes arī tiks debesīs!
- Netiks vis!
- Kāpēc?
Tāpēc, ka stāv rakstīts: iestājās klusums debesīs kādu pusstundu

***

Satiekas laukos divi kaimiņi. Viens saka:
"Zini, mana cūka grib pie kuiļa. Vai nevari izlīdzēt - Tev taču ir kuilis - atved viņu pie manas cūkas... "
"Bet kā lai es zinu vai viņš grib vai nē?"
"Tu paskaties - ja viņam astīte gredzenā, tad grib... "
Nākamajā dienā šis skatās - kuilim astīte gredzenā.
Nu viņš iesēdina kuili motocikla blakusvāģī, uzliek ķiveri viņam galvā un ved pie cūkas...
Nākamajā dienā atkal šis skatās - astīte kuilim gredzenā... Nu viņš atkal iesēdina kuili blakusvāģī, uzmauc ķiveri galvā un ved pie cūkas...
Trešās dienas rītā šis lūdz sievai, lai viņa aiziet un paskatās vai astīte kuilim gredzenā vai ne. Pēc
kāda brīža viņa atgriežas:
"Nezinu, kā viņam ar asti, bet viņš sēž blakusvāģī, ar ķiveri galvā... "