Joku asorti jeb veselīga smieklu deva jautrākai dienai (18.04.2020)6

Divi jaunekļi sarunājuši sestdienas rītā doties uz sporta zāli. Viens tikšanās vietā ierodas laikā, otrs nokavē par veselām 45 minūtēm. „Atvaino, man modinātājs čupā”, viņš taisnojas. „Kas notika? Piedzēries un sadauzīji?” „Nē, sapīpējos un izjaucu.”

***

Sieviete brauc auto un redz: viņai pretī braucošā mašīna piebremzē, pa logu izliecas vīrs un uzkliedz viņai: “Govs!!!”. “******” – sieviete nepaliek parādā, piespiež gāzes pedāli un… aiz līkuma ietriecas govī, kas stāv ceļa vidū.

Vienu vakaru drauga dzīvoklī, kas atrodas 5.stāvā, notiek kārtējais tusiņš. Kad acis bija kārtīgi aizlietas, prāts sāka nesties uz varoņdarbiem. Tā nu viens no kompānijas ierosina derības par to, ka viņš ar slaloma slēpēm (tās turpat bija atstutētas pret skapi) nobrauks pa trepēm no piektā līdz pirmajam stāvam. Sacīts darīts. Neskatoties uz faktu, ka bija jau pāri pusnaktij, brauciens sākās. Slēpotājs bija veiksmīgi ticis gandrīz līdz otrajam stāvam, kad no sava dzīvokļa, ziņkāres dzīta, iznāca kāda pensionāre. Lieki piebilst, ka sirmgalve tika notriekta. Tika izsaukti ātrie, kas aizveda pensionāri uz slimnīcu. Policija, par laimi, iejaukta netika. Mēs, sirdsapziņas mocīti, sapirkāmies mandarīnus un konfektes un devāmies uz slimnīcu viņu apraudzīt, taču, mums par lielu pārsteigumu, viņu tur neatradām. Kā beigās noskaidrojās, večiņa bija ievietota trako namā, jo bija centusies ārstam iestāstīt, ka kāpņu telpā viņu notriecis slēpotājs…
Tagad mums šis atgadījums liekas smieklīgs, taču toreiz smiekli nenāca.

Trīs mačo peļu tēviņi sēž bārā un lielās, kurš ir īstāks vecis. Pirmais iemet mēriņu tekilas un saka: “Es, piemēram, peļu slazdus izmantoju kā trenažierus – apguļos uz muguras, noķeru krītošo atsperi un papumpējos ar to kādas 20 – 30 reizes”.
Otrais izdzer savu dzērienu un paziņo: “Tas ir sīkums. Es savācu izliktās indes tabletes, sasmalcinu tās un ik pa brīdim iešņaucu”.
Trešais ielej rīklē savu dzērienu un ne vārda neteikdams pieceļas un iet ārā no bāra. “Kur tad tu tā sataisījies?” , abi pārējie ir neizpratnē. “Ai, apnika te dirnēt, iešu mājās izd***zt kaķi.”

Karību jūra. Viņas Majestātes tirdzniecības kuģis ar garšvielu kravu burā atpakaļ uz Angliju. Te pēkšņi sardzes matrozis pamana pie apvāršņa pirātu kuģi. Komanda ir nobijusies, taču brašais kapteinis sauc: “Atnesiet manu sarkano kreklu!” Viņš to uzvelk, drošsirdīgi ved savus vīrus cīņā pret pirātiem un sakauj tos. Pēc kaujas vīri uz klāja svin uzvaru un visziņkārīgākais no tiem painteresējas, kāpēc kapteinim bija vajadzīgs sarkanais krekls. “Redzi, atbild drošsirdis, “ja mani kaujā ievainotu, sarkanais krekls neļautu jums, puiši, saskatīt asinis, un jūs turpinātu cīnīties bez bailēm.” Matroži ar cieņu noskatās savā drosmīgajā vadonī un iedzer uz viņa veselību. Nākamajā rītā sardzes matrozis pamana jūrā ne vairs vienu, bet veselus desmit pirātu kuģus. Sadursme ir neizbēgama. Komanda kapa klusumā skatās uz kapteini un gaida viņa pavēli. “Tagad”, klusi saka brašais kapteinis, “atnesiet manas brūnās bikses.”

Žurnālists ieradies intervēt slavenu pētnieku, kuram tagad jau pāri astoņdesmit. Večuks segās satīts sēž ratiņkrēslā un mundri atbild uz visiem jautājumiem. Žurnālists grib uzzināt, kāds ir bijis visbriesmīgākais pētnieka piedzīvojums. Večuks brīdi padomā un tad stāsta: “Reiz es, vēl pavisam nepieredzējis aspirants, nonācu Birmas džungļos. Un tikko es biju apsēdies atvilkt elpu, tā piepeši - “Rrrr!!!” – no biezokņa man virsū metās milzīgs tīģeris. Es pietaisīju bikses.” Žurnālists viņu mierina: “Tas taču ir pilnīgi attaisnojami – jūs bijāt viens džungļos, milzīgs zvērs, kas pēkšņi uzrodas – te nav par ko kaunēties” “Nē, jūs nesapratāt”, atbild večuks, “bikses es pietaisīju tikko – tad, kad teicu “Rrrr!!!”

Vīrelis pēc pamatīga plosta pamostas kapos zem krūma. Skatās: agrs rīts, vēl pustumsa, taču kādu gabaliņu tālāk jau strādā kapracis. Vīrelim vēl šmiga nav izgājusi, tāpēc viņš nolemj kapraci izjokot – piezogas tam no muguras un baismīgā balsī gaudo: “Uhū, uhū, uhū!” Kapracis viņam pat nepievērš uzmanību. Vīrelis mēģina vēlreiz un vēl briesmīgākā balsī: “Oooo, oooo!” Nulle reakcijas. Viņš atmet ar roku un steberē uz izejas pusi. Pie pašiem vārtiņiem viņu panāk kapracis, iebliež no visa spēka ar lāpstu pa galvu un pirkstu kratīdams tēvišķā balsī saka: “Pa kapsētu vari staigāt cik tīk, bet ārpus teritorijas gan nelien.”

Blondīne gatavojas doties tūrisma pārgājienā un kārto somu: „Tā, noteikti jāpaņem stringbiksītes... Ko vēl? ...Āā, stringus nedrīkst aizmirst... Un vēl... Noteikti jāpaņem tie stringi...”
Māte, to visu vērojot, saka: „Meitiņ, tu varēji vismaz telti paņemt...”
„Mammu, neuztraucies – ja būs stringi, tad būs gan telts, gan guļammaiss, gan pārtika un viss pārējais”

***

Pāvests Benedikts XVI stājies jaunajā amatā, un drīz vien pie viņa ienāk
kardināls:
- Pie jums apmeklētājs, kurš tikšanos gaida jau 2000 gadu.
Pāvests, būdams pagodināts ar tādu uzmanību, lūdz apmeklētāju ielaist.
Kabinetā ienāk vecs ebrejs, parāda pāvestam gleznu „Svētais vakarēdiens” un
jautā:
- Tie ir jūsējie?
Pāvests, manāmi apmulsis:
- Manējie...
- Bet kurš maksās par vakariņām?!

Dabas pētnieks atgriežas no vairākus gadus ilgušas Āfrikas ekspedīcijas. Izkāpj no lidmašīnas apkrāvies ar ceļasomām un ar mazu pērtiķīti uz pleca. Viņu uzreiz apstāj kolēģi:
- Nu, kā gāja?
- Viss kārtībā, normāla ekspedīcija.
- Nu, un kādas tur, Āfrikā, sievietes?
- Laiks gan tur šausmīgi karsts.
- Bet sievietes, sievietes?
- Jā un ziloņi tur sastopami milzīgos baros...
- Kādi ziloņi, mēs tev par vecenēm prasām!
Šajā brīdī pertiķītis uz pleca sāk dīdīties un saka:
- Tēti, nu ko tu lauzies! Pastāsti taču viņiem, kādas tur vecenes.

***

Mūķene ieiet alkohola veikalā un jautā pārdevējam:
- Jūs varētu man pārdot pudeli viskija?
- Māsa, bet kā? Jūs… un alkohols?
- Lūdzu, man ļoti vajag! Tas man nepieciešams medicīniskiem nolūkiem!
- Medicīniskiem nolūkiem? Nu, labi! Lūk, pudele, taču naudiņu no jums neņemšu!
Pēc četrām stundām, kad pārdevējs jau dodas mājup, viņš ielas pretējā puse pamana mūķeni ar viskija pudeli rokās. Viņa lamājas, ārdās, mēģina kaut ko nodziedāt… Pārdevējs dodas viņai klāt:
- Māsa! Jūs taču teicāt, ka tas viskijs domāts medicīniskiem nolūkiem!
- Tā arī ir! Mūsu klostera priekšniecei ir aizcietējumi, un kad viņa mani ieraudzīs šādā paskatā, viņa vienā mirklī apd***īsies!

***

Pēterīša mamma zvana ārstam:
- Labdien, dakter! Mums problēma! Mans dēls ir norijis dzīvu mušu! Ko iesākt?
Ārsts:
- Atveriet viņam muti un pielieciet pie tās karotīti ievārījuma! Varbūt izlidos! Es pēc brīža būšu klāt!
Pēc pusstundas ierodas ārsts un redz, ka mamma Pēterīša mutes priekšā tur zivi.
Ārsts:
- Es taču teicu – ievārījumu, nevis zivi!
- Jā, bet mēs tagad mēģinām laukā dabūt kaķi!