Par apvērsumu beidzot kļuva 1958. gadā iznākusī Taidze Jabusitas pilnmetrāžas krāsu animācijas filma - 78 minūtes ilgā 'Hakudzjaden' ('Leģenda par balto čūsku'). Tas bija stāsts no ķīniešu mitoloģijas par divu jauniešu mīlestību, taču meitene iepriekšējā dzīvē ir bijusi baltā čūska. Filma atstāja dziļu iespaidu uz togad skolu beidzošo Hajao Mijadzaki, uz mūžu 'aplipinot' viņu ar kaisli uz animāciju. 1959. gadā 'Toei Doga' uzņēma savu otro pilnmetrāžas filmu - 'Sjonen Sarutobi Sasuke' ('Jaunais Sasuke Sarutobi'). Tās režisors bija Akira Daikubara. Tas ir stāsts par jaunu ninju, kas cīnās lai atbrīvotu ļaudis no karotāju klana un tā dēmoniskā valdnieka varas. Tas viss protams norisinās Japānas viduslaikos.
Paralēli 'Toei Doga', 1955. gadā savu studiju nodibināja arī Rjuiti Jokojama. 'Otogi' gan nekļuva tik slavena kā sāncense, taču arī radīja visai populārus darbus.
Pirmās japāņu pilnmetrāžas filmas bija ļoti līdzīgas Disneja studijas darbiem - katru ražoja aptuveni gadu, tās bija iespaidīgas tautas pasaku - tikai ķīniešu un japāņu, nevis eiropiešu pasaku - ekranizācijas, ar daudziem darbojošies personāžiem.
Jāpiebilst, ka sākot ar sešdesmitajiem gadiem katru gadu izlaistie mangas apjomi kļūst tik milzīgi, ka to pilnīga apskate būtu līdzvērtīga daudzsējumu izdevumam. Lielākā daļa no tiem bez tam ne-japāņu skatītājam var izraisīt tikai teorētisku interesi, jo nav tulkoti un nav pieejami ārpus Japānas. Tāpēc par vēlāko periodu tiks aplūkota pamatā tikai animācija, bet no mangas pieminētas tikai atsevišķas lielākās zvaigznes. 70tie gadi pieredzēja uzplaukumu mangas popularitātē - kas bieži tika animēta --- it īpaši Osamu Tezuka mangās, kurš ir saukts par leģendu un mangas dievu. Viņa darbs, un citu pionieru devums šajā lauciņā, ietekmēja raksturīgās pazīmes un žanrus, kas ir pamatelementi mūsdienu animē.
