Asorti labākai dienai (20.01.2020)12

Kāda večiņa stacijas tunelī tirgo lociņus
– viena buntīte maksā vienu eiro.
To ierauga kāds jauns cilvēks – samaksā eiro,
bet lociņus nepaņem.
Nākamajā un aiznākamajā dienā atkārtojas tas pats.
Ceturtajā dienā jauneklis atkal
pasniedz večiņai eiro un grasās doties prom.
Bet viņa stingri sagrābj aiz piedurknes.
– Jūs droši vien vēlaties zināt,
kāpēc es jums maksāju, bet lociņus neņemu?
– Nē, – atcērt večiņa.
– Kopš šodienas vienas buntītes cena ir divi eiro!

***

Nodokļu inspektors,
izlasījis Kārļa Marksa darbu,
savās atziņās dalās ar draugiem:
“Visas šīs idejas jau sen novecojušas!
Lai uzbūvētu komunismu,
strādniekiem nevajag sagrābt varu un nacionalizēt uzņēmumus.
Lai kaut ko atņemtu un pārdalītu,
vajag nevis revolūciju, bet gan ko citu!”
“ Ko tieši?”
“Progresīvā nodokļa sistēmu!”

***

Grāmatvedis trīs gadus vecajai meitiņai
pirmo reizi lasa pasaku par Pelnrušķīti.
Maziņā ir sajūsmā par stāstu,
it īpaši to brīdi,
kad ķirbis pārvēršas par zeltītu karieti.
Pēkšņi meita jautā:
“Tēti, kad ķirbis pārvēršas par karieti
– tas tiek klasificēts kā ienākums vai
īpašuma vērtības palielināšanās?”

Kad es pensionējos, mana sieva uzstāja, lai es nedirnētu mājās pie televizora, bet pavadītu viņu, iepērkoties lielveikalā. Patiesībā mani garlaiko iepirkšanās,kā jau lielāko daļu vīriešu.
Vakar man sieva no lielveikala saņēma oficiālu vēstuli.
“Cien. Zariņas k-dze! Pēdējo sešu mēnešu laikā Jūsu vīrs mūsu lielveikalam ir sagādājis diezgan daudz rūpju. Mēs vairs nespējam paciest šādu uzvedību un esam spiesti aizliegt Jums un Jūsu vīram apmeklēt mūsu lielveikalu.Mūsu pretenzijas ir uzskaitītas zemāk un ir fiksētas lielveikala novērošanas kamerās.
15.jūnijs: paņēma no tirdzniecības stenda 24 prezervatīvu iepakojumus un paslepus salika tos citu pircēju iepirkumu grozos.
2.jūlijs: mājsaimniecības preču nodaļā uzregulēja visus modinātājpulksteņus,lai tie zvanītu ar 5 minūšu intervālu.
4.augusts: devās uz kredītu noformēšanas daļu,lai nopirktu uz nomaksu 200 gramus siera.
14.augusts: pārvietoja brīdinājuma zīmi Uzmanību,mitra grīda” uz HiFi audio nodaļu, kurā ir ieklāts paklājs.
15.augusts: tūrisma preču nodaļā uzbūvēja telti un pircēju bērniem stāstīja,ka ielūgs viņus ciemos,ja katrs no gultas piederumu nodaļas paņems savu segu un spilvenu.Tam paklausīja 23 bērni.
23.augusts: kad veikala darbinieks pajautāja Jūsu vīram,vai viņam var kā palīdzēt,viņš skaļā balsī sāka raudāt un kliegt: “Kapēc jūs, cilvēki,nevarat likt mani vienreiz mierā?!!! “Tika izsauktas medicīnas un policijas brigādes.
4.septembris: lietoja novērošanas kameru kā spoguli, urbinot sev degunu.
10.septembris: apskatot medību ieroci medību nodaļā, jautāja pārdevējam, vai viņš nezina,kur var nopirkt spēcīgu antidepresantu.
3.oktobris: tramīgi slapstījās pa visām lielveikala nodaļām,dungojot melodiju no filmas “Neiespējamā misija”.
6.oktobris: sadzīves tehnikas nodaļā lika uz grīdas un ieslēdza dažāda lieluma ventilatorus, lai trenētos izskatīties kā Merilina Monro,ar savu lietusmēteli imitējot svārkus.
18.oktobris: apģērbu nodaļā paslēpās starp pakaramajiem un, kad pircējs bija pienācis pietiekami tuvu, čukstēja: “Izvēlies mani…izvēlies mani…”
21.oktobris: kad pa veikala skaļruņiem nolasīja kādu ziņojumu,viņš saķēra galvu,tupās zemē un kliedza: “Atkal tās balsis!…”
23.oktobris: iegāja uzlaikošanas kabīnē un pēc kāda brīža ļoti skaļā balsī kliedza: “Hei! Šeit ir beidzies tualetes papīrs!”.  Viena no pārdevējām no satraukuma zaudēja samaņu.”

Ģenerālis aizbraucis pārbaudīt vienu no karaspēka daļām.
Nonācis ēdnīcā, viņš jautā:
– Un kā Jūs baro?
Klusums.
– Kā īsti Jūs baro?
Atkal klusums.
– Tad jau iznāk, ka labi.
– Iznāk labi, bet iekšā iet slikti! – atbild kāds no karavīriem.

***

Bankā ienāk kāda vecenīte,
lai izņemtu visu naudu no sava konta.
Pēc minūtēm divdesmit viņa atkal atnāk,
lai to pašu naudu atkal noguldītu.
“Kāpēc?”
– brīnās bankas darbiniece.
“Es, meitiņ, vienkārši vēlējos pārskaitīt,
vai nekas nav pazudis.”

***

Tiek tiesāta sieva par vīra piekaušanu.
Viņa skaidro:
– Viss sākās ar to, ka viņš atsauca mani mājās no darba,
izģerba mani un noguldīja gultā un tad ar idiotisku smiekliņu teica
“aprill, aprill”…

Jauna ebrejiete brauc uz plastisko operāciju.
Kupejas kaimiņiene painteresējas:
– Kāpēc jūs uzreiz nenopirkāt biļeti atceļam?
– Kas to lai zina? – domīgi saka ebrejiete.
– Varbūt operācija būs tiks veiksmīga,
ka mājup varēšu braukt ar bērnu biļeti.

***

 Rabinovič, stāsta, ka jūs esot kaislīgs sēņotājs.
– Jā.
– Un kur jūs parasti lasāt sēnes?
– Uz kaimiņa Haimoviča balkona.
– Viņš audzē uz balkona sēnes?
– Nē, kaltē.

***

 Haim, ar ko tu patlaban nodarbojies?
– Pērku tirgū olas, desmit olas par desmit rubļiem, vāru un pārdodu.
– Par cik?
– Par desmit rubļiem desmit olas.
– Kāds tev no tā labums?
– Pirmkārt, man ir darbs, otrkārt – vienmēr svaigs buljons.

***

Tirgus.
– Cik maksā vistiņa?
– Piecus rubļus.
– Bet lētāk?
– Es teicu: piecus rubļus!
– Bet ja četrus?
– Nekādus, ja”!
– Labi, te būs pieci. Uzreiz vajadzēja teikt,
ka vistiņa maksā septiņus rubļus.

Haims pazīstams ar savu mazrunību. Ieradies Vīnē, viņš aiziet pie friziera.
-Nogriezt?
– Ahā.
– Noskūt?
– Ahā.
– Karstu kompresi?
– Ahā.
– Masāžu?
– Ahā.
– Odekolonu?
– Ahā.
– Divdesmit piecas kronas.
– Oho!

***

Ebrejs nopērk jaunas kurpes.
Visu vakaru staigā pa dzīvokli,
bet neviens no mājiniekiem nepievērš tām uzmanību.
Tad viņš izģērbjas kails un sāk staigāt tikai ar kurpēm kājās.
Dēls jautā:
– Tēti, kas tev tur karājas?
– Tas ir rādītājs, kas norāda uz jaunām kurpēm.
– Ai! – iesaucas sieva. – Būtu labāk nopircis jaunu cepuri.

***

Skolā mazajam Semam jautā:
– Kur strādā tavs tētis?
– Prostitūcijā.
– Ko tu runā?
– Nu jā. Pirms iešanas uz darbu tētis vienmēr saka:
Atkal eju uz to bardaku.
” Bet māte atbild:
„Kaut nu tās stervas tev kaut cik maksātu!”

Jubilāra māte saka bērniem:
– Man šodien ir joti daudz balvu:
par labāko dziesmiņu,
par labāko dzejolīti,
par labāko mīklu.
Taču galveno balvu, konfekšu kārbu,
saņems tas, kurš pirmais dosies mājās.

***

Vecs ebrejs un nāves gultas lūdz,
lai viņam atnes kafijas tasīti ar diviem cukura gabaliņiem.
To atnes, un viņš kafiju ar baudu izdzer.
– Vismaz pirms nāves dabūju to,
par ko biju sapņojis visu mūžu.
– Ābram, bet tu taču nemaz nebiji tāds nabags!
Vai tad tu nevarēji atļauties dzert kafiju
ar diviem cukura gabaliņiem?
– Varēju. Tikai mājās es dzēru kafiju ar vienu cukura gabaliņu,
bet viesos – ar trim.

***

Sieva uzzina, ka vīram ir mīļākā.
Vakarā viņa sadomā noskaidrot attiecības.
– Fima, saki, vai viņa ir skaistāka par mani?
– Ko tu, Sāra! Tu esi pati skaistākā.
– Vai es slikti gatavoju?
– Labāk par tevi neviena negatavo.
– Kas tad par lietu?
– Saproti, kad mēs mīlējāmies, viņa tā kliedz, tā kliedz…
– Kāpēc neteici man to ātrāk? Es arī kliegšu. Ne sliktāk par viņu.
Tajā pašā naktī viņi nolemj pamēģināt. Sieva jautā:
– Nu, vai sākt kliegt?
– Nē, vēl par agru.
– Un tagad?
– Pagaidi, es pateikšu.
– Tagad kliegt?
-Jā.
– Oi-oi! Mājās nemaz nav naudiņas! Oi, bērni nav ēduši!

– Rebe, es vakar biju pilsētā,
satiku vienu sievieti,
un mums bija labi.
Es iedevu viņai piecus rubļus.
Viņa teica:
„Paldies, atnāciet vēl.”
Es gribu jautāt,
vai par tiem pieciem rubļiem varu iet pie viņas vēlreiz?

***

Meitene atnāk pie rabīna:
– Rebe, divi vīrieši vienlaicīgi prasa manu roku.
Bet kā par nelaimi viens no viņiem ir zaglis,
otrs – izvarotājs. Kuru labāk izvēlēties?
– Zini, – saka rabīns, – gadījums nav vienkāršs.
Man jāpakonsultējas ar Dievu.
Pasēdi tepat, bet es aiziešu uz citu istabu.
Tiklīdz rabīns aiziet, no virtuves iznāk viņa sieva un čukst:
– Nezinu, kādu padomu tev dos mans gudrais vīrs,
bet ja runa par mani – labāk lai mani divreiz izvaro, nekā vienu reizi apzog.

– Gurevič, tātad jūs gribat aizņemties
no manis simt tūkstošus dolāru.
Bet kāda garantija, ka jūs tos atdosiet?
– Dodu godīga cilvēka godavārdu.
– Labi, vakarā gaidu jūs kopā ar šo cilvēku.

***

Sinagogā ebrejs jautā rabīnam:
– Rebe, ko jūs vairāk vēlētos: piecus tūkstošus vai piecas meitas?
– Piecas meitas, – daudz nedomādams, atbild rabīns.
– Kāpēc?
– Tāpēc, ka astoņas meitas man jau ir.

***

Ceļu policists aptur automašīnu.
– Kāpēc nedeg aizmugures lukturi?
Autovadītājs izlec no mašīnas un
skrien tai apkārt, neganti lādēdamies.
– Labi jau labi, – mierina policists,
neuztraucieties, tas ir sīkums!
– Ir nu sīkums! Kur furgons, kur Sāra, kur bērni?

***

Odesa, Moldavanka.
Pie priekamājas durvīm trīcēdams klauvē
aplaupīts kails vīrietis.
Pa otrā stāva logu galvu pabāž vecā, resnā saimniece:
– Oi! Paskatieties uz viņu! Kails, basām kājām,
bet tā grib drāzties, ka rokas un kājas trīc!

***

Svētkos kāds pārītis nozūd guļamistabā.
Pēc brīža tumsā atskan kaislīgi čuksti:
– Haim, tu vēl nekad neesi mani mīlējis tā, kā šoreiz.
Droši vien tāpēc, ka šodien ir svētki.
– Nē, droši vien tāpēc, ka neesmu Haims.