Asorti labākai dienai (20.01.2020)12

Iespējams kaut kur Somijā.....

Uzkrita pirmais sniegs:
8.00 Es uzcēlu sniegavīru.
8.10 Mana kaimiņiene feministe painteresējās - kāpēc tieši sniegavīru, nevis sniegasievieti?
8.15 Es sniegavīram blakus uzcēlu sniegasievieti.
8.17 Kaimiņiene feministe paskatījās uz sniegasievietes krūtīm un pārmeta, ka sievietes visur tiek pārlieku ojektivizētas.
8.20 Geju ģimene, kas dzīvo pāri ielai, garāmejot neapmierināti noburkšķēja, ka labāk jau nu būtu uzcēlis divus sniegavīrus.
8.22 Mans kaimiņš transseksuālis painteresējās, kāpēc gan es nevarēju uzcelt vienkārši sniega cilvēku ar dažādām pieliekamām un noņemamām daļām.
8.25 Vegānu ģimene no apakšstāva man pārmeta par burkāna degunu. Viņi, redz, bērniem visu laiku ir mācījuši, ka burkāns ir ēdiens, nevis rotājums!
8.28 Kaimiņš Džamals no augšstāva mani nosauca par rasistu, jo sniegavīrs un sniegasieviete abi ir balti.
8.31 Kebabnīcas īpašnieks, verot vaļā savu iestādījumu, pieprasīja, lai sniegasievietei uzliek hidžābu.
8.40 Kāds no kaimiņiem tomēr izsaucis policiju, kas atbraukusi jautāja, kāda iemesla dēļ es aizskaru citu jūtas.
8.42 Kaimiņiene feministe, kas pieaicināta kā lieciniece, piemetināja, ka slota sniegasievietes rokā ir pazemojošs mājiens, ka sievietes der tikai saimnieciskiem darbiem.
8.43 Mājas īrnieku padomes prezidents sola mani izlikt no dzīvokļa.
8.45 Atbrauca vietējā televīzija un uzdeva jautājumu, kāda ir atšķirība starp sniegasievieti un sniegavīru. Atbildēju: «Bumbuļi!» Tā es kļuvu arī par seksistu.
9.00 Mani parāda rīta ziņās.
9.10 Pratināšana. Pieprasa izdot līdzdalībniekus. Bērni ir pie sociālā dienesta.

Recepte.

Sieviete ienāk aptiekā un jautā aptiekāram :
- Iedodiet man, lūdzu, kaut ko, lai es varētu noindēt savu vīru.
- Nē, nē! Neko tādu nepārdošu! Mani vēl iesēdinās!
Sieviete parāda aptiekāram fotogrāfiju, kurā redzams, kā viņas vīrs guļ ar aptiekāra sievu.
Aptiekārs:
- Nu, ko jūs uzreiz neteicāt, ka jums ir recepte!

***

Zaļie,

rokās sadevušies, stāv krastā un sapņaini veras saulrietā. Nāk cieša apņemšanās: 

- Nepiedirsīsim mūsu jūru! 

Kad akcija beidzas, zaļais atgriežas savā dzīvoklī. Apsēžas uz poda un noliek kārtīgu kluci. Tad parauj kloķīti (nospiež pogu). Un sūds aizpeld... uz jūru.

– Dārgā, cik mums ir bērnu? – Divi. – Tad kāpēc istabā ir seši? – Pie mūsu bērniem ciemos atnākuši draugi. – Bet kā tad es zināšu, kuri ir mūsējie? – Es mūsējos iezīmēju. Tie, kuriem uz noskūtajām galvām uzzīmēts sarkans krusts, nav mūsējie!

***

Haimam kļuvis jau pavisam slikti, un viņš uzaicina notāru, lai nodiktētu testamentu : - Savai sievai Sārai, kura visu mūžu sapņojusi par briljantiem un ūdeļādas kažoku, es novēlu savu šūpuļkrēslu. Tajā ir tik ērti sapņot!

***

Reiz , sensenos laikos , satiekoties noņēma cepuri . Tagad - izņem vienu austiņu , bet , ja izņem abas austiņas - tas jau ir īpašs cieņas apliecinājums .

Precēts vīrietis darbavieta iemīlas savā sekreārē.
Kādu dienu viņu abu jūtas ņem virsroku un
abi pusdenlaikā aizšmauc uz sekretāres mājām,
lai nodotos mīlas priekiem.
Pēc tam pārgurušais pārītis iemieg un
pamostas tikaj astoņos vakarā.
Vīrietis velk mugurā uzvalku un palūdz savai mīļākai
tikmēr iziet dārzā un kārtīgi izvārtīt viņa kurpes zālājā.
Sekretāre samulst, taču izdara, kā prasīts.
Vīrs ierodas mājās, kur viņu sagaida dusmīga sieva:
“Kur tik ilgi biji pazudis?”
Virs: “Teikšu tev taisnību –
man ir ārlaulības sakari ar savu sekretāri.
Mīlējāmies un abi aizmigām.”
Sieva uzmet skatienu vira kurpēm uo saka:
“Kā tev nav kauna melot?
Es taču redzu, ka tu atkal esi notriecis laiku,
spelējot golfu”

***

«Kāda ir tava sapņu sieviete?»
«Ap gadiem četrdesmit, mazliet apaļiga,
nēsā brilles un atturīgus kostīmus.
Ne pārāk glīta, taču kopj sevi.»
«Hmm, dīvaini.
Parasti visi vīrieši sapņo par jaunām un seksīgām skaistulēm!»
«Vai es varu turpināt? Viņa strādā par notāri.
Kādu dienu man piezvana un saka:
«Nomiris jūsu bagātais onkulis,
un jūs esat vienīgais viņa testamentā.»

Divas blondīnes pēc vairakām stundām iepirkšanās centrā
ar daudziem maisiņiem atnāk uz stāvvietu un atjēdzas,
ka lepnā kabrioleta īpašniece ir atstājusi atslēgas salonā.
Draudzenei rodas spožu ideja:
«Paņem vienu no apģērbu pakaramajiem un mēģini atmuķēt durvis!»
Auto saimniece sāk urķēties.
Otra blondi ne kādu laiku to vēro, tad paskatās us debesim:
«Klau, lūdzu, pasteidzies! Savelkas mākoņi, un tūltt sāks līt.
Bet mēs mašīnai jumtu atstājām vaļā!»

***

Jauns puisis ierodas mācīties taustiņinstrumentu spēli.
Pasniedzējs saka:
«Pirmais taustiņš ir do. Patrenējies nedēļu un tad nāc atkal.»
Pēc nedeļas pasniedzējs skaidro:
«Otrais taustiņš ir re. Patrenējies nedēļu un tad nāc atkal.»
Paiet nedēļa, otra, skolēns vairs neierodas.
Pasniedzējs, ziņkāribas dzīts, zvana:
“Kas noticis? Kur tu pazūdi?”
“Nav vairs laika – dziesmu ieraksti, viesizrādes….”

Moņa apprecas ar Sāru.
Pēc pirmās kāzu nakts noskaidrojas,
ka Sara vairs nav jaunava.
– Sāra, – viņš vīlies saka, –
pirms manis tev kāds jau bijis?
Sāra mierīgi atbild:
– Paklau, dārgais, mēs nedzīvojam Sahāras tuksnesī:
cilvēki te bija un būs.

***

Ciļa atgriežas mājās ar jauniem briljanta auskariem.
– Kur tu tos rāvi? – jautā vīrs.
– Ai, tu neticēsi! Atradu uz ielas.
– Dritvaikociņ! Tu vienmēr kaut ko atrodi.Bet es savā mūžā tikai reizi mūsu gultā esmu atradis apakšbikses, turklāt man par lielām.

***

Mazais Haims nekādi nevar iemācīties rēķināt.
– Pamēģināsim vēlreiz, – pacietīgi saka skolo­tājs,
– ja pie trīs pieskaita pieci, cik būs?
– Nezinu.
– Haim, nu iedomājies, tu kreisajā kabatā esi atradis trīs rubļus,
bet labajā piecus. Tātad…
– Tātad esmu uzvilcis svešas bikses.

Es parasti gatavoju torti no vienas sastāvdaļas.
Recepte ļoti vienkārša, un, pats svarīgākais,
ātri un vienmēr gardi!
Jums būs nepieciešama nauda.
Tātad — paņemiet naudu un aizvediet to uz konditoreju!
Torte gatava! Labu apetīti!

***

Ebrejs ieiet mājā, virs kuras ieejas karājas liela ciparnīca.
– Salabojiet man, lūdzu, pulksteni.
– Šeit nelabo pulksteņus.
– Ar ko tad jūs nodarbojaties?
– Ar apgraizīšanu.
– Kāpēc virs durvīm ciparnīca?
– Kam tad pēc jūsu domām tur būtu jākarājas?

***

Sarunājas divi veci ebreji.
– Haim, tu neticēsi, vakar iepazinos ar jauniņu telegrāfisti, uzaicināju uz restorānu, pēc tam mēs aizgājām pie manis mājās un viss bija labi piecas reizes.
– Fima, es tev ticu. Ticu, ka tu iepazinies ar jaunu meiteni, ticu, ka biji ar viņu restorānā, ticu, ka bijāt pie tevis mājās, ka jums bija labi, ticu pat tam, ka piecas reizes, tikai tam, ka viņa ir telegrāfiste – neticu.
– Kāpēc?
– Kad tev pēdējo reizi stāvēja, telegrāfs vēl nebija izgudrots.

Šadhens atved jaunam cilvēkam līgavu. Līgavainis uzaicina viņu uz teātri. Nākamajā dienā draugs jautā līgavainim:
– Kā tev ienāca prātā doma iet uz teātri ar Rozu Štemu?
– Tā ir mana līgava.
– Tu neesi pie pilna prāta! Ar viņu gulējusi puse pilsētas.
Apvainotais jauneklis aizdrāžas pie šadhena kliegdams, ka neprecēs sievieti, kura gulējusi ar pusi pilsētas.
Šadhens:
– Tad ta pilsēta! Nieka septiņi tūkstoši iedzīvotāju!

***

Krokodils Gena un Pekausis brauc ar motociklu.
Abi pirms tam nolēmuši, ka maku sauks par ķieģeli,
bet naudu — par kauliņiem.
Viņus aptur ceļu policists un
prasa maksāt sodu par ātruma pārsniegšanu.
Gena saka:
«Pekausi, velc laukā ķieģeli! Tūlīt paskaitīsim kauliņus!»

***

Ebrejs atbraucis uz svešu pilsētu darīšanās. Viņš ļoti vēlas aiziet uz priekamāju, bet nezina, kur tā atrodas. Prasīt to kādam garāmgājējam tieši ir neērti. Tāpēc viņš jautā:
– Vai jūs nebūtu tik laipns un nepateiktu, kur dzīvo rabīns?
– Lūdzu. Podnieku iela, desmitā māja.
– Vai tas var būt! Rabīns dzīvo blakus borde­lim?
– Ko jūs? Bordelis ir pie stacijas laukuma.
– Paldies, jūs mani nomierinājāt.