Vakardienas https://spoki.lv/foto-izlases/Asorti-labakai-dienai-03022020/899691
Esi sveicināti spocēni šai dieniņā. Pēc tām ''melnajām'' pārmaiņām spokos, man kaut ko vairs nevelk apmeklēt šo vietni. Labi spocēn, veiksmigu dienu. 
************
Dažreiz gļēvulis mēdz dēvēt sevi par piesardzīgu, bet skopulis - par taupīgu.
(Publijs Sīrs)
@@@@@ 
@@@@@
Kautrīgam puisim bārā ļoti iepatīkas kāda meiča.
Saņēmis dūšu, šis pieiet pie viņas klāt un
klusi piedāvā glāzi sulas.
Meiča pa visu zāli skaļā balsī:
– Ko tu iedomājies deģenerāt, ar tevi gulēt ?!?!
Puisis nosarcis un nokaunējies atgriezjas pie sava galdiņa.
Pēc kāda laika meitene pie viņa pienāk un iečukst ausī:
– Zini, tu neapvainojies, es mācos psiholoģiju un man ir
jāpēta cilvēku reakcijas dazjādās situācijās.
Puisis pa visu zāli:
– Ko tu iedomājies, m&*ka, par 200 $ !
***
Vīrs pārnāk mājās, redz – uz norautas tapešu lanckas drebošā
rokrakstā zīmīte:
“Pusdienas veļas mašīnā. Aizgāju pie psihiatra.”
***
Ēdamās sēnes no neēdamām var atšķirt pēc modinātāja zvana. Ja tu to dzirdi, tātad sēnes bija ēdamas!
***
- Sveiks! Nekad neesam satikušies skaidrā. Satiekamies beidzot nepiedzērušies? - Kāpēc? - Lai piedzertos!
***
Psihiatriskajā slimnīcā.
Pacients: Dok, aizvāciet to nenormālo no manas palātas
Doks: ???
Pacients: Viņš visu laiku iedomājas, ka ir lampiņa!
Doks: Nu i ???
Pac: A es, ziniet, grūti aizmiegu pie gaismas.
Tiesnesis apsūdzētajam:
– Par ko piekāvāt savu kaimiņu?
– Viņš dzīvoklī turēja aitas!
– Nu vai tad tas ir iemesls?!
– Tiesneša kungs, es pusgadu ārstējos pie psihiatra,
jo domāju, ka tā blēšana ir dzirdes halucinācijas!
***
Trīs puiši 12.stāvu mājā kož. Nu dropē uz nebēdu.
Kad dūša liela, sāk lielīties.
Viens saka, ka varot nobraukt pa kāpnēm ar slalomenēm no 2.stāva līdz 1.ajam.
Nu lai pierāda. Šis uzvelk arī slalomenes un brauc pa
kāpnēm. Viss gāja gludi līdz brīdim, kad 4.ajā stāvā viņš saskrējās ar
tantuku. Tantuks nokrīt pa trepēm un salauž kāju. Puišiem visa šmiga uz reiz
ārā un šie saprot, ka nu ir ziepes. Aizveda tanti uz slimnīcu. Nākamajā dienā
visi trīs nopērk paiku, puķes un dodas pie tantes ciemos. Aiziet uz slimnīcu
un reģistratūrā jautā: “Vakar mēs jums atvedām tanti ar lauztu kāju,
kurā palātā viņa ir?” Reģistratūras māsa tikai brīnās, saka, ka neviena
tante ar lauztu kāju neesot. Beigās māsa atcerējās un teica: “Nu vispār bija
te viena trakā, bet mēs viņu aizsūtījām uz psihiatrisko, jo viņa ārstam
gribēja ieskaidrot, ka kāpņutelpā ar slēpotāju saskrējusies.”
***
Ierāpo pie psihiatra cilvēks. Psihiatrs mīļā balsī jautā:
– Nu, kas pie mums te atnācis? Bruņurupuscis vai varbūt vabolīte?
– Nē dakter, es vinkārši ļoti baidos no augstuma.
Psihoterapeits nolemj atvērt praksi laukos.
Viņš pie vietējā veikaliņa pieliek sludinājumu, ka pieņem pacientus.
Tajā ciematā, kur viņš praktizējas, dzīvo arī kāds vecītis un vecenīte.
Nu, vecenīte arī izdomā, ka jāaiziet paklausīties ko tad šis saka.
Aiziet, bet vecītis paliek mājās, tāds tramīgs.
Vecenīte atnāk mājās un saka vecītim:
“Izrādās, ka tas ko mēs 40 gadus uzskatījām par orgasmu īstenībā ir astmas lēkme.”
***
Amerikānis aizbrauc uz Angliju.
Nolīgst gidu, iet iepazīties ar pilsētu.
Drīz viņam apnīk, šis saka:
– Paklau, kāpēc te pie jums viss ir tik maziņš? Lūk šī ēka,
piemēram, pie mums būtu 10x lielāka.
Gids: Protams, ser, tā ir psihiatriskā slimnīca!
***
Pie psihiatra.
– Dakter, man rokas trīc.
– Dzerat?
– Dzēru.
– Smēķējat?
– Agrāk smēķēju.
– Tātad esat visu atmetis?
– Nē, tikai izlēmu.
– Nu lūk, bet organisms jau ir nobijies.
– Kā klājas tavam vīram?
– Slikti, caurām dienām sēž vannā un ķer zivis.
– Nu aizsūti taču viņu uz psiheni ārstēties!
– Gribēju jau… bet tā gribas kādreiz kādu svaigu zivtiņu.
***
Brauc autobuss ar psihajiem no Jelgavas uz Rīgu, un pusceļā saplīst.
Šoferīts izkapj, lai to salabotu.
Pēkšņi pie šoferīša pienāk viens no psihajiem un saka:
-Š-š-š-šoferīt, es zinu kas jums saplīsa!
– Liec mani mierā un kāp autobusā.
Autobuss salabots un turpina ceļu, bet pec pāris km tas atkal saplīst.
Pie šoferīša pienāk tas pac psihais un saka:
– Š-š-š-šoferīt, es zinu kas jums saplīsa!
– Esi mierīgs, psihais, es pac zinu, kas man saplīsis!
Ceļojums turpinās, bet autobuss atkal saplist! Psihai klāt kā štiks!
– Š-š-š-šoferīt, es zinu kas jums saplīsa!
– Nu saki!
– J-j-j-jums autobuss saplīsa!
***
Atbraucis vīrs ciemos pie drauga uz vasarnīcu.
Izgāja abi dārzā, apsēdās šahu uzspēlēt.
Pēkšņi vīrs ierauga, ka kāda pavisam kaila sieviete paskrēja garām vasarnīcai un nozuda krūmos.
Vīrs apstulbis skatās uz draugu, bet tas saka:
– “Nepievērs uzmanību. Tavs gājiens.”
Spēlē tālāk, pēkšņi četri cilvēki baltos halātos paskrien garām un nozūd tajos pašos krūmos.
Vīrs nesaprašanā:
– “Kas te notiek?”
– “Nepievērs uzmanību, viss ir kārtībā.”
Te skrien vēl viens baltā halātā un nes divus spaiņus ar smiltīm.
Paskrien garām un arī nozūd krūmos.
Vīrs neiztur:
– “Nu paskaidro taču, ko tas viss nozīmē???”
– “Nu labi, labi. Mums te blakus ir psihiatriskā slimnīca, bet šī meitene bieži no turienes aizmūk.
Vīri halātos ķer to izbēgušo.”
– “Bet tas pēdējais ar spaiņiem?”
– “A tas ir tas, kurš to meiteni iepriekšējo reizi noķēra.
Tagad viņš spēlē jau citā līmenī.”
Vīrs un sieva brauc laivā.
Sieva airē pēdējiem spēkiem un sašutusi saka:
– Tu ko, Ābram, tā guli izlaidies?!
Ābrams:
– Kas tev daļas, Zāra, airē tik, airē!
Bet man. lūk jādomā un jādomā, kā dzīvot tālāk.
***
Kāds franču psihologs esot teicis:
– Jaunā paaudze ne ar ko neatšķiras no mūsējās.
Viņi arī izaug. Arī iet skolā.
Arī izsmēķē pirmo cigareti. Arī aiziet no mājām. Arī
apprecas. Arī dzemdē bērnus. Tikai pretējā kārtībā.
***
Kādā institūtā notiek psiholoģijas lekcija par dusmu pakāpēm.
Lektors stāsta:
– Tā, cienījamie studenti, dabā eksistē trīs satricinājuma pakāpes. Atļaujiet man jums tās nodemonstrēt.
Lektors uzgriež uz dullo kādu telefona nummuru…
– Hallo?
– Labdien, vai Pēteris būtu?
– Nē, nav, jūs kļūdījāties (nomet klausuli).
Tālāk auditorijai:
– Lūk jūs tikko redzējāt sākumstadiju satricinājumam. Tūlīt es jums nodemonstrēšu otro stadiju.
Uzgriež to pašu nummuru:
– Labdien, vai Pēteris būtu?
– (nikni)Es jums teicu, ka te tāda nav (nomet trubu).
Atkal auditorijai:
– Tikko jūs redzējāt otro stadiju. Tūlīt jūs redzēsiet trešo – pēdējo.
Uzgriež to pašu nummuru.
– Labdien, vai Pēteris būtu?
– Tu bl***, na****, ej di***, idiots nolādētais (utt).
Lektors auditorijai:
– Tā, tikko jūs redzējāt cilvēka trīs satricinājuma pakāpes…
Pēkšņi viens students no auditorijas:
– Pasniedzēj, ir vēl ceturtā
– Interesanti? Kā jūs to domājat?
Students uzgriež to pašu nummuru:
– Čau, te Pēteris, vai man neviens nezvanīja?
***
Zinātnieki uztaisija aparātu – domu nolasītāju. Sarežģīta
antenu sistēma, kas vērsta uz izpētāmo, un dators, uz kura ekrāna
parādas subjekta domas. Nolēma eksperimentus veikt mācību
iestādēs, pārbaudes tēma: “Kā studenti uzvedas neparastās situācijās.”
Ieradās LLA, slepus pavērš antenas uz studentu, otrs
eksperimentators pieiet studentam un saka: “Iesit man!” Uz ekrāna
parādās: “Johaidī, psihs kaut kāds. Iesitīšu, sakausimies,
savāks, sāksies razborkas, vēl vecenīti-ēbrejieti atcerēsies, nu
nafig”. Students aiziet.
Ieradās RTU, situācija tā pati. Vīruks pieiet studentam uz saka:
“Iesit man!” Uz ekrāna parādās: “Sportists vai??? Iesitīšu –
sakausimies, vēl slimnīcā nokļūšu, bet tulīt sesija sāksies,
nu viņu nafig”. Students aiziet.
Eksperimentu turpina LU. Eksperimentators: “Iesit man!”
Uz ekrāna tukšums. SITIENS! Eksperimentators nokrīt un ar
grūtībām pieceļas kājās. Kolēģi rāda, ka nebija rezultāta –
jāatkārto. Eksperimentators: “Iesit man!” Uz ekrāna tukšums.
SITIENS! Eksperimentators nokrīt un pēc kāda brīža ar grūtībām
pieceļas. Kolēģi atkal rāda, ka nebija rezultāta, kaut kas
dīvains notiek – jāatkārto. Eksperimentators: “Iesit man!” Uz
ekrāna negribīgi un lēni izlien doma: “Ar kāju viņam, vai …”.
Reiz čukča izglābis ģeologa dzīvību.
Tas paaicina čukču pie sevis un jautā,
ko čukča par to vēlas – viss tikšot izpildīts.
Čukča saka, ka gribot paēst.
Geologs iedod siltas vakariņas,
čukča paēd un vēlas adzerties. Padzeras.
Ko vēl vēlas čukča?
Čukča vēlas pārgulēt ar ģeologa sievu…
Abi ar sievu apspriežas
– kā nekā dzīvību izglābis – piekrīt ar.
Čukča pārguļ, bet atvadīties vēl negrasās.
Ko vēl vēlas čukča? Čukča vēlas novilkt slēpes… 
***
Karstasinīgas tautības vīrs negaidīti pārrodas un sastop sievu ar mīļāko.
Viesis fiksi saģērbjas un pazūd.
Tad vīrs paņem sievu aiz kājas, ikarina pa 9.stāva logu un saka:
– Paskaties pa labi!
– Mans draugs par to savu sievu smagi piekāva!
Paskaties pa kreisi! – Mans draugs par to savu sievu nogalināja!
Bet es esmu labs cilvēks, es tevi par to vienkārši atlaižu.
***
Peķka ar Čapajevu padzirdējuši,
ka pārpeldot pār Daugavu var kļūt par latvieti.
Šie nolemj, ka jāpārbauda, vai tas tiešām tā ir.
Abi metas ūdenī un peld.
Peķka pārpeld, bet Čapajevam spēki izsīkuši un šis sauc Peķku palīgā.
Peķka paskatās uz izmisušo un nicīgi saka:
Каут ту носликту, риебигаис криевс!
Psihoterapeits saka savam jaunajam pacientam :
– Tā kā jūs pie manis esiet atnācis pirmo reizi, pastāstiet man visu no paša sākuma!
– Ar lielāko prieku! Iesākumā es radīju pasauli.
***
Atnāk kāds vīrs pie ārsta un sūdzas, ka viņam katru nakti sanāk gultā apčurāties.
Problēma laikam vairāk esot psiholoģiskas dabas, jo sapnī viņš redzot rūķīti, kurš pienāk, piemiedz vīram ar aci un saka: “Pačurāsim!”…
Un tā vīrs nekad nevar sauss rītu sagaidīt.
Dakteris padomā un saka:
“Bet jūs esiet stiprāks garā un atsakiet rūķītim, sakiet, ka esat jau pačurājis!”
Vīrs atnāk mājās, liekas gultā un aizmieg. Pēc neilga laika rūķītis klāt:
– “Pačurāsim!”
Vīruks atbild: – “Paldies, nē. Es jau pirms gulēt iešanas to izdarīju!”
Rūķītis manāmi apmulst, bet tad atplaukst mīļā smaidā:
– “Nu tad pakakāsim!”
***
Igaunis stāsta dēlam pasaciņu pirms aizmigšanas: “Reiz kādā valstī aiz trejdeviņiem kalniem un jūrām bija pils. Pilī dzīvoja karalis un kara…
Celies, dēliņ, laiks iet uz bērnudārzu!”
Uz vienas vientuļas salas izmitina 2 angļu vīriešus un vienu sievieti;
Uz otras – 2 franču vīriešus un vienu sievieti;
Uz trešās – 2 vīriešus un 1 sievieti no PSRS.
Pēcgada brauc skatīties, kā viņi dzīvo.
Angļi stāsta:
Uzbūvējām 2 namiņus, vienu dienu sieviete ir mana sieva,
bet viņa mīļākā, otru dienu – otrādi.
Franči:
Uzbūvējām māju, tā nu trijatā dzīvojam – jauki!
Uz salas, kur izmitināta trijotne no PSRS,
uzcelts liels šķūnis, iekšā galds, pie galda divi veči.
Šiem prasa: kā dzīvojat?
Viens saka: lūk, es esmu priekšnieks,
viņš ir mans vietnieks,
bet tauta… Tauta strādā lauku darbus!
***
Psihoanalītiķis pēc pārrunām ar pacientu:
– man ir divas atziņas, viena laba otra slikta,
sākšu ar slikto
– jūsos mīt apslēptas homoseksuālas tieksmes.
un tagad labā – …
Pacients:
– ai ai, kāda vēl tur labā…
Ārsts:
– jūs esat tīri simpātisks.
Pie psihoterapeita ierodas kāds kungs un sāk žēloties:
“Man nav draugu, neviena paša. Es jūtos tik vientuļš, visu pamests.
Varbūt vismaz jūs man varat palīdzēt, resnais blēdi?”
***
Kāds vīrs domā, uz kuru suni likt savu likmi.
Te kāds mazs sunītis cilvēka balsī ierunājas:
Liec uz mani! Goda vārds – uzvarēšu!
Vecajam zili brīnumi par tādu valodu – liek ar!
Ja jau runā kā cilvēks, varbūt skrien kā gepards!
Sākas sacensība. Mazais izraujas un skrien visiem pa priekšu.
Skrien, skrien, bet tad šo apdzen viens, otrs, trešais…
Beigās sīkais atskrien pēdējais.
Vecais šim klāt un lamājas, bet sunītis paskatās skumjām acīm un saka:
Piedod, vecais, nesanāca.
***
Klubā garlaikojas divi angļu lordi.
– Drīz būs Ziemassvētki…
– Jā, Ziemassvētki…
– Ziemassvētki – tas ir labi…
– Jā, Ziemassvētki – tas ir labi…
– Bet dzimumakts tomēr labāks…
– Jā, bet Ziemassvētki tomēr biežāk.
Jaunā krieva birojā ierodas trīs angļu biznesmeņi.
Viņš pasauc sekretāri un saka:
– Tā, man vienu kafiju, un tiem angļu pid%$iem trīs tējas.
Viens anglis ierunājas:
– Diviem pid#%iem. Es esmu tulks.
***
Aizbrauc igaunis uz Maskavu un mēgina pieteikties darbā. Darba devējs viņam jautā:
– No kurienes jūs esat?
– No Tallinas.
– Ta, jūs, igauņi esot slinki!
– Nē. Slinki ir latvieši. Mēs esot tupi.
***
Pastaigaajas trīs igaunju viesi gar Daugavu.
Viens saka: “Man liekas, te vēži dzīvo.”
Pēc minūtēm 15 otrs: Nē, man gan tā nešķiet.”
Vēl pēc 15 minūtēm: Kungi, man jūsu neauglīgais strīds jau ir apnicis.”
