Divi psihiatriskās klīnikas pacienti satiekas parkā:
– Labrīt, Jāni, kā klājas?
– Lieliski, Pēteri, tikai es neesmu Jānis.
– Mani arī nesauc par Pēteri.
– Neuztraucies, mēs laikam šodien neesam savā ādā.
***
Psihiatra kabinetā ārsts jautā:
– Par ko sūdzaties?
– Man visu laiku liekas, ka man kāds seko.
– Un sen jau jums tā liekas?
– No tā laika, kad izbēgu no cietuma.
***
Kāds vīrs (V) aizgāja pie psihiatra (P), jo viņam bija dažas
problēmas ar intīmo dzīvi.
Ārsts viņam uzdeva daudzus jautājumus, bet tā arī netika skaidrībā.
Tad viņs uzprasīja:
“Vai jūs kādreiz skataties savas sievas sejā,
kad nodarbojaties ar seksu?”
Vīrs atbild: “Nu… vienreiz es tā izdarīju”
P:- Un kā viņa izskatījās?
V:- Ooo, viņa izskatījās ļoti dusmīga.
Te ārsts saprata, ka tieši šajā lietā ir tā sāls un teica:
“Jāa….ļoti interesanti, jāpapēta šī situācija tuvāk.
Jūs teicāt, ka jūs ieskatījāties sievas sejā tikai vienu reizi.
Tas šķiet nedaudz dīvaini.
Kā tas gadījās, kad jūs redzējāt viņas seju?”
V:- “Viņa skatījās uz mums caur logu”
Pieņemšanā pie psihiatra:
– Dakter, visu nakti sapnī es stumju lokomotīvi no Rīgas uz Daugavpili un
pēc tam atpakaļ. Ļoti nogurstu. Palīdziet.
– Tā. Uz Daugavpili es jūsu lokomotīvi aizstumšu, bet atpakaļ jūs pats.
– Paldies, dakter.
Ienāk nākošais.
– Dakter, man katru nakti rādās viens un tas pats sapnis: 100 sievietes –
un visas man ir jāpmierina. No rīta esmu knapi dzīvs.
Ko darīt?
– Darīsim tā: 1-jā nakts pusē jūs apmierināt 50, bet pēc tam es jums
palīdzēšu.
– Dakter… bet vai jūs nevarētu… visu nakti?
– Nē. Man vēl ir jāgrūž lokomotīve.
***
Bankā ieskrien laupītājs ar pistoli rokā:
– “Visiem gulties, naudu šurp!!!” Un sāk laupīt.
Bankas direktoram zvana telefons:
– “Šeit jūs traucē no psihiatriskās slimnīcas.
Mums ir izbēdzis pacients, kurš ir apsēsts ar banku aplaupīšanu. Vai pie jums viņš nav iegriezies?”
Bankas direktors paskatas novērošanas sistēmas monitorā – patiešām, operāciju zālē notiek laupīšana.
– “Bet ko man tagad darīt?”
– “Jūs piezogieties viņam klusu no mugurpuses, iebakstiet ar pirkstu
mugurā un pasakiet: “PIF – PAF!!!” Un viņš nokritīs kā beigts.”
Nu bankas direktors izlavās zālē, pielien no aizmugures zaglim un
iebakstījis ar pirkstu mugurā iesaucas: “PIF – PAF!!!”
Laupītājs nokrīt uz grīdas.
– “Varat turpināt darbu. Draudi ir likvidēti!!!”
Visi darbinieki aplaudē un sveic direktoru…
Te negaidot laupītājs paver vienu aci un pavērš pistoles stobru pret direktoru:
– “…un te es pēkšņi, it kā ar pēdējiem spēkiem…”