Asorti ar tekstu šodienai (22.09.2019)11

* Viesturs: “Ja jau saulīte ir dzeltena un viņa nogatavina ogas, tad taču ķiršiem vajadzētu būt dzelteniem, ne sarkaniem.”

* Anna spēlējusies pagalmā. Viņa ienāk istabā ar slapjiem cimdiem, mamma rājas, ka Anna var saslimt. Anna atbild: “Nu, ko lai dara! Es apsnigu!”

* Aleksis kopā ar auklīti brauc vilcienā. Aleksis ilgi pēta auklītes zeķu pēdiņas, tad jautā: “Un kurā rūpnīcā ražo šitās mazās zeķbiksītes?

* Jancim tētis atnesis šokolādīti. Mamma saka, ka jāuzcienā visi, nav smuki ēst vienam visu. Jancis atbild: "Nedošu. Saldumi nav veselīgs produkts."

Sēž narkomāns ar vienu citu nemierīgu tipiņu vienā kamerā.
Narkomāns visnotaļ apmierināts, zāles pietiek. Bet tas otrs tāds nemierīgs
visu laiku defilē pa kameru un vāvuļo: "Ubegu, ubegu, ubegu..."
Pēc kāda laika tipiņš prom, bet tiek tik līdz cietuma sētai, kur sargi šim
sašauj vienu kāju lupatās. Kāju šim nogriež.
Pēc atlabšanas šis atkal tajā kamerā ar narkomānu un lēkā uz vienas kājas:
"Ubegu, ubegu, ubegu..."
Vienā dienā šis atkal prom, bet pie tās sētas sargi ar saviem šim saskādē
atlikušo apakšējo ekstremitāti.
Pēc atveseļošanās tam kadram vēl nav gana - valstās pa kameru: "Ubegu,
ubegu, ubegu...", bet narkomānam viss diezgan vienaldzīgs.
Paiet laiciņš un nemierīgais atkal prom. Šoreiz šim nones pusi galvas un pēc
atveseļošanās atkal aizved uz to pašu kameru. Narkomāns , kā reiz, uzpildījies
ieraugot savu bēdu brāli nenociešas un saka šim: "Slušai pareņ, ja
balģeju kak ti ot sjuda po časķam bežiš!"

Muitnieks uzkāpis uz kuģa, veic pārbaudi. Blakus nedaudz
nervozē kuģa kapteinis.
Muitnieks: Tāaa, narkotikas ir?
Kapteinis: Jā, protams [izvelk čemodāniņu, atver to, iebirdina degunā
nedaudz baltā pulverīša un jau paliek manāmi jestrāks]
Muitnieks: Hmm, interesanti. Un ieroči?
Kapteinis: Bet kā tad bez tiem. [izvelk otru čemodāniņu, kurā kārtīgi
izvietots Kalašņikova sistēmas automāts, patronas tam un pāris prettanku
granātas. Paņem vienu granātu, rokā, pasvārsta to rokā, pamet gaisā. Granāta
uzkrīt muitniekam uz kājas]
Muitnieks: @$%#
Kapteinis: Atvainojiet.[atkal sāk nedaudz nervozēt, paceļ granātu un
neuzkrītoši iemet kuģa tilpnē. No tilpnes atskan neķītras lamas trijās
izplatītākajās valodās]
Muitnieks: Tā labi, varbūt arī valūta jums ir?
Kapteinis: Nu bet kā savādāk. [izvelk nedaudz mazāku čemodānu, kurā
glīti sarindotas dolāru banknotes] Viens miljons. Skaitīsiet?
Muitnieks: Nē, es jums ticu. Un tas viss ir jūsu ???
Kapteinis: Protams, ka nē. Tas ir jūsu. Manējais ir tilpnēs.

Autoinspektors atbraucis pēc izsaukuma un ieraudzījis apgāzušos mašīnu, kurai līdzās nervozi pīpēdama atrodas sakrāsots sievisķis.
-Nu kā tad Jums tas gadījās?
-Nu, mierīgi braucu, nevienu neaiztieku, pēkšņi redzu - eglīte, es pa labi, bet tur atkal eglīte, es pa kreisi - atkal eglīte, es pa labi - atkal eglīte, es pa kreisi -
atkal eglīte ... nu un apgāzos.
-Ko tu galīgi jukusi esi? Te taču 10km rādiusā neviena koka nav!
-Bet es redzēju!!!
Te otrs autoinspektors paskatās uz viņas mašīnu un sauc:
-Muļke, tas taču Tev gaisa atsvaidzinātājs uz spoguļa karājas.

Tiesas zālē.
Tiesnesis: Apsūdzētais, vai jūs nositāt garāmgājēju ar lielu cirvi?
Apsūdzētais: Jā.
Balss no zāles: Ak tu, kretīns.
Tiesnesis: Lūdzu, klusumu zālē. Apsūdzētais, pēc tam jūs nogalinājāt pastnieku, sitot viņam pa galvu ar lāpstu?
Apsūdzētais: Tieši tā.
Balss no zāles: Maita, tāds maita.
Tiesnesis: Es saprotu, tas izklausās briesmīgi, bet lūdzu savaldieties.
Balss no zāles: Kā var savaldīties, es šim nelietim dzīvoju kaimiņos desmit gadus. Kā gāju pie viņa aizņemties cirvi vai lāpstu, šis tikai : "nav man, nav.

***

Vilciena kupejā.
- Cik reizes man tev tas jāsaka! Neēd olas ar sudraba karotīti! Sudrabs taču no olām bojājas - saka māmiņa savai meitai.
- Mūžu dzīvo, mūžu mācies... - norūca blakus sēdošais gruzīns, pārlikdams sudraba pulksteni žaketes iekškabatā.

Sieviete brauc taksometrā. Pēkšņi attopas, ka aizmirsusi
naudu mājās, un saka šoferim:
-Es laikam naudu esmu aizmirsusi mājās.
-Tas nekas, atstrādāsi.
Šoferis iegriežas mežā. Apstājās, izņem no bagāžnieka palagu un izklāj
to zālītē.
Sieviete sabijusies: 
-Jūs ko, man trīs bērni mājās.
-Bet man divdesmit truši. Ņem un plūc zālīti.

***

Papagailis vēro, kā saimniece gatavo pildītu tītaru. Vēro, kā tītars tiek
nomazgāts, iztīrīts, kā tiek sagatavots pildījums. 
Kad sākas uzpildīšana, papagailis vairs neiztur:
"Klau, saimniec, nu cik var par līķi ņirgāties?!"

Bārā sēž fermeris un dzer viskiju.
- Vecīt, ko tu tik drūms? - bārmenis jautā.
- Tu neticēsi! Šorīt slaucu govi un, kad spainis bija jau gandrīz pilns, viņa paspēra ar kreiso pakaļkāju, un viss pagalam.
- Tad nu gan nelaime!
- Tas vēl nav viss. Es piesēju viņas kreiso pakaļkāju pie staba un turpināju slaukt. Un, kas spainis bija gandrīz pilns, viņa iespēra ar labo pakaļkāju, un viss izlija.
- Nu un?
- Redzi, tad es pie staba piesēju viņas labo pakaļkāju pie staba un turpināju slaukt. Bet, kad spainis bija gandrīz pilns, viņa iesita ar asti, un spainis apgāzās.
- Tas vēl nav nekas!
- Tu neticēsi…tā kā virves man vairs nebija, es nolēmu asti piesiet ar savu bikšu jostu. Izvilku siksnu, piesēju asti augstāk, un man nokrita bikses.
- Un…?
- Un tieši tai brīdī stallī ienāca sieva!

Sieva virtuvē gatavo brokastu omleti.
Ienāk vīrs un saka:
- Uzmanīgi! Es teicu – UZMANĪGI! Pieliec vairāk eļļas! Ak, Dievs! Tu vienlaicīgi cep pārāk daudz olu! TIK ĻOTI DAUDZ! Samaisi, nekavējoties samaisi un pielej eļļu! Ārprāts, mums nav vairāk eļļas? Kur ņemt eļļu, lai omlete nepiedegtu?! Uzmanīgi, es tev teicu, lai tu rīkojies uzmanīgāk! Tu mani nekad neklausi, kad gatavo omleti, NEKAD! Tu ko – nenormāla esi, psihopāte? Un neaizmirsti piebērt sāli!
Sieva izbrīnījusies skatās uz vīru un jautā:
- Kas tev šodien lēcies? Tu domā, ka es neprotu pagatavot visparastāko omleti?
- Es tikai gribēju tev parādīt, kā jūtos, kad vadu auto, - vīrs mierīgi atbild.