Stāsta morāle
Bērniem skolā uzdots pastāstīt kādu atgadījumu ar dziļāku morāli.
Anniņa: "Manam tētim pieder vistu ferma. Katru sestdienu mēs savācam olas lielā grozā un vedam uz tirgu pārdot. Vienreiz tētis nejauši iebrauca bedrē, un visas olas izbira un saplīsa. Stāsta morāle - neturi visas olas vienā grozā."
Skolotāja: "Malacis, Anniņ! Jurīti, ko tu mums pastāstīsi?"
Jurītis: "Mans brālis reiz lielījās, ka var vienā lēcienā pārlēkt pāri sētai pie mājas. Kaimiņu puikas gribēja redzēt, un viņš kā lēca, tā aizķērās, nokrita un saplēsa bikses. Puikas par viņu ļoti smējās. Stāsta morāle - nesaki "hop", pirms neesi pārlēcis."
Skolotāja: "Malacis! Vladimir, varbūt tev ir kas interesants?"
Vovočka: "Mans onkulis Vasja savulaik dienēja Afganistānā par lidotāju. Reiz viņa lidmašīnu notrieca, un viņam nācās katapultēties virs ienaidnieka pozīcijām. Līdzi viņam bija šņabja pudele, automāts un duncis. Šņabi viņš izdzēra, jau krītot ar izpletni. Piezemējās viņš tieši ienaidnieka bāzē starp 100 modžahediem. 70 viņš nošāva ar automātu, pirms viņam beidzās patronas, tad nogalināja 20 ar dunci, līdz tas salūza, un atlikušos desmit viņam nācās piebeigt ar plikām rokām."
Skolotāja: "Šausmas! Un kāda tik briesmīgam stāstam ir morāle?"
Vovočka: "Labāk nemeklē problēmas ar onkuli Vasju, kad viņš ir piedzēries!"