Vakardienas Asorti ar tekstu šodienai (15.09.2019)
Pirmdiena klāt. Iesim nu kur kurais pa darīšanām. Labas skolas gaitas un panākumus darba nozarē. 
****************
Lielākais audzināšanas noslēpums - māka panākt, lai fiziskie un prāta vingrinājumi vieni otriem kalpotu kā atpūta.
(Ruso)
************ 
***********
Jaunais vilnis
Filips Kirkorovs atbraucis uz "Jauno vilni", bet apsargi šo neatpazīst un negrib laist iekšā.
"Kā - nelaidīsiet? Bet es taču esmu Filips Kirkorovs - zvaigzne!"
"Pierādiet, ka jūs esat Filips Kirkorovs!"
"Pierādīt?! Kas, jūs, b**ģ, akli vai debīli esat! Ko man na**j pierādīt!? Es jūs, āžus, pa tiesām izvazāšu! Kurš šeit vispār ir atbildīgais, ka tavu māti!?"
"Piedodiet, Kirkorova kungs, sākumā tiešām neatpazinām..."
Komersanti
Vatikāns. Sv. Pētera laukumā sēž divi bomži un ubago. Vienam ap kaklu ķēdīte ar krustu, otram - ar Dāvida zvaigzni. Garāmgājēji pārsvarā met naudu kristīgajam bomzim, žīdam vien paretam kāds kaut ko atmet. Tā sagadījies, ka pats pāvests iznācis laukumā pastaigāties. Ieraudzījis abus, papa iemet šiem katram pa solīdai summai un žīdam saka:
"Negribu neko sliktu teikt par tavu pārliecību un tamlīdzīgi, bet varbūt būtu prātīgāk, ja tu arī uzliktu ap kaklu krustiņu kā tavs biedrs. Te, kā nekā, tomēr ir kristīga zeme un katoļu baznīcas centrs, visi nācēji tātad ar pārsvarā pārliecināti kristieši..."
Bomzis-žīds piebaksta bomzim-kristietim.
"Skat, skat, Moiše - re, kas atnācis brāļiem Goldbergiem biznesu mācīt..."
Biznesmenis
Ābrams saka dēlam: "Icik, es tev samaksāšu trīs rubļus, ja tu uzraksi dārzu!"
Iciks: "Labi, papu, bet tad man vajadzēs divus rubļus avansā!"
"Avansā? Ko vēl neizdomāsi!"
"Nu kā - es tos rubļus aprakšu dārzā un izstāstīšu visiem kaimiņu puikām, ka mūsu dārzā kaut kur esot apraktas bagātības. Viņi nāks tās meklēt, un kad es tos rubļus pats atradīšu, izrakņās visu dārzu meklēdami pārējo mantu."
Ābramam pār vaigu nobirst lepnuma asara.
"Icik, var redzēt - tu patiesi esi mans dēls!"
– Veči, man tāda sajūta,
ka šodien beidzot laimēšu!
– Mans tēvs arī tā teica,
kad mums vēl bija dzīvoklis.
***
Vīrs un sieva skatās šausmu filmu.
Uz ekrāna parādas briesmonis.
Sieva iekliedzas: “Ak mammīt!!!”.
Vīrs saka: “Jā, tiešām līdzīgs tavai mammītei.”
***
– Sāras tante, vai tu drīz iesi projām?
– Kāpēc to jautā, bērniņ?
– Tētis teica:
kamēr tu neaiziesi, pusdienas neēdīsim.
Skolā mazajam Semam jautā:
– Kur strādā tavs tētis?
– Prostitūcijā.
– Ko tu runā?
– Nu jā. Pirms iešanas uz darbu tētis vienmēr saka:
Atkal eju uz to bardaku.
” Bet māte atbild:
„Kaut nu tās stervas tev kaut cik maksātu!”
***
Jubilāra māte saka bērniem:
– Man šodien ir joti daudz balvu:
par labāko dziesmiņu,
par labāko dzejolīti,
par labāko mīklu.
Taču galveno balvu, konfekšu kārbu,
saņems tas, kurš pirmais dosies mājās.
Kalniņa kungs veiksmīgi otrreiz apprecējies, jautā savam mazajam dēlēnam:
– Nu, Jurīt, kā tev mūsu jaunā māmiņa ?
Jurītis lietišķā tonī:
– Zini, man šķiet, tevi ir diezgan smagi apkrāpuši un iesmērējuši
lietotu, turklāt vecu modeli.
***
Kāds vīrs draugam:
– Iedomājies, man piedzimis dēls!!!
Dēls!!!
Pēc sešām meitām man beidzot piedzimis dēls!
– Un kam vairāk līdzīgs – tev vai sievai?
– Nezinu! Seju vēl neesam skatījušies!
Kādā ģimenē 9 bērni.
Sieva saka vīram:
– Paklau, nupat Saeima pieņēma likumu,
ka jā ģimenē ir 10 bērni,
tad uz ļoti atvieglotiem noteikumiem
tiek piešķirts 8 istabu dzīvoklis,
un katram bērnam mēnesī izmaksā 500 eiro.
Tu man vienreiz stāstīji,
ka Rucavas pusē tev augot ārlaulības dēliņš,
savāc viņu pie mums un…
Vīrs brauc pakaļ dēlam. Atgriežas pēc 2 dienām,
dzīvoklī viena pati sieva.
– Kur bērni?
– Uzzinājuši par jauno likumu visi vakar sabrauca,
paņēma savējos un aizveda.
***
– Mazdēliņ es tev mantojumā atstāšu
trīs viestnīcas un 50 000 eiro
– ooo! paldies opi! Bet kur tas atrodas?
– uz kastes monopols!
Kāda večiņa stacijas tunelī tirgo lociņus
– viena buntīte maksā vienu eiro.
To ierauga kāds jauns cilvēks – samaksā eiro,
bet lociņus nepaņem.
Nākamajā un aiznākamajā dienā atkārtojas tas pats.
Ceturtajā dienā jauneklis atkal
pasniedz večiņai eiro un grasās doties prom.
Bet viņa stingri sagrābj aiz piedurknes.
– Jūs droši vien vēlaties zināt,
kāpēc es jums maksāju, bet lociņus neņemu?
– Nē, – atcērt večiņa.
– Kopš šodienas vienas buntītes cena ir divi eiro!
***
Šadhens atved jaunam cilvēkam līgavu. Līgavainis uzaicina viņu uz teātri. Nākamajā dienā draugs jautā līgavainim:
– Kā tev ienāca prātā doma iet uz teātri ar Rozu Štemu?
– Tā ir mana līgava.
– Tu neesi pie pilna prāta! Ar viņu gulējusi puse pilsētas.
Apvainotais jauneklis aizdrāžas pie šadhena kliegdams, ka neprecēs sievieti, kura gulējusi ar pusi pilsētas.
Šadhens:
– Tad ta pilsēta! Nieka septiņi tūkstoši iedzīvotāju!
Skolā ieradies fotogrāfs.
Skolotāja kārtodama bērnus skaistās rindiņās stāsta:
“Nu padomājiet, cik tas būs jauki.
Pēc divdesmit gadiem jūs skatīsieties šo bildi un domāsiet:
Lūk Pēterītis, viņš tagad ir pazīstams ķirurgs.
Lūk Maijiņa, viņa ir aktrise…”
Jānītis piemetina:
“… jā, lūk skolotāja Krūmiņa, sen jau nomirusi.”
***
Ginekologs pacientei:
– Ar cik vīriešiem jums ir bijušas dzimumattiecības?
– Hmm… Ar pieciem vai sešiem…
– Nav jau nemaz tik daudz.
– Jā… Kaut kāda neizdevusies nedēļa.
Zaķis aiziet uz veikalu.
Man lūdzu divus ļīpausīnus.
Pārdevējs vilks saka:
tie nav nekādi ļīpausīni tie ir apelsīni.
Nākāmreiz zaķis aiziet uz veikalu.
Man lūdzu divus ļīpausīnus.
Pārdevējs vilks saka:
tie nav nekādi ļīpausīni tie ir apelsīni,
ja tu velreiz pateiksi ļīpausīni pienaglošu tevi pie plaukta.
Nākamā reizē zaķis aiziet uz veikalu.
Naglas ir?
Nē vilks atbild.
Nu tad man divus ļīpausīnus.
***
Skudra zilonim:
– Esi draugs, apsēdies uz tās te drupačiņas!
Zilonis apsēžas.
– Bet šo te drupaču uzliec sev uz muguras!
Zilonis uzliek.
Skudra paiet gabaliņu nostāk,
aplūko šo kombināciju un sajūsmā izdveš:
– Kas par hamburgeru !!!
+
