Vakardienas Asorti ar tekstu šodienai (16.09.2019)
Sveicināti otrdienā. Cerams lielu vēju un lietu nebūs un diena sanāks tā neko ... 
***********
Ko tu paturēsi sev, to pazaudēsi, ko aizdosi prom, tas mūžam būs tavs.
(Munte)
********** 
**********
Stāsta morāle
Bērniem skolā uzdots pastāstīt kādu atgadījumu ar dziļāku morāli.
Anniņa: "Manam tētim pieder vistu ferma. Katru sestdienu mēs savācam olas lielā grozā un vedam uz tirgu pārdot. Vienreiz tētis nejauši iebrauca bedrē, un visas olas izbira un saplīsa. Stāsta morāle - neturi visas olas vienā grozā."
Skolotāja: "Malacis, Anniņ! Jurīti, ko tu mums pastāstīsi?"
Jurītis: "Mans brālis reiz lielījās, ka var vienā lēcienā pārlēkt pāri sētai pie mājas. Kaimiņu puikas gribēja redzēt, un viņš kā lēca, tā aizķērās, nokrita un saplēsa bikses. Puikas par viņu ļoti smējās. Stāsta morāle - nesaki "hop", pirms neesi pārlēcis."
Skolotāja: "Malacis! Vladimir, varbūt tev ir kas interesants?"
Vovočka: "Mans onkulis Vasja savulaik dienēja Afganistānā par lidotāju. Reiz viņa lidmašīnu notrieca, un viņam nācās katapultēties virs ienaidnieka pozīcijām. Līdzi viņam bija šņabja pudele, automāts un duncis. Šņabi viņš izdzēra, jau krītot ar izpletni. Piezemējās viņš tieši ienaidnieka bāzē starp 100 modžahediem. 70 viņš nošāva ar automātu, pirms viņam beidzās patronas, tad nogalināja 20 ar dunci, līdz tas salūza, un atlikušos desmit viņam nācās piebeigt ar plikām rokām."
Skolotāja: "Šausmas! Un kāda tik briesmīgam stāstam ir morāle?"
Vovočka: "Labāk nemeklē problēmas ar onkuli Vasju, kad viņš ir piedzēries!"
Troksnis.
- Kas tas par troksni virtuvē?
- Droši vien kaķis!
- Nez,ko viņš tur dara?
- Tu viņu pabaroji šodien?
- Nē!
- Nu,tad jau noteikti kaut ko sev gatavo!
***
Parāds
Joske atnācis pie Sāras.
"Klau, Sāriņ - es tā skatos, kamēr tavs Ābrams ir prom komandējumā, tu tāda dikti vientuļa. Varbūt pārguļam?"
"Fui, kaunējies būtu, Joskīt! Es savu Ābramiņu nekrāpšu!"
"Arī par 200 rubļiem ne?"
"Arī par 200 ne!"
"Un par 300?"
"Par 300... Nu... nu... nekrāpšu gan!"
"Un 500?"
"Par 500... Nu, par 500 vienu reizīti var gan..."
Tā šie abi pārguļ. Pēc laika atbrauc Ābrams no komandējuma, mājās atgriezies uzreiz prasa Sārai:
"Kamēr biju projām, Joske gadījumā nebija pienācis?"
"Nu, bija..."
"Naudu gadījumā neiedeva?"
"Iedeva..."
"Cik deva?"
Sāra pavisam sabijusies - mazums, šis ko uzodis.
"500 rubļus..."
"Ak, nu tad man sirds mierīga! Es Joskem biju tos 500 aizdevis, solījās šomēnes atdot."
Suvenīri.
- Mazdēliņ, kas noticis? atkal mamma ar tēti strīdas?
- Jā,bet šoreiz iet traki! Mamma no kūrorta atvedusi kaut kādu triperi. Uzdāvinājusi tētim, Arnoldonkulim un kaimiņam no pretējā dzīvokļa. Es tikai īsti nesapratu - vai par maz atvedusi, vai nav visiem vienādi sadalījusi.
***
Pavārs.
Es savu vīru virtuvē nelaižu. Pēdējo reizi,kad viņš mani gribēja pārsteigt ar pusdienām, viņš piededzināja tomātu un gurķu salātus!
***
Kosmonauts.
To,ka tētis, iespējams, tomēr nav kosmonauts, es pirmo reizi nojautu bērnībā, kad dzimšanas dienā pa pastu saņēmu no maizes izgatavotu šaha figūriņu komplektu.
Blondīne piezvana savam draugam un saka: ‘’Lūdzu, atbrauc pie manis. Man ir lielā puzle un nespēju izdomāt no kura gala sākt.’’
Puisis: ‘’Kam tur jābūt attēlotam?’’
‘’Uz kastes ir gailis.’’
Puisis izlemj, ka jābrauc palīgā un meitene parāda viņam galdu noklātu ar puzles gabaliņiem. Viņš paskatās uz kauliņiem, tad uz kasti un saka: ‘’Piedod, mīļā, bet ne šodien, ne arī kādu citu dienu mēs šeit gaili salikt nevaram. Tāpēc... atbrīvojies, iedzersim tēju un noliksim Kellogs paku plauktā.
Matainu, spēcīgu baikeru grupa brauc pār tiltu un redz, ka meiten grasās no tā nolēkt, tāpēc piestāj, lai aprunātos. Pie meitenes pieiet bara līderis, būdīgs bārdainis ar rupju balsi.
‘’Ko tu dari?’’
‘’Grasos izdarīt pašnāvību.’’
‘’Nu... jau jau taisies izbeigt savu dzīvi, tad varbūt atlicināsi man skūpstu?’’ baikeris iekarsis jautā.
‘’Labi,’’ un skūpsts izvēršas ilgs, kaislīgs un kutelīgs.
‘’Tas bija labākais skūpsts manā mūžā. Tev ir talans. Tu varētu būt slavena! Kāpēc tu gribi nolēkt no tilta?’’
‘’Vecākiem nepatīk, ka man patīk pārģērbties par meiteni.
Zvērīgs aukstums. Uz ezera sēž bļitkotājs bez cepures. Pienāk otrs bļitkotājs un saka: — Kas tev noticis, ka tādā laikā bez cepures sēdi? Pirmais: — Vakar sēdēju ar ausaini, nāca kaimiņš un sauca mani kandžu noprovēt, bet es nedzirdēju!
***
Vecgada vakars. Pie svētku galda viens viesis kādu laiku vēro otru, tad jautā: — Paklau, kāpēc tu pēc katra tosta miedz ciet acis? Otrs: — Esmu apsolījis sievai glāzītē vairs neieskatīties.
Students atgriezies dzimtajā Kongo pēc studiju gada Maskavā. Mājinieki viņam jautā: — Nu, kā tev patika krievu ziema? Students: — Tā ziema, kas ar zāli un lapām, vēl tīri nekas, bet tā ar sniegu — brrr!
***
Svētkos viesi tik labi aizsēdējušies, ka saimniece nezina, ko darīt. Kādā brīdī iziet ārā it kā pie telefona, tad nāk atpakaļ un sauc: — Ugunsgrēks, ugunsgrēks! Viesi lec kājās: — Kur, kur? Saimniece: — Labi nesaklausīju… Pie kāda no jums.
Aiz eglītes noslēpušies divi puikas. Pirmais jautā otrajam: — Kāpēc tu Ziemassvētku vecīti rāvi aiz bārdas? Otrs: — Gribēju pārbaudīt, vai ir īsta. Izrādījās, ka ir. Kur lai tagad to liek?
***
Satiekas divi draugi. Viens: — Dzirdēju, tu esot apprecējies. Otrs: — Ir tāda lieta. Pirmais: — Nu, kā? Otrais: — Sieva lieliska — gan virtuvē, gan gultā. Pirmais: — Kā viņa to visu paspēj? Otrais: — Ievilku gultu virtuvē.
Kāds vīrs pakļūst zem tramvaja, un viņam nogriež galvu. Tā atripo ielas malā un redz, ka rumpis streipuļo, mēģinādams atrast galvu. Galva iesaucas: — Te es esmu, te es esmu! Tad apklust un pie sevis nosaka: — Kāda jēga bļaut, ausis taču pie manis.
***
Meita mātei: — Mammu, vai tētis jaunībā bija kautrīgs? Māte: — Jā, citādi tu būtu piecus gadus vecāka.
***
Nesteidzieties uz elli. Bez jums tik un tā nesāks. *** Narkologi apgalvo, ka 89 procenti ezīšu duras un tikai 11 procenti lieto sēnes.
Taksists pievakarē brauc gar kapsētu. Ierauga — kaut kāda sirmmāmiņa šo stopē. Taksists aptur, sirmmāmiņa piesteberē klāt un nepatīkami čerkstošā balsī saka: — Dēliņ, līdz nākamajai kapsētai aizvedīsi? Taksistam kļūst neomulīgi ap sirdi, viņš aizcērt durvis un spiež gāzi grīdā. Brauc, pamet acis spogulī, ierauga — veča skrien pakaļ. Taksists palielina ātrumu līdz 60, tad līdz 70 — nekā, veča neatpaliek. Taksists šausmās uzspiež līdz 130 — velti. Aptur mašīnu, sāk veču lūgties: — Prasi, ko gribi, tikai atkāpies! Veča: — Dēliņ, attaisi durvis, tu man kleitu iecirti.
