Suns pie privātmājas ar lāpstu tīra sniegu.
Kaimiņmājas buldogs apstulbis blenž uz viņu.
Suns pagriežas un skumīgi saka:
– Un viss sākās ar to, ka es,
stulbenis, iemācījos pienest čības.
***
Gotlandē lācis ar zakīti labi uzvedusies un viniem meza feja piedāvā izmantot trīs vēlēsanās.
Pirmā vēlēsanās lācim.
– Es gribu lai visi Gotlandes lāci būtu lācenes.
Zakītim.
– Es negribu ar kājām skraidīt man vajadzētu velosipēdu.
Otrā vēlēsanās lācim pēc kāda laika.
– Tagad es gribu lai visi zviedrijas lāci būtu lācenes.
Zakītim.
– Tas velosipēds jau ir pa lēnu, tagad man vajadzētu mopēdu.
Tresā vēlēsanās lācim.
– Nu vispār es gribētu lai visā pasaulē lāci būtu lācenes.
Zakītis tikai braukā ar savu mopēdu un lāga nedzird ko tā feja vinam jautā. Pēc kāda laika tomēr sadzdird.
– Ko es vēl gribu? Man jau itkā neko vairs nevajaga bet ja vēlreiz var vēlēties tad es gribu lai lācis būtu zilais.
Lācēns pienāk pie lāčutēva un saka:
– Tēt, parādi leļļu teātri.
– Esinukarāms, vēls jau, jāiet gulēt.
– Nu parādi, lūdzu.
“Nu labi,” nosaka lāčutēvs, pieceļas, aiziet uz tālāko migas kaktu, sameklē divus cilvēku galvaskausus, uzvelk katru uz savas rokas un sāk:
– (pirmais galvaskauss) Klau, Janka, te lāču točno nav ?
– (otrais) Da liecies mierā, kādi tev te lāči.
***
Guļ kaķis uz paklāja, garām iet saimniece un saka:
– Pastaigājies, paēdi, pagulēji
– būtu man tāda dzīve….
Kaķis nodomā:
– bērnus manus noslīcināji, sievu sterilizēji,
mani izkastrēji
– Kaut tev būtu tāda dzīve.