Asorti ar tekstu šodienai (09.10.2019)9

Tā kaut kur 20 gadsimta sākums. Ukrainis paņem no mājās trīs cūkas, aizved pārdod tās uz tirgu, ejot atpakaļ nopirka vienu šampanieti, iztērējot uz to visu naudu. Atnākot mājās, paslēpa to salmu jumtā, jo negribēja dalīties ar sievu, un domāja ka izdzers pa nakti, kad visi gulēs.
Uznāk nakts-visi aiziet gulēt. Ukrainis skatās, it kā sieva ir aizmigusi. Ceļ vienu kāju pār, lai pārkāptu
sieva:Ko tu! Galīgi traks! vēl pat bērni nav aizmiguši!
Pēc pusstundas, ukrainis dara otro mēģinājumu, ceļ kāju pāri
sieva: Nu ko tu taka tāds āzis! Visu gadu tev nevajag, a te pēkšņi sagribēji!
Vēl pēc pusstundas, ukrainis skatās, sieva ir stipri aizmigusi, pārkāp viņai pāri, un klusām izskrien ārā. Izvelk šampānieti un ver to vaļā, dēļ tā, ka bija ļoti karsts, un salmu jumtā bija vēl karstāks, korķis izšāvās ārā ar ļoti lielu troksni. Sieva un bērni pamostās no trokšņa, jaunākais dēls piesktien pie sievas un saka
dēls:Mamma, ja tu tēvam iedotu, viņš tagad nenošautos.

Zaķītis un lācis makšķerē. Abi izvelk zelta zivtiņu. Zelta zivtiņa saka: Jums katram 3 vēlēšanās. Lāci saki pirmo. Lācis: Es gribu, lai manā mežā visi lāči ir lācenes! Zivtiņa: Labi, darīts. Tu zaķīt? Zaķīts: Es gribu krutu riteni ar ko pabraukāt! Zivtiņa: Labi, darīts. Nu lāci otrā vēlēšanās? Lācis: Es gribu lai visā Latvijā visi lāči ir lācenes! Zivtiņa: Labi, darīts. Zaķit tu? Zaķīts: Es gribu tādu krutu moci ar ko braukāties! Zivtiņa: Labi, darīts. Nu lāci pēdējā vēlēšanās? Lācis: Es gribu lai visā pasaulē visi lāči ir lācenes! Zivtiņa: Labi, darīts. Nu zaķīt tu? Zaķīts: Es nezinu man itkā neko vairs nevajag, bet nu ja vienīgi, lai lācis ir gejs!

Tirgū vīrietis pārdod odu burkā, uz kuras ir etiķete:"Vīrieša aizstājējs. 20 Ls". Pieiet sieviete un jautā: - Kā to lietot? - Kad aiziesiet mājās, jums tikai jāizģērbjas, jāizlaiž ods no burkas un pašai jānoguļas. Ja kaut kas nesanāk, zvaniet man - te būs telefona numurs! Sieviete burku ar odu nopērk, un vakarā zvana pārdevējam: - Es izdarīju visu, kā likāt, bet ods apsēdās uz sienas un nekust no vietas. - Labi, tūlīt braucu! Vīrietis pēc brīža ir klāt, izģērbjas un saka odam: - Skaties, idiot! Es rādu pēdējo reizi!

Kādās kojās tika izmantota sarakste. Tā notika uz sienas caurstaigājamā gaitenī.
Kāda no šādām sarakstēm…

“Meitenes, ir šņabis, ja ir vēlēšanās labi pavadīt vakaru… Istaba N…”.
Apakšā, pēc kāda laiciņa: “Bet mūzika jums ir? Meitenes no istabas B…”.
Vēl zemāk: “Mūzika ir, šņabis beidzās… Vēlu, b@!&, apķērāties”.
Citi: “A mums ir! (Istaba V)”
“Meitenes, neejiet tur, tur viņu ir līdz kaklam (Istaba N)”
“Nu mēs jau nobeidzām…(Istaba V)”
“Kurš, b@!&, par mūsu istabiņu atbild!!! Pediņi…”
“Pats tu esi zilais, Jāni, tā esmu es, tava draudzene Ilze”
“Es neko neesmu rakstījusi. Ilze”
“Ilze, bet kurā istabā tu dzīvo?”
“Es tev, b@!&, nodošu čadu, ja tu pieskarsies viņai!!!”
“Tak viņa ir šausmīga, kā atomkarš!”
“Noķeršu, nositīšu!”
“H$% noķersi…”
“Toties viņai ir salasāmi konspekti!”
“Tā nav tā pati Ilze, kas pagājušo gad puskojas ar triperi aplipināja?”
“Kādam nav laboratorijas darbi ķīmijā?”
“Da nē, tā dzīvo istabā B”
“Ko jūs dzenat, es biju slima ar angīnu. Ilze”
“A mēs vakar labi atstiepāmies istabā C…”
“Prasījām taču neizmuldēties…”
“Evija, kad atnāksi no nodarbībām, es tevi nogalināšu. Edgars”
“Edgar, kad pabeigsi nogalināt Eviju, atnāc. Ieva”
“Ieva, tad tu jau uztaisīji abortu?”
“Abortu uztaisīja Anna, bet Ievai beidzās mēnešreizes”
“Tauta, kāds negrib kartupeļus ar sēnēm? Ieeja – pudele. Istaba N”
“Ja kas, profesors Andžāns ieskaita eksāmenu par piecām konjaka pudelēm”
“Nevajag muldēt, pa trīs”
“Novākšu starpnieku”
“Artūr, piedod. Starpnieks.”
“Tad mēs padrā%^*#*$ šodien vai ne?”
“Tādam kā tu pat Maijas tante no caurlaidēm neiedos”
“Es jums vēl parakstīšu te…(Maijas tante)

Jānītis atnāk no skolas ar liecību. Parāda mammai, bet tur trīs trijnieki - latviešu valodā, sportā un bioloģijā. Māte prasa: Jānīt, kāpēc tev latviešu valodā trijnieks? Vai tad tu burtiņus neproti rakstīt? Jānītis: protu jau protu, bet skolotāja ienāca klasē un teica, lai mēs veram burtnīcas vaļā un rakstam: "puisītis ar meitenīti iegāja mežā....",bet es pateicu ka tādas izvirtības savā burtnīcā nerakstīšu! Māte: Nu labi, bet kāpēc tev sportā 3? Vai tad nemāki vingrot? Jānītis: protu jau protu, bet skolotājs atnāk un saka :"paceļam vienu roku; tagad otru; tagad vienu kāju; tagad otru.." un es teicu,- kas!, es uz sava ziķera stāvēšu vai?! Tāpēc ielika 3.! Māte: nu labi! bet kāpēc bioloģijā 3? Vai tad putniņus nepazīsti? Jānītis: pazīt jau pazīstu, bet skolotāja ienāk klasē un jautā :"kam ir melnas olas?" un es teicu ka nēģeriem!

Lauku mājā visi trīs sēž pie galda un dzer. Latvietim sagribas uz maz mājiņu, BANGŠ latvietis ienāk iekšā ar zilu aci.
Anglis un krievs jautā: Kas notika ?
Latvietis Klusē!
Pēc kāda laiciņa Anglim sagribas. Viņš iziet arā BANGŠ Anglis ienāk iekšā arī zilu aci.
Krievs: Kas notika ?
Anglis: Klusē..
Pēc kāda laika krievam sagribas.
Viņš iziet arā BANGŠ, BANGŠ
Latvietis saskatās ar Angli un saka : Nu jā tikkai krievs var divas reizes uz grābekļa uzkāpt .

***

Divi mīlnieki guļ zālītē un skatās zvaigžņotās debesīs.
Puisis - Vai redzi to lielo spožo zvaigznīti pie debesīm?
Meitene - Jā!
Puisis - Tas esmu es... Vai redzi to mazo spoži zvaigznīti pie debesīm?
Meitene - Jā!
Puisis - Tā esi tu.. Bet vai tu redzi tās divas zvaigznītes vienu otrai virsū?
Meitene satraukti saka - Jāāāāā...
Puisis - Tas esmu es uz motocikla.

Reiz dzīvoja maza čiksīte, kurai bija sarkana kloze, ar kuru viņa iestiloja vienmēr un visur . Tādēļ visi viņu iesauca par Sarkanķobīti. K​ādu rītu sarkanķobītes mutere saņēma mesidžu: „Tā ir no sencenes!” muča teica. „Bāc, a zini kas ir? Viņai ir besis, slikts fīlings . Aizej ieposī, kas ar viņu, Sarkanķobīt,bet neaiztusē prom no taciņas un pa ceļam ne ar vienu nebazarē!” I vot Sarkanķobīte rullēja uz vecmuteres būdu mežā, kas atradās riktīgākajā čuhņā.Diena bija superīga. Karoče, drīz vien Sarkanķobīte iečekoja reaļnās puķes. Tad viņa izfiškoja, ka varētu noraut dažas, bet ieraudzīja, ka aiz koka lupī vilks. „Čiv riv, mazā!” viņš teica. „Vou, kas par puķēm! Nezini kādu tusu, kur var ietusēt šovakar?” „Sorr​y, es nevaru sist klaču ar frīkiem, es močīju pie vecmuteres un nedrīkstu nokavēt strelku!” šāmējā pasacīja un aizvaļīja prom, jo saprata,ka vilks šai sita kanti. A pēc stundas Sarkanķobīte jau bija pie vecmuteres hausa. Vecmučai bija galīgs pofigs uz visu un šī durvis bija atstājusi vaļā, tāpēc Sarkanķobīte ietresīja žigli iekšā bez klauvēšanas. Vecmuterei čista izskatījās, ka ir čābīgi. „Bļin, kas tev par ausīm?! Čo tik lielas?”:O pārsteigti prasīja Sarkanķobīte. „​Galīgākā aita esi?! Lai labāk tevi sadzirdētu!”atci​rta vecmutere. Sark​anķobīte neko nerubīja un ieskatījās ciešāk. „O bože, kas par lielām acīm!”nerimās Sarkanķobīte. „​Da labi, tas ir tāpēc, lai es tevi labāk varētu redzēt!” atteica vecmutere. Bet Sarkanķobīte nebija galīgākā lose,tāpēc šai bija tāds čujs, ka kaut kas nav riktīgi. „Oi, kāds tev liels klabeklis!” izdvesa džanga. „Jeibog​u,tu čist esi galīgi tupa, kas tev nedalec,ka esmu vilks. Ablomījies?!” jautāja vilks un lielā džampā izleca ārā no gultas. Par laimi mežsargs, kurš bija reāls kačaks, ienesās ar saviem garajiem kātiem būdā un ar striķi piebeidza vilku. Vīī, Sarkanķobīte bija glābta, bet šī nekādīgi nevarēja iebraukt, kur palika vecmutere. Izrādījās, ķipa šī ir aizmaukusi uz tuvējo tuc-tuc.

Vectētiņš ar mazmeitiņu sēž upes malā.
Mazmeitiņa prasa- ''Vectētiņ! Kapēc Tu esi tik vecs? Tu daudz dzēri jaunībā?''
Vectētiņš- ''Redzi to upi? Es vairāk šnabi par to izdzēru!'''
Mazmeitiņa- ''Tad Tu daudz pīpēji?''
Vectētiņš- ''Redzi tos salmu maisus? Vairāk par tiem tabakas izpīpēju!''
Mazmeitiņa- ''Tad Tu daudz izklaidējies ar meitenēm?''
Vectētiņš- ''Redzi to izkapti pie lielā koka? ''
Mazmeitiņa- ''Redzu!''
Vectētiņš- ''Nāve tak nāca man pakaļ, bet es Viņu tā izdrāzu, ka izkapti aizmirsa!''