Jānītis ielūkojas vecāku guļamistabā, kur tētuks tieši šajā brīdī instalē prezervatīvu. Cerībā, ka Jānītis nebūs visu to pamanījis, tētuks nometas četrrāpus uz grīdas un izliekas ieinteresēts zem gultas notiekošajā. Jānītis jautā:
- Papu, a ko tu dari?
- Redzi, dēliņ, man likās, ka pele zem gultas paskrēja...
- Hmm, un pēc visa spriežot, tu viņu esi nolēmis izdrāzt... ?
***
SifilissVīrs aiziet pie ārsta, izkrauj viņam priekšā kaudzi ar makšķerēšanas piederumiem un saka:
- Klau dakter, maksāšu cik vajag, bet izskaidro man, kā no visa šitā var ar sifilisu saslimt?
- Hmm, ziniet, kautkā es jūs nesaprotu...
- Ko tur nesaprast, kaut kā man taču sievai jāataisnojas!
Meita: Tēti, kas ir padauza?
Tētis: Ak, Dievs! Kur tu dzirdēji šo vārdu?...
M.: Bērnudārzā. Jānīts teica, ka es esmu padauza. Jo es vinjam vairāk nedodu. Bet dodu Pēterītim.
T.: KO?!
M.: Mīksto lācīti. Nedodu spēlēties ar mīksto lācīti.
T.: Ak, Kungs! Muļķis tas tavs Jānīts. Bet padauza, tā ir slikta sieviete, lūk kas tā tāda ir!
M.: Slikta? Kāpēc?
T.: Tāpēc ka tā ir pārdodama.
M.: Tātad Māras tante arī ir padauza? Viņa taču pārdod veikalā. Tātad pārdodama.
T.: Nē, Māras tante nav pārdodama, jo viņa nepārdod sevi, bet gan suvenīrus. Padauza parasti pārdod sevi.
M.: Kā tas ir – sevi?
T.: Ļoti vienkārši. Tas kas vēlas, var viņu nopirkt uz kādu laiku.
M.: Priekškam?
T.: Lai gulētu.
M.: Gulētu?
T.: Jā, vienā gultā.
M.: Tātad padauza ir mūsu mamma?
T.: Tu esi nojūgusies!
M.: Bet viņa taču ar tevi guļ par naudu.
T.: Par kādu naudu?!
M.: Nu par tavu algu.
T.: Vai tad tā ir nauda!... Nē, viņa ar mani guļ mīlestības dēļ. Es ceru...
M.: Tāpat kā ar Artūra onkuli?
T.: Ko? Ar kādu vēl Artūra onkuli?
M.: No otrās kāpņu telpas. Nu, kad tu biji komandējumā, pie mums nakšņoja Artūra onkulis. Ar mammu vienā gultiņā.
T.: Artūrs? Gultiņā? Nu es viņai rādīšu! Padauza!!! (aizskrien prom)
M.: Dīvaini, kā gan mamma var būt padauza, ja viņa ar Artūra onkuli ne par naudu, bet gan mīlestības dēļ guļ?...
