Šodienas tēma - Senās anekdotes.
Kādam zēnam bijusi krustmāte, vecmeita. Reiz viņa prasījusi zēnam: „Dēliņ, cik tev gadu, ka tu māki tik labi lasīt?" Zēns atbildējis: „Septiņi. Bet cik jums, krustmāt?" Krustmāte negribējusi teikt, cik tai gadu, jo viņš varējis izpļāpāt tālāk, tāpēc teikusi: «Neatminos gada skaitli un mēnesi, kurā dzimu." Zēns, neko nedomādams, sacījis: «Krustmāt, tas nav vajadzīgs, sakait tikai gadu simteni!"
***
Reiz sēdējusi pie brokastgalda tēvs, dēls un pamāte. Pamāte apziedusi padēlam maizi. Padēls, paņēmis maizi, paskatījies uz to un teicis: „Papu, es laikam esmu akls, jo es sviesta neredzu." Tēvs paskatījies un licis pamātei uzziest sviestu. Pamāte sviestu nav uzziedusi, bet uzlikusi plānu šķēlīti siera. Tad zēns teicis: „Nu gan es vairs neesmu akls, jo es sviestu pat cauri sieram redzu".
***
Māte uzliek viešņai uz galda galu, lai ēd, un pati aiziet kopties. Viņas puika skatās, skatās, kā viešņa ēd, te uzreiz ņems bļodiņu no galda nost un saka: „Kur to nu var pieņemt: kumoss pakal kumosam. Kur tam būs, kas cūkai pakal skrēja?"