Kā KGB ASV vēstniecībai pieaudzēja ausis - AK, 3.diena13

Amerikāņi nolēma Maskavā būvēt jaunu vēstniecības ēku. Ēkas projekts bija amerikāņu arhitekta darbs, celtniecības materiālus un tehniku deva PSRS, daļa materiālu gan tika ražota Somijas rūpnīcās un darbus vadīja augsti sertificēta zviedru firma - bet tā nebija problēma - KGB izdevās gan somus, gan zviedrus uzpirkt. Celtniecības materiālu ražosanas procesā betona blokos un sienu paneļos tika iemontētas tikko pamanāmas noklausīšanās ierīces. No ārpuses tās ne ar ko neatšķīrās no parastiem celtniecības gružiem, kuri reizēm iekļūst betonā tā ražošanas gaitā. Kurš gan pamanītu viendabīgā betona masā nelielu, kniepadatas galviņas lieluma zirnīti?  ASV Senāta komisija, kura analizēja tehnisko dokumentāciju, kad tā nokļuva amerikāņu rokās, secināja, ka vēstniecības noklausīšanās operācija ir "pati sarežģītākā un prasmīgāk paveiktā izlūkošanas operācija vēsturē".

 Noteikt, kas ir ekspertu rokās nokļuvusi detaļa, uzreiz nebūtu iespējams, būtu vajadzīga speciāla izpēte. Pat noskaidrojot, ka gruzītis īstenībā ir mikrofons, tas daudz nedotu. Jo tādu gruzīšu, klucīšu, nūjiņu un citu pirmajā acu uzmetienā neatpazīstamu sīkumu sienās un pārsegumos bija iemontēts milzum daudz, tūkstošiem. Un katrs no šiem gružiem spēlēja savu lomu kopējā noklausīšanās shēmā un pārvērta visu ēku vienā lielā mikrofonā.

Amerikāņi paļāvās uz to, ka visus iekšdarbus veiks amerikāņu speciālisti un iekšējās apdares materiālus ievedīs no ASV. Tomēr gados, kamēr  tika celta ēka, tehnika bija gājusi uz priekšu un 1987. gadā, kad vēstniecības ēkas būve jau nāca pie beigām, amerikāņu speciālisti ar datortomogrāfu palīdzību izgaismoja jaunceļamās ēkas pamatkonstrukcijas. Un atklāja atsevišķus noklausīšanās sistēmas elementus. Troses, kas šķietami nebija  saistītas ne ar ko, nepāra sienas paneļus, tērauda stiegras, kas bija  sakārtotas tā, lai pārveidotu strukturālos pīlārus antenās.  Izdarīt nopietnus secinājumus no viņu iegūtajiem datiem bija grūti. Padomju pretizlūkošanas darbinieki tika pie slepeniem dokumentiem ar visa atrastā analīzi. Un uzzināja, ka pie daudziem svarīgākajiem mezgliem amerikāņi tā arī nebija tikuši, un daļa bloku bija paslīdējuši garām viņu uzmanībai. Kāda īsti ir sistēma kopumā, kādi ir tās parametri un darba principi, kā tā strādā  - amerikāņu speciālisti tā arī nesaprata.

Pie tam mēģiniet sevi nolikt amerikāņu speciālistu vietā  - tomogrāfs ir atklājis betona plāksnē nepiederošu prieksmetu. Sienu uzlauziet un atrodiet plāksnīti no nesaprotama materiāla. Kas tas ir, gruzis betonā vai barošanas elementa daļa? Kā atšķirt noklausīšanās iekārtas kabeļa trasi no armatūras stieņa, par kuru šī trase ir nomaskēta?  Amerikāņi labi saprata, ka ir pārvērtējuši savus spēkus un atšifrēt kopējo spiegošanas sistēmu viņi nav spējīgi.  Situācija bija nejauka, no vienas puses bija skaidrs, ka ēku prātīgāk nojaukt, no otras puses, tomēr ieguldīti 23 miljoni zaļo no  nodokļu maksātāju naudiņas. Beigās toreizējais ASv prezidents Reigans uzstādīja ultimātu - kamēr amerikāņi nevarēs normali strādāt savā jaunajā vēstniecības ēkā Maskavā, krievi savukārt netiks ielaisti savā jaunajā vēstniecības ēkā Vašingtonā. Un problēmu atrisināja toreizējais KGB šefs Bakatins.1991. gada 5. decembrī viņš nodeva ASV sūtnim Amerikas vēstniecības kompleksa noklausīšanās sistēmas shēmu. Tur bija veselas 70 lapas tehniskās dokumentācijas. Kaut kas tāds slepeno karu un diplomātijas vēsturē vēl nebija pieredzēts...

Pulkvedis Astašins, noklausīšanās sistēmas autors, nevarēja pārdzīvot notiekošo - atstājis dienestu, viņš nodzērās līdz nāvei.