Natālija Jisa ir dzimusi Izjevskā, Krievijā, bet viņas vīrs pierunāja viņu pārcelties uz savu dzimteni – Nigēriju. Tagad Natālija aktīvi papildina savu blogu ar detaļām par savu dzīvi Nigērijā. Viņa uzsver, ka nevajag ticēt kaut kam pirms neesi par to pārliecinājies pats savam acīm.
Pieredzes stāsts: Kā tas īsti ir - pārcelties uz dzīvi Nigērijā?27
Bērnu audzināšana
Dažkārt man šķiet, ka šeit bērnu nemaz nav. Principā ir tā – ir bērni zem divu gadu vecuma un tad ir pieaugušie. Mazos līdz 2 gadu vecumam nēsā uz rokām. Viena gada vecumā bērni sāk skolas gaitas, kurās apgūst alfabētu un ciparus. Viņi sāk pieauguša cilvēka dzīvi stipri agrāk nekā pārējie.
Neliela deva statistikas: Nigērijā 90% divgadnieku prot paši sevi nomazgāt, 75% prot nopirkt kaut ko, 39% prot nomazgāt savus traukus. Galvenais bērnu audzināšanā ir princips netērēt pārāk daudz laika bērna audzināšanai un būt par labu paraugu savam bērnam.
Mode un skaistums
Nigērieši nenošķir sieviešu un vīriešu krāsas. Šeit bieži var sastapt vīriešus dažādu toņu rozā krāsas apģērbā. Arī apģērbos ar taureņiem, puķēm un citām lietām, ko pārējā pasaule uzskata par sievišķīgām. Turklāt Nigērijā šāds ģērbšanās stils it nemaz neliek vīriešiem izskatīties mazāk vīrišķīgiem.
Turbāni Nigērijā ir nepieciešamība divu iemeslu dēļ: 1) Āfrikas sievietēm ir ‘’sarežģīti’’ mati, tāpēc ir vieglāk tos vienkārši noslēpt, nevis censties tos savākt tiktāl, lai nebūtu kauns rādīt apkārtējiem. 2) Matos sakrājas ļoti daudz putekļu un netīrumu no ielām, kurus pēc tam izmazgāt ir principā neiespējami.
Iedomājies – šī cepure ir ne tikai silta, bet arī ar mākslīgās kažokādas slāni. Nigērieši arī valkā poliestera vestes, īsas pufīgas žaketītes un pat vilnas zeķes. Turklāt šādā stilā ģērbjas ļoti daudzi nigērieši, lai gan ārā valda Āfrikas svelme. Cepuru valkāšana ir praktiska, jo pasargā no nežēlīgajiem saules stariem un putekļu nokļūšanas matos. Pufīgās žaketes, zābaki un tamlīdzīgi apģērba gabali ir modes lieta. Jo vairāk šādu lietu tu nēsā, jo modernāks tu skaities.
Tikai pamazām izzūd mazuļu rētošanas tradīcija. Agrāk cilvēki ar rētām iezīmēja jaundzimušos, tādējādi parādot mazuļa piederību konkrētai ciltij. Mūsdienās nigērieši kaunās no šādām rētām un lieto kosmētiku, lai tās piesegtu. Atsevišķos gadījumos rētas noņem ar plastikas ķirurgu palīdzību. Attēlā redzamā meitene Adetútú piedalījās fotosesijā un lūdza fotogrāfiem savas rētas nepiefotošopēt. Tapušās bildes viņa publicēja vietnē Twitter, un cilvēki no visas pasaules ar tām dalījās. Šobrīd viņa ir pazīstama nigēriešu modele un rētas ir viņas atpazīstamības zīme.
Kulturālās atšķirības
Eiropā ir pieņemts zem gaišas krāsas apģērba attiecīgi vilkt gaišas krāsas apakšveļu, lai tā neizceltos cauri apģērba slāņiem. Nigērieši šo stila knifu neievēro un zem gaiša apģērba nēsā tumšas krāsas veļu.
Ja citur pasaulē mango ir eksotiski augļi, tad Nigērijā eksotiski ir āboli. Āboli šeit ir vieni no dārgākajiem augļiem.
Paradokss: Eiropieši iet uz solārijiem un pludmalēm, lai kļūtu brūnāki, bet nigērieši pērk balinošās ziepes, krēmus un losjonus, lai kļūtu baltāki.
Pārējā pasaule dod priekšroku dabiskiem matiem, bet Nigērijā sievietes labprāt lieto parūkas un pieaudzētos matus.
Ja citur ir pieņemts, ka mammas ceļas agri no rītiem, la pagatavotu brokastis bērniem, tad Nigērijā bērni ir tie, kuri mostas agrāk un gatavo brokastis savai mammai.
Ja Nigērijā kādam piedāvāsi palīdzību, viņš nekad neatteiksies no tās.
Jautājumi, kurus viņi neuzdod un uz kuriem viņi, iespējams, nemaz nezina atbildes
Cik veci ir tavi vecāki?
Nigērijā nav pieņemts interesēties par vecāku cilvēku gadu skaitu, tādēļ viņi pat nezina, cik veci ir viņu pašu vecāki. Daudziem cilvēkiem šeit nav savas pases. Ja rodas vajadzība ceļot, viņi dabū ‘’Internacionālo pasi’’. Svarīgākais dokuments Nigērijā ir elektrības rēķins. Ja tev nav elektrības rēķina, tu nemaz nevari atvērt kontu Nigērijā.
Kādi Nigērijā ir laikapstākļi?
Šausmīgi nejēdzīgs jautājums. Vai tam vispār ir nozīme? Decembrī un janvārī no rītiem un vakaros tev būs nepieciešams džemperis, augustā un oktobrī tev vajadzētu nēsāt līdzi lietussargu. Principā neko vairāk zināt arī nevajag.
Cik garš tu esi? Cik tu sver?
Šie jautājumi ir svarīgi tikai tad, ja tu vēlies iegādāties apģērbu.
Kāds ir attālums starp vietu A un vietu B?
Konkrētākā atbilde, ko esmu dzirdējusi, ir ‘’Tas ir tālu.’’
Nigēriešu mammas skatpunkts
Attēlā redzamā sieviete ir nigēriešu mamma. Dažreiz viņa saka lietas, kuras gluži viekārši nevar nepierakstīt.
‘’Laulība ir labākā un sliktākā lieta, kas jebkad var notikt tavā dzīvē.’’
‘’Ikreiz, kad raudi tu, raudāšu arī es. Vai tu gribi, lai es raudu?’’
‘’Ja nebūtu aizsūtījusi visus savus bērnus uz Krieviju, lai viņi iegūtu labu izglītību, es par šo naudu būtu varējusi sev uzcelt māju. Bet tas mani nepadarītu laimīgu. Labākais, ko tu vari izdarīt, ir ieguldīt naudu savos bērnos.’’
‘’Tavi bērni spēj atrisināt visas tavas problēmas.’’
Natālijas vīra piedzīvojumi Krievijā
Kad Jakobs sēdēja lidmašīnā uz Krieviju, viņš gribēja bēgt projām. Viņam pēkšņi šķita, ka viņš ir iekāpis lidmašīnā uz Ķīnu, nevis Krieviju. Pirmais aicinājums sākt iekāpšanu lidmašīnā tika izziņots krievu valodā, un mans vīrs nebija informēts, ka Krievijā angļu valoda nav oficiālā valoda. Viņš Krievijā ieradās 23. februārī, un nezināja, ka Krievijā būs sniegs. Viņam mugurā bija tikai šorti un T-krekls, tāpēc lidostā viņš izskatījās ārkārtīgi eksotiski.
Tā kā valodu viņš neprata, pirmās iepirkšanās reizes viņam sagādāja grūtības. Kad viņš gribēja nopirkt vistu, viņš pārdevējam mēģināja attēlot vistu kā mēmajā šovā – ar rokām saliektām elkoņos. Pēc kāda laika pārdevējs saprata, ko viņam prasa, un atnesa Jakobam sasaldētu veselu vistu. Jakobs sākumā nesaprata, kas tas ir, un jautāja, vai to var ēst. Nigērijā vistas tiek pārdotas dzīvā veidā (un attiecīgi ar spalvām).
Sievietei, ko viņš nepazina, mans vīrs reiz pateica: ‘’Paldies, ma!’’ Sieviete apjuka, un Jakobs nesaprata iemeslu. Nigērijā ir pieņemts uzrunāt personu, lietojot vārdu ‘’ma’’. Vārda un uzvārda lietotošana uzrunā Nigērijā tiek uzskatīta par nepieklājīgu.
Ēdiens, tradīcijas un citas lietas
Šeit dzīvojot, man tik ļoti pietrūkst ziedu pušķu. Nigērijā nepastāv tradīcija dāvināt dāmām ziedus, lai izrādītu mīlestību vai apsveiktu. Patiesībā ziedus atrast šeit ir īsts izaicinājums. Mūsu kāzas notika Nigērijā, un es uz ceremoniju vēlējos ziedu klēpjus. Bet viss, ko atradu, bija divas puķītes, kuras auga uz koka. Laikam mana mamma kāzu dekorētājam pačukstēja manu vēlmi pēc ziediem, tāpēc viņš man kāzu dienā lepni teica: ‘’Es izmantoju arī ziedus.’’ Realitātē gan tās bija tikai dažas palmas, kuras ieskāva ceremonijas vietu, bet laikam jau neko vairāk saorganizēt nemaz nebija iespējams.
Kā notiek dalīšanās ar arbūzu? Es apēdu garšīgo rozā daļu, bet vietējie apēd visu pārējo līdz pat mizai. Nu labi, nedaudz pārspīlēti, bet tuvu patiesībai. Kad jautāju, kādēļ viņi ēd arī to gaiši zaļo daļu, viņi atbild, ka tā esot veselīga. Sīkāka paskaidrojuma gan man nav.
Arī Āfrikā šļūkšana lejā no kalna ir iecienīta. Tā kā ledus tur nav, viņi izmanto akmeni, kurš ir tik ļoti nopulēts, ka pa to var šļūkt lejā.
Iepazīsties – šīs ir platānas. Nē, tie nav banāni. Platānas ir dārzeņi, nevis augļi. Tos var lietot uzturā gan gatavus, gan vēl zaļus. Zaļā veidā no tām var gatavot zupu. Gatavos dārzeņus var vienkārši ņemt un ēst.