Faktiski visus 19. g.s. četrdesmitos gadus līdz 1854. gadam Šamila cīņa noritēja salīdzinoši veiksmīgi un viņa Imamāta teritorijā kādu brīdi iekļāvās arī lielākā daļa čerkesu zemju. Zināmā mērā šāda situācija radās pateicoties tam, ka Krievijas Impērija kārtējo reizi ieslīga konfliktā ar Turciju un bija spiesta izvērst karu Krimā. Līdz ko Krimas karš tuvojās noslēgumam Krievijas armijai atbrīvojās spēki, kurus atkal varēja nosūtīt uz Ziemeļkaukāza nepakļāvīgaliem reģioniem. 1856. gadā tika noslēgts Parīzes miera līgums un Krima nonāca Krievijas valdījumā. Sekojoši Krievijas Impērija uzsāka kārtējo Kaukāza ekspansiju. No 1854. Līdz 1856. gadiem krievu armijai izdevās ielenkt Šamila Imamātu ar vien ciešākā cilpā. Pēc 1856. gada Krievijas armijas grupējums Ziemeļkaukāzā jau pārsniedz 300 tūkstoš vīru. Šamila imamātam, kura teritorijā uz to brīdi dzīvoja aptuveni 400 tūkstoš iedzīvotāju nu nekādi nebija iespējams pretoties šādai lielai un pie kam ļoti labi bruņotai armijai.
Cilpa ap imamātu turpināja savilkties un 1859. gada aprīlī krievu armijai izdevās ieņemt Vedeno. Šamils ar saviem tuvākajiem sekotājiem atkāpās dziļāk kalnos Dagestānas teritorijā. Tā paša gada 25. augustā Šamils un 400 viņā līdzgaitnieku tiek aplenkti Šamila dzimtajā aulā Gimri (Gunibā). Gala rezultātā pēc ilgstošām sarunām Imams Šamils esot padevies gūstā. Par to, kā Šamils nonāca gūstā un to, kas ar viņu notika talāk, tā patiesi līdz galam īsti nav zināms. Izplatītākā versija ir tāda, ka Šamils esot padevies krieviem uz ļoti pieņemamiem nosacījumiem, kā rezultātā kopā ar savu ģimeni nosūtīts trimdā uz Krievijas iekšzemi, kur baudījis lielu cieņu un uzmanību no krievu iedzīvotāju, Krievijas laikrakstu un vēl jo vairāk, no Krievijas valdības puses. Šamilu pat esot pieņemis Krievijas Imperators savā rezidencē Pēterburgā. Vēlāk gan Kaukāzā esot parādījušies vairāki „viltus Šamili”, kuri esot mēģinājuši piesavināties Šamila slavu. Ir arī vairāki vēsturniki kuri uzskata, ka „viltus Šamils” iespējams bijis tas, kuru Krievijas varasiestādes un prese publiskajā telpā izrādīja kā patieso Šamilu, kurš nonācis gūstā. Lai kā tur īsti bija, vai nebija, Šamils Kaukāza vēsturē ir ienācis un palicis, kā dižens vīrs un tiek godāts, un cienīts ne tieki Čečenijā un Dagestānā, bet arī visā Kaukāzā un pat Krievijā.