Sveicnāti atkal! Pēc ievilkušās pauzes esmu pabeidzis sava Čečenijas stāsta otro daļu, kuru nosaucu: „Pa Kaukāza karu takām, čečenu zeme -Ičkērija”. Tas tāpēc, ka šodien mēs turpinām ceļojumu pa Čečeniju un dodamies uz tās vieniem no interesākajiem novadiem-Ičkēriju (Nohč Mohk).
Pa Kaukāza karu takām, čečenu zeme Ičkērija. „Dižo vaina*u zemes” 2. daļa.7
371
0
Autora bilde
Tieši Ičkērijas novads visbiežāk tiek pieminēts saistībā ar čečenu cīņām pret iekarotājiem, un tieši tajā norisinājās visbaisākie notikumi Kaukāza karu laikā. Tāpat ar šo novadu ir saistīti diži čečenu karotāji un tautā cienīti vīri. Runa iet par tādām personībām, kā Šeihs Mansūrs, Šeihs Kunta Hadži, Imams Šamils un slavenais, klejojošais, nenotveramais tautas aizstāvis Haračojas Zelimhans. Apceļojot šo novadu, stāsta gaitā, par šiem dižajiem čečenu vīriem nedaudz arī pastāstīšu. Pašā vakarā mēs nonāksim līdz Kezenoiam ezeram un apmetīsimies viesnīcā. No turienes, jau rīt no rīta, dosimies nelielā ekskursijā pa Čeberlojas rajonu, no kura 1944. gadā tika izsūtīti pilnīgi visi iedzīvotāji. Protams, braucina laikā baudīsim arī dižo Kaukāza kalnu dabu. Savukārt pa ceļam līdz kalniem mēs iegriezīsimies Argunas pilsētiņā, bet pēc tam apskatīsim interesantu brīvdabas muzeju netālu no Šali pilsētas. Un tātad! Pirmais pieturas punkts ārpus Groznijas mums ir Arguna.
Arguna (Orga-gala) pilsēta Argunas upes krastā.
Pagājušajā stāstā stāstīju par Čečenijas galvaspilsētu Grozniju, kuru vakar vakarā un šorīt daudz maz paspēju apskatīt. Tagad pēc kārtīgām pusdienām pametam galvaspilsētu un dodamies uz dienvid-austrumiem Argunas pilsētas virzienā. Pa ceļam uz Argunu mani atkal sagaida neliels pārsteigums! Izrādās, ka no Groznijas līdz Argunai ved lieliska sešu (vietām pat astoņu) joslu auto maģistrāle! Šāda daudzjoslu maģistrāle vedod austrumu virzienā līdz pat Dagestānas robežai. Savukārt rietumu virzienā no Groznijas līdzīga automaģistrāle seko jau līdz Ingušijas robežai un tālāk līdz tās galvaspilsētai Magasai.
Gar auto maģistrāli plešas lauki un ganības, bet tālumā jau vīd Argunas pilsētas aprises. Skatu tikai nedaudz bojā pa kreisi redzamie dzeloņdrātīm klātie žogi. Aiz tiem paslēpušās bēdīgi-slavenās Hankalas karabāzes kazarmas un helikopteru laukumi. Kāpēc bēdīgi slavenās? Tieši no šīs bāzes Otrā Čečenijas kara laikā Krievijas karaspeka vienības devās savās soda ekspedīcijās uz Grozniju un citām Čečenijas apdzīvotām vietām. Pavisam drīz aiz Hankalas seko iespaidīgi vārti cauri kuriem nonākam Argunas pilsetā.
Autora bilde
Te šķērsojam arī Argunas upi un tuvojoties pilsētas centram, jau pa gabalu, pamanām nelielu augstceltņu grupu. Te līdzīgi kā Groznijā top tā saucamā Argun City. Zinu ka līdzīgi kvartāli esot, vai tiek būvēti, arī citās lielākajās Čečenijas pilsētās. Patiesībā šeit sapratu, ka katrā Čečenijas nozīmīgākajā apdzīvotajā vietā tiek veidots tā saucamais paraugcentrs, kura natņemama sastāvdaļa ir kāda augstceltne, pāris vai vairākas modernas administratīvās vai sabiedriskās celtnes, skvērs vai parks un protams mošeja. Šeit pavisam nejauši man prātā atsucās slavenais stāsts par Potjomkina sādžām, kādas cariskās Krievijas laikos esot būvētas pa ceļam no Maskavas uz Melnās jūras piekrasti. Tajos laikos tādas pēc kņaza Potjomkina rīkojuma tika būvētas lai garām braucošiem Maskavas ierēdņiem rastos iespaids, ka provinces ļaudis dzīvo labi un ka valstī notiek progress. Savukārt šie mūsdienu kvartāli, es viņus varētu pat nosaukt par Potjomkina kvartāliem, jau top vairāk tādam nolūkam, lai vienkāršajiem ļaudīm rodas līdzīgas ilūzijas. Šķiet, ka tas arī nostrādā! Pie visa šī nebūs lieki pieminēt, ka Argunā un arī citās Čečenijas pilsētās, ne tuvu visas ielas un ēkas ir savestas kārtībā, un ne visur izskatās tā kā šajos paraugkvartālos.
Reklāma
Autora bilde
Patiesībā mūsu Latvijas pilsētu ierēdņi šeit varētu pat pamācīties, kadā veidā uzlabot savu imidžu! Vispirms vajag savest kārtībā pilsētas centrālās ielas un redzamākos kvartālus, bet nomales var arī pagaidīt ( joks). Es pat esmu ievērojis, ka dažās mūsu Latvijas pilsētās- to nomalēs, top plašas bruģētas ietves pa kurām dienas laikā pārvietojas tikai daži cilvēki, bet tajā pat laikā uz centrālajām ielām bedrēs var kaklu nolauzt! Labi. Tā nu spriedelējot par Potjomkina sādžām esam nonākuši līdz Argunas pilsētas centram, kur atrodas tās iespaidīgākais un interesantākais objekts. Protams, tā atkal ir mošeja!
Autora bilde
Tā ir viena no jaunākajām un lielākajām mošejām Čečenijā, un tās celtniecība tika pabeigta tikai pagājušā gada maijā. Šīs mošejas attēlus jau biju redzējis iepriekš kādā no internetā uzietajiem materiāliem un tie uzreiz piesaistīja manu uzmanību. Protams, man uzreiz pārsteidza šīs celtnes savdabīgā, modernā, neatkārtojamā arhitektūra. Nebūs lieki piebilst, ka šīs mošejas projektēšanas un celtniecības darbus, kārtējo reizi ir veikuši Turcijas arhitekti un speciālisti.
Autora bilde
Tātad esam pie Argunas mošejas, kura nodēvēta (Čečenijas, pirmā- prokrieviskā, prezidenta Ahmata Kadirova sievas un tagadējā Čečenijas vadītāja Ramzana Kadirova mātes) Aimani Kadirovas vārdā. Tas it kā darīts tādēļ, ka Aimani Kadirova sevi pilnībā esot veltījusi kalpošanai visuvarenajam Allaham un tā vārdā nodarbojas ar labdarību. Savukārt Argunas un visas Čečēnijas sabiedrībā mošejas nodēvēšana Aimani Kadirovas vārdā izraisa samērā negatīvu attieksmi, jo pirmkārt: lielākajā daļā islāma pasaules mošejas netiek dēvētas sieviešu vārdos, otrkārt: sabiedrībā virmo viedoklis, ka šādi maskējoties aiz reliģiskiem saukļiem tiek veicināts Kadirovu ģimenes kults un arī tas ir pretrunā ar patiesām islāma tradīcijām.
Reklāma
Autora bilde
Mošeju kopumā veido milzīgas arkveida konstrukcijas virs kurām izveidots kupols. Interesanti ir tas, ka šīs arkas un kupols atkarībā no laika apstākļiem mainot savu nokrāsu. Pārmaiņus mošejas krāsu gammā dominējot gaiši pelēki-sudraboti toņi, bet brīžiem gaiši zilgani un pat vieolēti toņi. Tāpat krāsu toni mainot arī trīs iespaidīgie, 55 metrus augstie minareti, kuri ielenc šo savdabīgo celtni. Īpaši efektīgi šī mošeja izskatoties arī naktī, kad tā tiekot efegtīgi izgaismota.
Autora bilde
Ieejot mošejā uzreiz var redzēt, ka orģināls ir ne tikai tās ārējais veidols. Arī iekšējo telpu dizains un konstrukcijas ir ļoti savdabīgas, kādas līdzšim nekur nebiju redzējis. Platās arku konstrukcijas, kā jau tikko minēju, vainago 23 matrus augsts un 24 metrus plats kupols kuru rotā drukas no svētajiem rakstiem.
Autora bilde
Mošejas telpas izvietotas trīs līmeņos lokā ap centrālo zāli. Pirmie divi ēkas stāvi pilnībā atvēlēti lūgšanās rituālu veikšanai vīriešiem, bet tresajā stāvā, kurā lūdzas sievietas var nokļūt pa atsevišķu ieeju.
Reklāma
Autora bilde
Kopumā lūgšanās zāļu platība sasniedz gandrīz 7000 M2 no kuriem vairāk kā puse atrodas zem centrālā kupola.
Autora bilde
Argunas mošeja ir apskatīta un pirms došanās tālāk mēs ieturam nelielu tējas pauzi pie mošejas izveidotajā parkā. Kā jau teicu šī mošeja faktiski ir vienīgais ievērojamais apskates objekts šajā pilsētā. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka pirms kara Arguna (čečeni pilsētu sauc par Orga-gala, vai Ustrada-gala, kā nosaukums cēlies no ciema, kurš šeit atradās līdz XVIII g.s., nosaukuma) esot bijusi zaļa un interesanta pilsēta, bet kara laikā tā tika pilnībā izpostīta un no vēsturiskām celtnēm šeit nekas nav saglabājies. Tagad pilsētas ēkas ir daudz maz atjaunotas vai arī uzbūvētas no pilnīgi jauna.
Čečenijas līdzenumi un brīvdabas muzejs Šira-jurt.
No Argunas turpinām ceļu uz dienvidiem kalnu virzienā. Kalni tālumā ir redzami, bet līdz tiem mums vēl jāseko cauri vairākām apdzīvotām vietām kuras atrodas līdzenumā. Patiesībā daudzi maldīgi uzskata, ka visu Čečenijas teritoriju aizņem tikai kalni. Īstenībā tā nemaz nav! Kalni aizņem tikai aptuveni pusi no mūsdienu Čečenijas teritorijas.
Tev patiks šie raksti
