Pa Kaukāza karu takām, čečenu zeme Ičkērija. „Dižo vaina*u zemes” 2. daļa.7

Tā nu ripinām pa serpentīniem lejup un pavisam drīz nonākam Kezenoiam ezera krastā, un pāri ezeram jau parādās mūsu šīs dienas galamērķis. Tā ir viesnīca, jeb tūrsma komplekss Kezenoiam, kurā es uz pāris naktīm arī apmetīšos.

Kaukāza karu takas noslēgums.

Par pašu ezeru un apkārtējo dabu es pastāstīšu stāsta nākamajā daļā. Tad mēs daudz maz arī apsekosim jau pieminēto Čeberlojas rajonu.  Tagad dodamies pa tiešo uz viesnīcu, jo šodienas ekskursijas programma ir pilnībā apgūta.

Tā nu esam nonākuši viesnīcā un es iekārtojos nummuriņā. Tālāk dodamies vakariņās un pēc tām it kā varam mest mieru. Mans gids Magomeds šovakar dodas ciemos pie kāda sava sena paziņas tuvējos kalnos, kur viņš arī pārnakšņos, bet manas naktsmājas ir šeit viesnīcā.

It kā pēc diezgan nogurdinošas dienas varētu atpūsties un iet gulēt! Vēl jo vairāk saprotu, ka rītā arī būs salīdzinoši noslogota diena. Un tomēr! Nemiers kaut kā dīda. Pametu skatu pa logu un nolemju, ka pirms naktsmiera izmetīšu nelielu loku pa tūrsma kompleksa teritoriju.

Tā arī darau. Pametu viesnīcu un dodos ezermalas virzienā. Tikko nolija lietus un ārā ir tk svaigs un patīkams kalnu gaiss. Sajūta lieliska!  Domāju aiziet līdz pašam ezera krastam, bet pa ceļām nākas doties garām tūrisma kompleksa pikniku zonai, kur ierīkotas ērtas koka nojumītes.

Te nu pa ceļam pamanu vairākus čečenu vīrus un jauniešus. Ieskatos vērīgāk uz redzu, ka pāris vīri rokās tur automātiskos ueročus. Sākotnēji pat padomāju, ka kaut kur kalnos varbūt notiek kāda speciālā operācija! Izradās ka nē. Ejot garām šaj kompānijai vīri šķiet ievēro, ka neesmu vietējais, nedz čečens, nedz Krievijas pilsonis. Tad nu šie uzrunā mani un it kā starpcitu  pajautā, vai es nevarētu viņiem uztaisīt pāris foto kadrus un pec tam tos nosūtīt pa e-pastu. Protams ka varu! Tā nu sākām bildēties un pārmijam pāris vardu.

No kuriesnes? Vai patīk Čečenijā? Ko domāju par čečeniem? U.t.t. Tā sacīt tieku ar interesi iztaujāts. Izradās ka ārzemnieki šeit ierodas ļoti reti un ja nu kāds atbrauc tad vietējie ļaudis izrāda ļoti lielu intersi, jeb ziņkāri par tādiem. Arī man sāk kļūt interesantāk un es tā pat sāku uzdot jautajumus.

Tad nu uzzinu arī šo to par satiktajiem čečenu vīriem. Izrādās ka viņi dienē Čečenijas iekšlietu ministrijas speciālo uzdevumu vienībā. Pirms pāris nedēļām daži no viņiem esot viesojušies Jordānijas karalistē, kur ņēmuši dalību starptautiskās sacensībās. Tajās ņēmuši dalību un savu karošanas mākslu demonstrējuši speciālo vienību karavīri arī no citām valstīm. Rezultātā  tieši čečenu vienība esot izcīnījusi šo sacensību galveno balvu. Tagad kā pateicību par saniegumiem starptautiskajā arēnā un Čečenijas vārda nešanu pasulē, komandas dalībniekeim republikas vadība ir piešķīrusi apmaksātu atpūtu Kezenoiam tūrisma kompleksā. Protams, ka par ikdienas trenniņiem arī šeit netiekot aizmirsts! Vēl jo vairāk, Kezenoiam kompleksa teritorijā ir uzbūvēta lieliska sporta zāle un ierīkoti vairāki sporta laukumi.

Šovakar pēc kārtīgiem trenniņiem esot brīvais vakars, kad pie vīriem ciemos ieradušies radinieki un draugi, un viņiem esot ieplānots pikniks ar gaļas cepšanu. Galu galā kompānija uzaicina arī mani pievienoties šim gaļas cepšanas pasākumam. Nu  protams, neatsakos!