Un te redzamas tās priedītes jau izaugušas.
Brīvības statujas miniatūra. Neatceros kur, diemžēl. Aplī bija jāgriež pa labi, sēdēju blakus, labāks kadrs nesanāca, bet kopija perfekta.
Un te redzamas tās priedītes jau izaugušas.
Brīvības statujas miniatūra. Neatceros kur, diemžēl. Aplī bija jāgriež pa labi, sēdēju blakus, labāks kadrs nesanāca, bet kopija perfekta.
Te mūsu vakariņas. Spāņu vītināta gaļa, angļu siers, franču alus. Nekā cita vairs nebija, pat maizes. NOT!
Vīriņš zilajā jakā ir nelaimē nonācis ceļotājs no kaut kādas čigānijas, pat neatceros ko viņš centās notirgot, lai sagrabinātu degvielai tālākajam ceļam , varbūt samaržas, varbūt telefonus. Shēma visur vienāda, sākumā acu priekšā nozibina īstas smaržas vai telefonu, pēc tam oriģinālajā kastītē būs pēdējais mēsls. Neko nesaprotu! Niht firštein! Aufidrizein!
Bet.... pievēršam uzmanību saules baterejai!
Man gandrīz aliņš no rokām izkrita. Blenz virsū un nekas nenotiek, paskaties pēc pus stundas - obanā!
Te mēs redzam beļģu cūkas. Nu ne īsti cūkas, bet govis. ĢMO ir OK?
UN visbeidzot, joslā pa kreisi Tesla, joslā pa labi parasts Renis, bet kāds Nr!
Īsumā viss, ņemiet par labu. Jautājumi komentāros, lūdzu.
Prāmi Klaipēda - Ķīle mēs vienmēr izmantojam braucot no Nīderlandes uz Latviju un atpakaļ. Ēdienkarte man liekas laba, ēdieni garšīgi. Labierīcības gan ne vienmēr darbojas kā nākas.
Nopietni? Neatceros vairs. Man gan likās, ka ilgāk. Paspēj ieiet dušā, paēst, kafiju sadzerties un vēl pāris reizes uzpīpēt.
Jā visas šitās regulas un dirktīvas 95. koda kursos mācīja, tikai galvā to visu paturēt diezgan pagrūti. Vēl no svara kādas paaudzes tahogrāfs. Ar jaunākajiem viss ir ļoti vienkārši, rāda cik h/min atlicis braukt un kāds minimālais pārtraukums būs jātaisa. Vecie tahogrāfi ir vienkārši briesmas, labāk pašam uz lapiņas rakstīt. Dažas reizes ir nācies arī pārtraukt pauzes uzbraucot/nobraucot no prāmja, tad gan jātaisa izdruka, jāatzīmē uz kuru direktīvas punktu atsaucies un tahogrāfs visu nākamo maiņu rādīs, ka tu pārkāp darba režīmu.
Nedrīkst pārsniegt 3h bez pārtraukuma, es domāju. Ja brauc divatā, tad ik pa 3h nomainās, ja?
Tā cīņa sāpīgi sit arī vietējos pārvadātājus. Parasti šoferi rēķinās ar garās pauzes netaisīšanu Beļģijā, Holandē, bet vai tad Francija arī bija to vidū? Jo tieši Kalē (Calais) stāvējām pat pie trim diennaktīm. Varbūt runa gāja, ka grasās pieņemt, bet vasarā, cik zinu, Francijā drīkstēja stāvēt.
Par to 45h pauzi Benelux valstīs es zinu, jā. 24h drīkst, pēc tam viesnīca. Bet šobrīd jau grasās atcelt. Neviens nespēj nodrošināt, ka atgriežoties no viesnīcas bākā būs degviela un piekabē vēl būs prece. Un pareizi, par Milch pavisam biju piemirsis, tur man arī daži pazīstami brauc. Pats gan vairs cerams nebraukšu.
Pazīstams strādā par tālbraucēju. Maksā jau labi, bet darbs nav nemaz tik viegls. Nogurdinoši, maigi sakot. Nemaz nerunājot par konfliktiem.
pirmo reiz, kad braucu viena, ar tikko noliktām tiesībām, un tur nopirktu auto no Vācijas, Polijas mazceļos, (uz bāņiem vēl tā ne) mani, tādu nepieredzējušu losenīti, smagie noveda līdz izmisīgai neizpratnei.
Tagad, jau pēc trešās reizes, apmēram ierubījos, kapēc man smagais nakts stundās stumj pakaļā, un midžina ar tālajiem. Bet būtu forši, ja man tomēr vēl izskaidrotu, ko tie smagie uz ceļa reizēm grib no manis, un kā es viņiem uz ceļa traucēju, ja ir laiks un patikšana, varbūt var ielikt tādu rakstiņu?
Paldies par rakstu! Godīgi sakot, fūru braucēji ir vieni no sakarīgākajiem braucējiem uz ceļiem. Bez jums braukt būtu daudz grūtāk
Skati pazīstami. Savulaik tika izbraukts pa UK un Spāniju ar vieglo auto. Spāņi parkojās, nedomājot par citiem... pats redzēju, ka Peugeot īpašnieks viegli iebrauc Fordam bamperī un tā arī atstāj mašīnu, aiziet veikalā. Forda īpašnieks neizbrauktu ārā vispār, jo saspiests no abām pusēm...