Vasara, karsts, kalnos sniegs, upīte tek. Kad tas sniegs beidzot izkusīs un upīte izsīks? HVZ!
Monblāns. Robeža ar Franciju. 40km iepriekš palaidām garām kaut kādu apmaksas punktu, uz robežas paprasīja ap 330 Eur par 11 km garu tuneli. Šī ir tā reize, kad neviena cita karte nederēja, Hansene izglāba. Labi, ka konti nebija pa nullēm. Refrežeratoriem esot jāsapulcējas autostāvvietā un jābrauc eskorta pavadībā.
Ēvrī frīgō veit! - teica onkulis un novirzīja mūs uz stāvvietu, iedodams kafijas kuponu. Abi sarunājām, ka paņemsim bez cukura un piena un uz diviem izdzersim. Atnesu šito un nezināju kā lai no smiekliem neizlej?
Cigaretes un šķiltavas fonā ir tikai mērogam, neuzskatiet par reklāmu!
Chau, Ragazzi! Vai kā tur saka...
Kalē (FR), 45h pauze. Atpūšamies divas dienas pirms došanās uz UK . Apkārt spieto melnādaino bari (ap sarkano piekabi), kuri sapņo nokļūt UK. Neviens viņus tur nelaiž iekšā, bet viņu motivācija skaidra - ja viņš noliek kāju uz Anglijas zemes, tad viņu izraidīt nedrīkst, viņam pienākas pabalsti, mājvieta utt., jo viņi ir no kaut kādas tur Anglijas kolonijas. Mums kā šoferiem viņi ir nenormāla sērga, jo par katru tādu nelegāli sods 2000 GBP un līdz pat 10 gadiem cietumā.
Fonā atkal melnīši pa pļavu staigā un meklē pieeju kādam transportlīdzeklim. Reiz kāds tālbraucējs izstāstīja pāris jautrus gadījumus.
1.Atbrauc uz UK, izkraušana, 1,2,3,4,5,6,....10,11 palete, cilvēka sū..., 12, 13, 14, 15, sagriezts tents, 16, 17, 18 utt.
Labi, par to nekas, neviens to nelegāli neredzēja, kauns pa visu ģīmi par to kaku un pašam jālabo piekabes tents.
2. Pārceļās uz UK. Robežkontrole, vēl FR (labi, ka ne UK), iesūta rentgenā, sākās rosība, atbrauc poliči, spiež roku, smaida, piedzen busu tā lai no piekabes izeja ir tikai busā (atceramies privilēģijas, ja noliec kāju uz UK zemes) un izlādē 11 mellos! Vecīts uzreiz no pamatskolas atcerās formulu 11 x 2000GBP + 10gadi = 
Izrādījās, ka fracūži nesoda. Thank you for yor cooperation! 30 metri uz priekšu pie angļiem un būtu 
Tātad, sēžam apsargātā autostāvvietā. Sajūta kā kaut kādā getto, kurā mēs esam vācu virsnieki, sirreāla.
Pēkšņi atskan kliedzieni, noprotams, ka sauc - laid vaļā buldogus! Atskrien arī apsargs un varžu valodā kaut ko klaigā.
Prāmi Klaipēda - Ķīle mēs vienmēr izmantojam braucot no Nīderlandes uz Latviju un atpakaļ. Ēdienkarte man liekas laba, ēdieni garšīgi. Labierīcības gan ne vienmēr darbojas kā nākas.
Nopietni? Neatceros vairs. Man gan likās, ka ilgāk. Paspēj ieiet dušā, paēst, kafiju sadzerties un vēl pāris reizes uzpīpēt.
Jā visas šitās regulas un dirktīvas 95. koda kursos mācīja, tikai galvā to visu paturēt diezgan pagrūti. Vēl no svara kādas paaudzes tahogrāfs. Ar jaunākajiem viss ir ļoti vienkārši, rāda cik h/min atlicis braukt un kāds minimālais pārtraukums būs jātaisa. Vecie tahogrāfi ir vienkārši briesmas, labāk pašam uz lapiņas rakstīt. Dažas reizes ir nācies arī pārtraukt pauzes uzbraucot/nobraucot no prāmja, tad gan jātaisa izdruka, jāatzīmē uz kuru direktīvas punktu atsaucies un tahogrāfs visu nākamo maiņu rādīs, ka tu pārkāp darba režīmu.
Nedrīkst pārsniegt 3h bez pārtraukuma, es domāju. Ja brauc divatā, tad ik pa 3h nomainās, ja?
Tā cīņa sāpīgi sit arī vietējos pārvadātājus. Parasti šoferi rēķinās ar garās pauzes netaisīšanu Beļģijā, Holandē, bet vai tad Francija arī bija to vidū? Jo tieši Kalē (Calais) stāvējām pat pie trim diennaktīm. Varbūt runa gāja, ka grasās pieņemt, bet vasarā, cik zinu, Francijā drīkstēja stāvēt.
Par to 45h pauzi Benelux valstīs es zinu, jā. 24h drīkst, pēc tam viesnīca. Bet šobrīd jau grasās atcelt. Neviens nespēj nodrošināt, ka atgriežoties no viesnīcas bākā būs degviela un piekabē vēl būs prece. Un pareizi, par Milch pavisam biju piemirsis, tur man arī daži pazīstami brauc. Pats gan vairs cerams nebraukšu.
Pazīstams strādā par tālbraucēju. Maksā jau labi, bet darbs nav nemaz tik viegls. Nogurdinoši, maigi sakot. Nemaz nerunājot par konfliktiem.
pirmo reiz, kad braucu viena, ar tikko noliktām tiesībām, un tur nopirktu auto no Vācijas, Polijas mazceļos, (uz bāņiem vēl tā ne) mani, tādu nepieredzējušu losenīti, smagie noveda līdz izmisīgai neizpratnei.
Tagad, jau pēc trešās reizes, apmēram ierubījos, kapēc man smagais nakts stundās stumj pakaļā, un midžina ar tālajiem. Bet būtu forši, ja man tomēr vēl izskaidrotu, ko tie smagie uz ceļa reizēm grib no manis, un kā es viņiem uz ceļa traucēju, ja ir laiks un patikšana, varbūt var ielikt tādu rakstiņu?
Paldies par rakstu! Godīgi sakot, fūru braucēji ir vieni no sakarīgākajiem braucējiem uz ceļiem. Bez jums braukt būtu daudz grūtāk 
Skati pazīstami. Savulaik tika izbraukts pa UK un Spāniju ar vieglo auto. Spāņi parkojās, nedomājot par citiem... pats redzēju, ka Peugeot īpašnieks viegli iebrauc Fordam bamperī un tā arī atstāj mašīnu, aiziet veikalā. Forda īpašnieks neizbrauktu ārā vispār, jo saspiests no abām pusēm...
