Kosova 5. daļa: Kosovas tūrisma citadele - Prizrena6

Kā jau kārtīgā vecpilsētā, arī šeit tajā atrodas vairāki reliģiskie ojekti: baznīcas, katedrāles un protams mošejas. Jau pēc pāris simtiem metru no hosteļa nonākam līdz ielu krustojumam pie kura atrodas viena no daudzajām Prizrenas mošejām.

Lai nu stāsts nekļūst parāk vienmuļš, par katru mošeju un bazīcu protams nestāstīšu, bet pa ceļam pieminēšu to nosaukumus un parādīšu to bieldes. Tikai par kādām pāris nozīmīgākajām baznīcām un pāris  mošejām man tomēr nāksies uzdrukat pa kadai rindkopai. Tātad tagad mēs ejam garām Ali Efendi mošejai.

Te pat aiz kārtējā ielu stūra nonākam nelielā laukumiņā, kurš nosaukts par godu Mātei Terēzei un pie tā atrodas arī pirmā baznīca, jeb precīzāk teikt katedrāle. Tā ir Prizenas Svētās Dievmātes katoļu katedrāle.

Sekojoši tur pat netālu starp ēkām iespiedusies pavisam nelielā Sv. Nikolasa (St. Nicholas) baznīciņa.

Burtiski te pat atrodas arī neliels skvērs un laukumiņš starp kuriem izvietojusies jau iespaidīgāka izmēra baznīca. Tā ir Svētā Georgija (latv. Sv. Jura) serbu pareizticīgo barnīca, jeb precīzāk sakot tā jau ir katedrāle. Katedrāles funkcijs šis svētnams pilda kopš 1985. gada, kad Dienvidslāvijas varas iestādes samazināja spiedienu pret reliģijām. Savukērt 2004. gadā albāņu izraisīto grautiņu rezultātā katedrāle tika izpostīta un nodedzināta.  Kā jau iepriekš teicu, par šo grautiņu es vēl pastāstīšu nedaudz vēlāk, bet tagad dodamies iekšā šajā svētnamā.  Šodien katedrāle ir atjaunota un šobrīd tajā notiek lūgšanās, un mācītājs. lasa sprediķus.Tādēļ Ilgi tur nekavējamies. Pametam baznīcas telpas un izmetam vēl nelielu loku ap pašu baznīcu.

Patiesībā šī baznīca, šodien katedrāle, esot tapusi uz senas bizantiešu baznīcas pamatiem kuru fragmentus šeit var manīt arī šodien. Seno bizantijas laiku kolonnu detaļas un dažādus akmens dekoratīvos elementus var apskatīt arī blakus esošajā skvēriņā. Te vēl piebildīšu, ka pati pilsēta arī ir tapusi IX-X g.s. Bizantijas laikā. Vēlāk 1019.gadā sabrūkot jau Pirmajai Bulgāru valstij, bizantieši izveidoja bulgāru bīskapiju par kuras centru tika izraudzīta Prizrena. Sekojoši 1072. gadā pēc bulgāru sacelšanās šeit Prizrenā tika kronērs Bulgārijas karalis, jeb cars Petars III, bet jau pēc gada bizantieši atkal ieņēma pilsētu. Tā nu pārmaiņus Prizrena nonāca, tad bizantiešu, tad bulgāru, tad arī serbu kontrolē. Galu galā 1208. gadā  serbu valdnieks Stefans II iekaroja Metohiju un Prizrena kļuva par serbu bīskapijas centru. Savukārt dižā serbu valdnieka Stefana Dušana laikā (XIVg.s.) Prizrenā izvietojas Serbijas valsts galms un uz kādu brīdi pilseta kļūst par faktisko Serbijas valsts galvaspilsētu.