Herkulesa vārti-Gibraltārs.11

1309 gadā, pēc vairakiem neveiksmīgiem Kastīliešu uzbrukumiem Alonso Peresa Guzmana vadībā, beigu-begās izdodas ieņemt cietoksni. Guzmans cietoksni pārvērš par cietumu, kurā tiek turēti un sodīti kristieības pretinieki. Taču drīz Mauri atgūst kontroli pār cietoksni. Un tikai 1462. gadā Spāņiem izdodas iekarot Gibraltāru un iegūt savā kontrolē Gibraltāru. Seko 250 gadu Spāņu valdīšanas posms, kad cietoksnis kalpo aizsardzībai pret alžīriešu pirātu uzbrukumiem. 1713. gadā, līdz ar Gibraltara nonakšanu britu valdījumā cietoksnis atrodas britu kontrolētajā teritorijā un kalpo dažādiem mērķiem: aizsardzībai, kā noliktavas, kā cietums. Virs cietokšņa torņa visu šo laiku lepni plīvo britu karogs.

Pilsēta un iedīvotāji.

No cietokšņa torņa vērojam pilsētu. Šeit labi saskatāma robeža starp veco Gibraltāra pilsētas daļu un jauno. Veco pilsētu atdala nocietinājumu-mūru ķēde. Agrākos laikos, tā bijusi piekraste, bet šodien redzamā teritorija ar augstceltnēm, industriālajām celtnēm un ostu, izveidotas uz mākstīgi uzbērtas teritorijas jūrā.

Šeit no augšas labi var vērot Gibraltāra raksturīgo dienas ritmu! Lejā visur: ielās, ostā un lidlaukā, viss rit, kā skudru pūznī! Šeit arī vēlos nedaudz pieskarties saimnieciskām lietām.

Lielāko ienākumu Gibraltāram dod finansu un pakalpojumu nozares. Šeit ir spēcīgi attīstīts starptautisko finanšu un banku sektors. Pēdējos 10 gados strauji aug biroju, kazino un bukmeikeru kantoru skaits. Gibraltārs ir kļuvis par nozīmīgu starptautisko finansu centru.Lielu lomu ekonomikā spēlē arī, it kā, ne visai daudzie, bet nozīmīgie rūpniecības uzņēmumi no kuriem īpaši jaatzīmē  kuģu būves, remonta un apkalpošanas uzņēmumi. Ir ar vairāki rūpniecības sīk uzņēmumi, kuros tiek ražoti tekstil izstrādājumi, elektronika, alus un dzērieni.  Lielus ienākumus dod nodevas, par kuģu apkalpošanu ir ostā, ir jūras šaurumā. Gibraltāra jūras floti sastāda vairāk, kā 80 jūras transporta kuģu. Zem Gibraltāra „Lētā karoga” tiek reģistrēti arī vairāku ārvalstu kompāniju kuģi.

Arī tūrisma industrija šeit spēcīgi attīstīta. Katru gadu Gibraltāru apmeklē vairak ,kā seši miljoni tūristu, tajā skaitā arī mēs. Tūristu plūsmu veicina fakts, ka Gibraltāra atrodas tieši pie populārās Spanijas atpūtnieku un tūristu iecienītās Kosta del Sol piekrastes.

Par ekonomiku runajot obligati jāpiebilst, ka Gibraltārs it teritorija ar atvieglotiem nodokļu nosacījumiem. Piemeram, šeit netiek iekasēts PVN, un citi nodokļi ir visai simboliski. Sakarā ar to Gibraltāra veikalos iespējams iegādāties visai lētas preces, kas noteikti izraisa arī tūristu interesi. Īsāk sakot, šeit daudz kas ir stipri lētāks, kā citur Eiropā, jo īpaši tabakas un alkohola izstrādājumi. Gibraltārā ir arī sava naudas vienība-Gibraltāra mārciņa, kuras vērtība atbilst britu marciņai. Starp citu, uz Gibraltara piecu mārciņu banknotes aversā karalienei Elizabetei, attēlots arābu kara vadonis Tariks ibn Zijads.

Tagad, kad esam pabeiguši ekskursiju pa šodienas plānotajiem tūrisma objektiem, mēs dosimies izbaudīt priekšrocības, ko dod šie atvieglotie nodokļu nosacījumi. No mauru cietoksņa pa šaurām ieliņām un kāpnēm dodamies lejup tieši uz pilsētas centrālo iepirkšanās ielu.

Jo tuvāk esam pilsētas centram, jo manāma lielāka rosība. Jau šķērsieliņās parādās mazi veikaliņi un krodziņi. Šķērsojam vairākus vecpilsētas kvartāliņus un nonākam uz galvenās gājēju ielas, kura pilna ar veikaliem un kafejnīcām. Tirdzniecība iet uz „urrā”! Cenas tiešām šeit ir zemākas, kā citur Eiropā.

Īpašū iebraucēju uzmanību piesaista alkohola un cigarešu cenas, kuras tiešām ir, divas reizes un pat zemākas, kā piemēram Londonas veikalos! Mēs protams arī izmantojam šo iespēju nopirkt šo to pa lēto! Veikalnieki šeit ir laipni un atsaucīgi un pieņem arī eiro banknotes.