Herkulesa vārti-Gibraltārs.11

Ļoti svarīgu militari-stratēģisku lomu Gibraltārs spēlēja abos pasaules karos, jo īpaši otrajā pasaules karā.  Kā nekā, Gibraltāra šaurums ir kā vārti no Vidusjūras ua Atlantijas okeānu un no šejienas varēja kontrolēt visu satiksmi caur šaurumu. Tāpat Gibraltars bija, kā atbalsta punkts un militārā tranzīta mezgls sabiedroto karaspeka vienībām Vidusjūras reģionā, kurš nodrošināja kravu piegādi uz tādām svarīgām stratēģiskām vietām, kā Malta, Ēģipte, Tobruka, Krēta un vēl citām.

Sākoties otrajam pasaules karam, 1939. gadā visi iedzīvotāji, kuri nebija pakļauti militārajam dienestam tika evakuēti uz Lielbritāniju, vai citām britu pārvaldītām teritorijām. Gibraltārā tika izvietots liels skaits karaspēka vienību. 1942. gadā šeit atradās vairāk, kā 30 tūkstoši militār personu, kuras ņēma aktīvu dalību cīņās Vidusjūras akvatorijā un kontrolēja satiksmi šaurumā, un tuvākajās Atlantijas okeāna teritorijās.

Tā mēs izstaigājam tuneli kurš būvēts 18. g.s. un atgriežamies pie ieejas skatu laukumā. Šeit nolemjam, ka gida-šofera pakalpojumus vairs neizmantosim, jo lejup uz otru tuneli un mauru cietoksni dosimies kājām ejot, un pēc tam iziesim cauri pilsētai. Savādāk mēs atgriežamies stāvvietā pie pacēlāja un mums atkal jāatgriežas pilsetas centrā, bet tagad to mēs izdarīsim pa ceļam ejot vienā virzienā.

 Attālumi līdz otram tunelim un mauru cietoksnim ne pa visam nav lieli un jāiet tik uz leju! Tā arī darām! Palaižam savu gidu, kurš pat ļoti apmierināts ar to, jo ātrāk tiek no mums vaļā un var doties nākamās grupas medībās! Pa ceļam lejup satiekam kārtējo pertiķu ģimeni un nepaiet ne 5 minūtes, kā esam jau nonākuši pie nākamā tuneļa.

Šis tunelis jau būvēts vēlāk, otrā pasaules kara vajadzībām. Šeit atkal jāizstāsta nedaudz vēstures faktu par šo laika periodu un, kādam nolūkam kalpoja tuneļu sistēma. Gibraltārs bija galvenais šķērslis Nacistiskās Vācijas centieniem iegūt kontroli pār Vidusjūras akvatoriju. Vēsturē zināmas vairākas plānotas operācijas Gibraltara iekarošanai vai iznīcināšanai. Viena no labāk zināmajām, kura tika rūpīgi gatavota, bija operācija ar nosaukumu „Fēliks”. Hitlera ģenetālštābs iecerēja un plānoja veikt vienlaicīgus uzbrukumus no gaisa, jūras un sauszemes, noslēdzot to ar masveidīgu desanta izsēdināšanu, kā rezultātā būtu iespējams iegūt kontroli pār šaurumu. Līdz ar kto sabiedroto flotēm būtu nogriezta iespēja iekļūt Vidusjūrā un vairākas sbiedroto spēku kontrolētās teritorijas, nokļūtu izolācijā.

Operācija tika rūpīgi gatavota, bet bija viens nopietns šķērslis tās realizācijai. Veiksmīgai tās realizācijai bija nepieciešama uz to brīdi it kā neitrālas valsts, Spānijas piekrišana, jo savādāk nav iespējams veikt uzbrukumu no sauszemes. Hitlers speciāli šim nolūkam devās uz tikšanos ar Spānijas diktatoru Franko no kura cerēja saņemt atbalstu, jo kā nekā Franko diktatūra bija tuva pēc ideoloģijas nacistskajai. Hitlers bija palīdzējis nodrošināt Franko karaspēku ar ieročiem un pat ar aviāciju Spānijas pilsoņu kara laikā. 1937. gada 26. aprīlī, vācu bumbvedēju vienība „Condor” veica Franko nepakļāvīgās pilsētas, Gernikas bobbardēšanu. Šī bombardēšana ieiet pasaules vēsturē, kā pirmā nežēlīgākā, pret mierīgajiem iedzīvotājiem vērstā bombardēšana, kurā bojā gāja vairāki tūkstoši cilvēku.

Un tomēr! Vai nu Franko politiskās tālredzības, vai pārāk lielo ambīciju rezultātā, vienošanās netika panākta. Nacistiskajā Vacijā tika apgalvots, ka Franko, kā kompensāciju pieprasījis kontroli pār vairākām Āfrikas teritorijām, kuras agrāk bija pakļautas Francijai, bet tagad tās bija pastarpinātā Vācijas kontrolē. Hitleram pat radās ideja par Spānijas okupēšanu, bet saprotot, ka to nav iespējams izdarīt dotajā mirklī, ideja par Gibraltāra iekarošanu tiek atlikta uz nenoteiktu laiku.

Tātad šie tuneļi tika būvēti lai varētu pretoties vācu vai itāļu, ka arī iespējamam Spānijas karaspēka uzbrukumiem. Un ne tikai! Britu militāristi izskatīja pat iespēju, ka pretinieks varētu iekarot Gibraltāru. Tādēļ gribu izstāstīt vēl vienu interesantu faktu par notikumiem 2. pasaules kara laikā. Paralēli operācijai „Fēliks” briti baidoties, ka Hitleram varētu izdoties plāni par Gibraltāra iekarošanu, plānoja citu operāciju. Tās nosaukums „Treiser” un par to kļuva zināms pavisam nesen 1997. gadā, kad britu valdība atslepenoja informāciju par to. Operācijas ideja bija šāda. Tika gatavota sešu, speciāli šim nolūkam gatavotu, cilvēku grupa, kura gadījumā, ja Gibraltārs nonāktu nacistu kontrolē, paliktu speciāli veidotos slēptņos klintī. Tālāk teim būtu iespēja dažādām metodēm iegūt informāciju par notiekošo Gibraltāra aizsardzības sistēmās un ziņas nogādāt britu speciālajiem dienestiem. Šie cilvēki divus ar pus gadus slepenībā un noslēgtībā no apkārtējās pasaules veica savu uzdevumu. Kad kļuva skaidrs, ka Gibraltāram briesmas nedraud, tie atgriezās normalajā dzīvē.

Otrā pasaules kara tuneļu kompleksu pilnība var apskatīt tikai gidu pavadībā, īpašu grupu sastāvā. Tas gan neietilpst mūsu šodienas plānā, jo tam nepietiks laika. Tādēļ ieejam tunelī līdz vietai kur atļauts iekļūt bez pavadoņa. Šeit izstādīta neleila foto ekspozīcija par šo tuneļu vēsturi un var rdzēt, ka tuneļi stiepjas dziļi iekšā klintīs, bet tur iekļūšana nav atļauta. Piebildīšu, ka liela daļa tuneļu vēl jo projām kalpo militārajām vajadzībām arī šodien.