Savukārt pagājušā gada nogalē šajā Zaļajā kvartālā jeb skvērā, tika izveidots vēl viens memoriāls, kurš veltīts 1944. gada 23. februārī izsūtītajiem un represētajiem čečeniem, un ingušiem (par represiju vēsturi es vēl pastāstīšu nakamajā stāsta daļā). Te gan jāpiebilst, ka šī memoriāla tapšanas procesā varas iestādēm nācās saskarties ar sabiedrības neapmierinātību, kas saistīta ar divām lietām. Pirmkārt: lielā daļa Groznijas iedzīvotāju uzskata, ka šādu memoriālu kaimiņos būšana nav piņemama, jo viņuprāt memoriāls Čečenijas iekšlietu ministrijas dabiniekiem veltīts tiem, kuri lielā mērā cīnījās pret čečeniem, kuri aizstāvēja Čečenijas neatkarības ideju. Tādējādi šo iekšlietu ministrijas darbinieku godināšana blakus represēto piemiņas vietai neesot pieņemama. Otrkārt: represēto piemiņas memoriāla veidošanas gaitā tika sagrauts, jeb demontēts cits memoriāls, kurš arī bija veltīts represiju un Kaukāza karu upuriem.
Faktiski jaunā memoriāla veidošanā tika izmantoti materiāli no Džohara Dudajeva valdīšanas laikā būvētā memoriāla. Tajā laikā memoriāla tapšanā esot ņemuši dalību tūkstošiem Čečenijas iedzīvotāji, kuri uz Grozniju no visiem Čečenijas ciemiem un pilsētām aveda padomju varas laikā izpostīto čečenu kapu kapakmeņus un piemiņas plāksnes, kuras tiaka izmantotas memoriala veidošanai.