Pec brīža ierodas arī Magomeds un mēs dodamies uz vienu no daudzstāvu ēkām, kur ar liftu paceļamies līdz tās augšējam stāvam. Tālāk pa kāpnēm nonākam helikopteru nosēšanās laukumā kurš izveidots uz šīs ēkas jumta.
Nu ko lai saka? Panorāma tiešām iespaidīga! Visa Groznija kā uz delnas. Jāsaka ka šeit no augšas pilsēta nemaz neizskatās tik liela un no šejienes var redzēt burtiski visus tās rajonus. Tepat lejā vīd tikko apmeklētā mošeja.
Ziemeļu virzienā, tālumā, saskatāms plašs bulvāris, jeb iela. Tā esot Pervomajskaja (1. Maija) iela, kura pirms 1917.gada Okrobra revolūcijas saukusies par Aleksandra ielu un tā tiek uzskatīta par pašu vecāko ielu Groznijā. Agrāk tieši šīs ielas galā, Sunžas upes krastā, esot atradies cietoksnis Groznaja (latv. Bargais cietoksnis) no kura nosaukuma arī cēlies mūsdienu pilsētas nosaukums. Daudzi Krievijā uzskata, ka tieši ar šī cietošņa izbūvi 1818.gadā sākas Groznijas pilsētas vēsture. Patiesībā šajā vietā jau agrāk atradās čečenu ciemati-auli un Groznaja cietoksnis, un pilsēta ap to tika uzbūvēta Krievijas armijas iznīcināto čečenu ciemu: Kuli-jurt, Alhan-ču un Solža-jurt vietā. Tādēļ čečeni uzskata, ka pilsētas vēsture sākas daudz senāk. Starpcitu čečeni savā starpā runājot Grozniju vēl jo projām dēvējot pr Solž-Gala (agrāk Solža-jurt), kas tulkojumā nozīmē Pilseta (ciems) pie Sunžas.
Austrumu virzienā nobildēju kvartālu kurā atrodas prezidenta administrācijas ēka, kuru lejā man fotogrāfēt neļāva policisti.
Savukārt dienvidu virzienā, talumā- miglā, vīd Kaukāza kalnu grēdas. Turp ved arī lejā redzamais Ahmata Kadirova prospekts, kurš noslēdzas pie nedaudz tālāk pamanāmā Minutkas laukuma, kurš slavens kļuva Čečenijas pirmā kara laikā. Tieši šī laukuma apkārtnē tad notika vissīvākās cīņas starp čečenu karotājiem un Krievijas armiju. Toreiz uzvaru guva čečeni. Faktiski pirmais Čečenijas karš arī beidzās ar neatkarīgās Čečēnijas piekritēju uzvaru. 1996. gada 30. augustā, Hasavjurtas pilsētā Dagestānā, tika parakstīts miera līgums strap Čečenijas-Ičkērijas republiku un Krivijas Federācijas prezidenta nozīmētiem parstāvjiem. Uz to brīdi Čečenija faktiski kļuva par neatkarīgu valsti ar ko dižās Krievijas imperiālistiski noskaņotie politiķi un ierēdņi nekādi nespēja samierināties, un pavisam drīz jau izcēlās Otrais Čečenijas karš.
Šeit no torņa lūkojoties rietumu virzienā vēl tagad ir saskatāmas Otrā Čečenijas kara sekas. Lejā pie Sunžas upes atrodas plaša, tukša teritorija. Tajā agrāk atradās daudzstāvu dzīvojamo māju kvartāli, kuri kara laika pilnībā tika sagrauti un tikai pavisam nesen tur tika nojaukti pedejie grausti. Tālāk pie apvāršņa redzam zaļu kokiem aizaugušu teritoriju. Tur pirms kara atradās pilsētas industriālie rajoni: Aldi, Kirovskij un Alhan-kala. Arī tur bijušās rūpnīcas un cehi tika sagrauti tā, ka no tiem nekas nepalika pāri. Īpaši liels zaudējums Čečenijai ir šajos rajonos bijušo naftas pārstrādes rūpnīcu iznīcināšana.
Patiesībā Otrais Čečenijas karš izcēlās ar īpašu nežēlību. Pirmīt jau minēju milzīgo upuru skaitu un ievietoju vairākas bildes, kurās var redzēt kāda Groznija izskatījās šī kara laikā. Tagad pievienoju vēl vienu bildi, kurā ļoti labi var salīdzināt, kā pilseta izskatījās pirms kara, kā tā izskatījās kara laikā un kā tā izskatās šodien.
Par šiem kariem var runāt daudz un bezgalīgi, un lai to visu izstāstītu vajadzētu uzrakstīt vairākus rakstus. Protams ka to nedarīšu, bet par pāris faktus saistībā ar Čečenijas kariem pieminēšu turpmākajās stāsta daļās. Zinu ka daudziem var rasties jautājumi: kas ir vainīgs pie šo karu izrisīšanas un kādi tam bija iemesli? Man personīgi daudz maz ir skaidrs par to, kas tad notika un kuri ir vainojams šajos notikumos, bet savu viedokli nevienam netaisos uzspiest. Man patiesībā šķiet, ka to laiku notikumus ļoti labi raksturo šo karu pārdzīvojušo bērnu zīmējumi, kurus atradu interneta resursos.
Labi! Lai kā tur bija, vai nebija, šodien Groznijā ir mierīgi un nekas neliecina par to, ka šeit atkal varētu izcelties karš. Varbūt es kļūdos, bet ļoti gribētos lai tas, kas šeit notika deviņdesmitajos gados, nekad vairs neatkārtotos.
Grozny city patiesībā bija manas ekskursijas pa Grozniju pedējais apmeklējuma objekts. Vēl tikai jāietur pusdienas un tālāk jau Magomeda pavadībā varēšu turpināt celojumu pa Čečenijas kalnu apvidiem. Pusdienas ieturam mājīgā restorāniņā, kurš atrodas burtiski netālu no mošejas „Čečenijas sirds”.
Tas patiešām tā arī ir! Maskava tērē milzu līdzekļus lai padarītu čečenus lojālus, bet šis pasākums viņai ir neefektīvs. Čečeni Krievijas ierēdņu priekšā taisās glaimīgi un pakļāvīgi, pieņem visu kas iespējams, bet tikko maskavas kungi pagriež muguru, tā viss notiks pēc čečēnu prāta. Un vispār! Mans viedoklisir, ka Maskavai ir pienākums maksāt par to, ko viņas imperiālistiskie rīkļurāvēji Čečenijā pastrādāja! Viņiem vēl 100 gadus būtu jāmaksā kontribūcijas, par pedējo divu karu laikā, vairāk kā 200 000 nogalinātajiem un tik pat daudz sakropļotajiem čečēniem. Tāpat būtu jāmaksā par pēdējo 300 gadu genocīdu pret čečenu tautu, ko Krievijas impērija (dažādās tās formās: PSRS, KF, Cariskā Kriev.) piekopa.
Šis ir vienīgais tāds reāli garais, sakarīgais un tik tiešām interesantākais raksts, kas ir redzēts spokos. Baigie ++ no manis! 
Paldies par aizraujošu rakstu, izlasīju vienā elpas vilcienā. Vēlu veiksmi turpmākajos ceļojumos un gaidīšu nākošos rakstus.
Šij tēmai es vēl pieskaršos nākamajā stāsta daļā, bet pasteidzoties uz priekšu varu jums pateikt, ka man vēl īsti nav skaidrs, kurš tad pēdējos karos ir uzvarējis! Man pat šķiet, ka Krievija tagad "mīļā miera" un Putina reitnga labā ir gatava Čečenijai maksāt iespaidīgas kontribūcijas par uzvarēto-zaudeto karu!
Ir tāds plāns! Apceļot visas Ziemeļkaukāza republikas, bet tam vajag daudz laika un vienā piegājienā to nevar izdarīt.
Sāku lasīt rakstu, uzreiz sapratu, ka tas ir vīrietis, kurš brauca uz Doņeckas apgabalu, lai lūkotos, kas tur patiesībā notika. Paskatījos šī raksta bildes - tiešām, uzminēju!
Paldies par rakstu! Ļoti cienu šadus raksta autorus.
Ir daudz cilvēku, kas vienkārši aizbrauc uz populārajām kūrortēm kā Spānija un taisa rakstus par piedzīvoto (tādi, kā es), līdz ar ko raksti nav diez ko krāšņi. Šis raksts ir ļoti pamācošs un interesants. Žēl, ka šādu rakstu spokos ir ļoti maz
Paldies! Lielisks raksts Sarežģīta kareivīgajām Kaukāza tautām tā vēsture. Un ar vienu kaimiņu nav īpaši paveicies - gluži tāpat kā mums.
"Lielākais gods, kādu var izrādīt patiesībai, ir tai sekot ". (R.Emersons). Paldies par saistošo rakstu.
Raksts informatīvs, daudz bildes. Vienīgais kas nepatīk i bieži pamanāma personīga nepatika pret mūsu kaimiņu. Parasti kad taisa tādus rakstus tiem pieiet neitrāli, šeit ar tādu kā apakšdomu iekniebt.
