Burbonu Madride. Spānijas citadele Madride 2. daļa.5

Laukumu krusto divas intensīvas satiksmes ielas un lai nonāktu līdz Kolumba piemineklim  jāizmanto pazemes pārejas, kuras pie reizes kalpo par ieeju metro. Šķērsoju ielu un tad jau esmu Kolumba laukuma centrā. Lielu laukama daļu aiz Kolumba pieminekļa aizņem memoriāls, kurš veltīts drosmīgajiem Amerikas atklājējiem un kolonizētājiem. Memoriāla arhitektūra man gan šķiet visai smagnēja un nedaudz atgādina betona bluķus mūsu Salaspils memoriālā.

Īsa aizkavēšanās Kolumba laukumā un jau dodos Retiro parka virzienā. Sekoju pa Serrano (Calle de Serrano) ielu un nonāku kārtējā apļveida laukumā pie paša Retiro parka. Šī laukuma centrā šoreiz gan nav skulptūras, bet ir četru arku vārti. Tie ir Alkalas vāri. Pirmīt jau pieminēju Alkalas ielu, kura šeit šķērso šo laukumu un vārtus. Gan šī iela, gan vārti ieguvuši šādu nosaukumu tādēļ, ka iela, jeb tajā laikā ceļš, veda no Madrides uz pilsētiņu ar nosaukuma Alkala de Enares.

Patiesībā sākotnēji Madrides pilsētas vārti ar šādu nosaukumu atradās nedaudz uz rietumiem no patreizējiem vārtim. Pirmie vārti šeit bija būvēti no ķieģeļiem un daļēji varēja kalpot kā aizsarg vārti militārām vajadzībām. 1764. Gadā sakarā ar Madrides ielu rekonstrukciju un paplašināšanu šie vārti tika nojaukti, bet jau austrumu virzienā, pēc karaļa Karla III rīkojuma, tika uzbūvēti jauni vārti. Jaunie vārti vairs nekalpoja aizsardzības vajadzībām, bet gan tika veidoti lai uzlabotu pilsētas tēlu. Karalis noraidīja vairāku arhitektu piedāvājumus un gala rezultātā izvēlējās slavenā arhitekta Sabatini projektu un uzticēja Sabatini veikt vārtu būvniecību. Vārti tika atklāti 1778. gadā un līdz pat 1869. gadam tika uzskatīti par pilsētas austrumu vārtiem. Vēlāk pilsētai augot tie nokļūst pilsētas iekšienē.

Te pat blakus Alkalas vārtiem atrodas viena no daudzajām ieejām Retiro parkā un šis parks ir viens no šīs dienas nzīmīgākajiem apskates objektiem. Pie kam parkā varēšu nedaudz atpūsties pēc šo divu dienu pastaigas pa Madridi. Tātad dodamies Retiro parkā.

Retiro parks (Parque de El Retiro).

Visā visumā var teikt, ka Madride ir ļoti zaļa pilsēta. Šeit ir vairāki parki, skvēri un bulvāri. Gandrīz visur kur iespējams ir sastādīti koki un ierīkotas puķu dobes. Jeb kurā gadījumā šeit zaļumu ir vairāk kā daudzās citās Eiropas pilsētās. Pie tam, šeit ir daudz tīrāks kā Londonā un parki tiek kopti daudz kvalitatīvāk. 

Retiro parks kurā tagad atrodos ir lielākais parks Madrides centrālajā daļā un tas atrodas burtiski pilsētas centrā. Parka kopējā platība pārsniedz 40 hrktārus un tas robežojas ar vairākiem zaļiem bulvāriem, mazākiem parkiem un Madrides botānisko, un zoo dārziem.

Agrāk parka teritorijā atradās karaļa Filipa IV pils. Tā kā pils apkārtnē atradās klosteris un vairāku karaliskā galma pārstāvju rezidences zaļo zonu ap pili, kā atpūtas vietu iecienīja garīdzniecības un karaļā galmu augtāko aprindu ļaudis. Vietu nosauca par Buen Retiro, kas spāniski nozīmē aptuveni-„pabūt vienatnē”. Filipa rezidence arī tiek saukta par Buen Retiro. Vēlāk šeit izveidotais parks arī tiek nosaukts par Retiro parku.

No ieejas pie Alkalas vārtiem dodos dziļāk parkā un nonāku pie palielas ūdenstilpnes parka centrā. Šeit agrāk atradās dīķis jeb ezers, kura krastā tika uzbūvēta Buen Retiro pils. Laika gaitā dīķis tiek pārveidots, tiek nostiprinātas tā krastmalas un tagad tas jau ir taisnstūra formas baseins ap kuru ierīkoti parka celiņi kuri  ved visos parka vārtu virzienos. Pie šīs ūdens tilpnes pretējā krastā izveidots arhitektūras ansamblis ar kolonādi un statuju centrā. Šajā vietā arī esot atradusies Filipa IV pils. Statuja šeit gan nav veltīta Filipam, bet gan karalim Alfonsam XII.

Parku publikai atver 1869. Gadā, bet līdz tam tas bija pieejams tikai karalisko ģimeņu locekļiem un viņu viesiem. Tagad šis parks ir visiecienītākā atpūtas vieta Madrides iedzīvotājiem. Tāpat šeit irodas ļoti daudz tūristu. Parkā ir vairāki kioski un kafejnīcas, šeit piejamas dažādas izklaides iespējas, tajā skaitā vizināšanās ar laivām un ūdens velosipēdiem. Šeit bieži tiek rīkoti dažādi kultūras pasākumi.

Tā kā parku pāris stundās nav iespējams izstaigāt, jo tas ir ļoti liels, nolemju lēnā garā ar nelieliem zig zagiem šķērsot to pa centrālo daļu un virzīties dienvid-rietumu virzienā. Gar ezeru ejot tā dienvidu galā, parka centrā nonāku pie savdabīgas ēkas. Tā ir tā saucamais Velaskesa nams. Par Velaskesa namu tas nosaukts tādēļ, ka  to radījis pats Velaskess. Šī ēka tika būvēta izstāžu rīkošanai. Sākotnēji taja tika demonstrēti tropiskie augi, bet mūsdienās šajā ēkā tiek rīkotas dažādu mākslinieku darbu izstādes.

Arī šodien šeit ir izstādīt mākslinieka Načo Kriado (Nacho Criado) darbi. Nebiju plānojis šodien vēl ko baudīt no mākslas, bet izrādās ka ar tām biļetēm, kurām apmeklēju Karalienes Sofijas mākslas muzeju varu apskatīt arī šo izstādi. Tā kā no mākslas Madridē neizbēgsi nolemju šo izstādi arī apskatīt, jo daudz laika tas neprasīs.

Pēc īsas vizītes izstādē dodos tālāk. Tepat pavisam netālu  ir vēlviens neliels, savdabīgi veidots dīķis ar palielu stiklotu ēku krastā, kura atgādinā senlaicīgu siltumnīcu pie kādas pils. Tas ir tā saucamais Kristāla nams, kurš arī ir veidots izstāžu rīkošanai un tā veidotājs arī ir tas pats Velaskess. Arī šajā namā ir apskatāmi Načo Kriado darbi. Mākslas baudīšāna man  šeit aizņēm pavisam īsu brīdi, jo šeit ir tikai viena paliela zāle, kurā izvietoti tikai daži ekstravaganti modernās mākslas darbi, kuros izmantots stikls un metāls.

Pēc pēdējās šodienas vizītes Madrides mākslas pasaulē pametu Kristāla nama telpas un dodos uz tā terasi. No šīs terases paveras lielisks skats uz dīķi un parku. Nolemju apmest loku apkārt dīķim. Tā arī daru. Šeit parkā un dīķī sastopams liels skaits putnu. Tie ir it visu,r gan kokos, zālajos, gan dīķos un strūklakās. Vispār šeit valda tik patīkama atmosfēra ka pat nejūti, ka esi milzīgas Eiropas metropoles pašā centrā. Parka koki un zaļumi ļoti labi slāpē pilsētas trokšņus.

Pēc loka ap dīķi jau dodos tālāk. Nu jau var just, ka sulīte lēnām tuvojas apvārsnim un koku ēnas kļūst garākas. Parka biezakajās zonās sāk krēslot. Tas nozīmē ka drīz jau satumsīs un jāsāk domāt par dienas noslēgumu. Tomēr man vēl prtā ir pāris objekti, kuri man obligāti jāapskata. Tie ir El Rastro tirgus un ja laiks atļaus vēl uzmetīšu aci blakus tirgum esošajiem Toledo vārtiem, bet vispirms došos uz te pat netālu esošo Atočas dzelzceļa staciju, no kuras man rīt paredzēts doties tālāk uz Kordovu.

Vēl neliela pastaiga pa Retiro parku dodoties uz tā dienvid-rietumu izeju. Šeit parka dienvidu daļā ierīkoti dažādi sporta laukumi un pat ir  uzstādīti trenažieri. Šeit var sastapt ļoti daudz Madridiešu, kuri labprāt uz šejieni dodas nodarboties ar sportiskām aktivitātēm un nedaudz atpūsties pec nogurdinošas dienas. Dažādu vecumu ļaudis, gan ar skrituļslidām, gan ar velosipēdiem parvietojas  pa parka celiņiem. Patiesībā seit parka dienvidu galā celiņi ir speciāli ierīkoti platāki lai šādas nodarbes te varētu veikt. Daudz ļaužu tikai tagad uz vakara pusi ierodas parkā, bet parka darbinieki-sētnieki, dārznieki un cits personāls jau sāk pamest to. Vispār gods kam gods! Šeit parka darbinieki savus pienākumus veic daudz atbildīgāk, kā piemēram Lononā, kur es pats dzīvoju. Un vispār Madridē, ne tikai parkos, bet arī pašā pilsētā ir daudz tīrāks kā Londonā.

Atočas stacija (Estación de Atocha).

Pametu Retiro parka teritoriju un virzos Atočas stacijas laukuma virzienā. Pirms nokļūstu laukumā, kreisajā pusē pirms tā, pamanu lielu iespaidīgu ēku ar ļoti interesantām skulptūrām uz jumta.  Sākotnēji varētu padomāt ka tā ir kāda no kārtējām pilīm, bet izrādās tā ir agrikultūras ministrijas ēka, jeb Latvijā to sauktu par lauksaimniecības ministriju. Spriežot pēc ēkas izmēriem man rodas iespaids, ka Spānija lauksaimniecībai pievērš īpašu uzmanību, atbilstošu ēkas varenumam. Te pat pāri ielai atrodas jau pati Atočas dzelzceļa stacija.

Dzelzceļa stacijas gandrīz visās pilsētās tiek uzskatītas par pašām dinamiskākajām vietām pilsētā. Tās parasti apmeklē vairāk ļaužu, kā jeb kuru citu objektu pilsētā, bet visbiežāk tās ir tikai īss starp posms garākam vai īsākam ceļojumam. Un tomēr cilvēki bieži ir spiesti pavadīt savu vērtīgo laiku staciju telpās, un ir ļoti jauki ja šajā brīdī stacija sniedz ko vērtīgu pakalpojumu veidā un pat vairāk. Tieši tāda dinamiska un visai interesanta ir arī Madrides lielākā dzelzceļa stacija Atoča, kuru savos ceļojumu maršrutos dažkārt iekļauj tūristi, kuri nemaz nedomā izmantot dzelzceļa pakalpojumus.