Burbonu Madride. Spānijas citadele Madride 2. daļa.5

Pēc ļoti īsas El Graeko darbu apskates dodos aplūkot Diego Velaskes darbus. Velaskesam daļa darbu arī ir veltīti reliģiskai tēmai, piemeram „Svētais Antonijs un apustulis Pāvels”, bet lielākā daļā tomēr jau saistīta ar karaļu galmiem un to personālijām. Velaskes esot bijis, tā teikt, karaliskās ģimenes „Mīlulītis” jeb daži saka „Pielīdējs”. Tādēļ viņa darbos arī figurē dažādu karaļu un karaļa galma personu portreti. Piemēram gleznas: „Filipa IV portrets”, „Burbomu Izabella uz zirga”, „Hercogs Gaspārs Guzmans uz zirga”. Pa starpu gan ir arī kāda ikdienišķāka bilde, piemēram „Vahha un dzērāja triumfs”. Man gan spriežot pēc Diego Velaskes gleznām radās iespaids, ka viņš ļoti mīlēja zirgus, jo lielakajā daļā viņa darbu figurē zirgi. Pat galma dāmas Diego pamanījās sēdināt zirgu sedlos!

Tālāk seko jau Fransisko Hose de Goijas darbi.  Goijas arbos jau daudz biežāk figurē tā laikmeta ikdienišķas ainas, piemēram miltāra sadursme gleznā „Sacelšanās Madridē 1808. gada 2. maijā”. Ir viņš radījis arī galma portretus. Acīm redzot neviens tā laika mākslinieks nevarētu iegūt tādu slavu, ja nesadarbotos ar karalisko ģimeni. Šeit izstādīta glezna „Karla IV ģimene”. Un tomēr pasaulē pazīstamākie Goijas darbi ir „Kailā maha” un „Apģērbtā maha”, kurās attēlota viena sieviete tā laikmeta visai ekstravagantā izskatā-kaila un otrā gleznā jau apģērbta.

Bez jau pieminetajiem maksliniekiem, šeit izstādīti daudzu citu Spānijas slavenu mākslinieku darbi. Starp tiem Bartalome Estebāns Muriljo, Fransisko Subarāns, Huzepe Ribera. Tāpat šeit pārstāvēti ne tikai slaveni spāņu makslinieki. Visai plaši, kā jau minēju, šeit pārstāvēti ir Itāļu un Flandrijas (Holandiešu) slavenību darbi. Te par tiem varētu gari un plaši stāstīt, bet tad jau tas kļūs kādam par garlaicīgu. Tadēļ laikam beigšu ekskursiju pa Pradas muzeju, bet vienu ekstravagantu darbu tomēr vēl pieminēšu.

Tas ir tā saucamais „Pasulīgo baudu dārzs”. Pats darbs jau ir orģināls ar to, ka tas sastāv no trim daļām, kuras var salocīt, jeb aizvērt, kā logu vērtnes un uz tām ir attēlota provizoriska zemes lode-zeme. Toties atverot šīs vērtnes tiek radīts iespaids, ka tiek atvērta pasaule, kurā visai ekstravagantā veidā attēloti bībelē pieminētie notikumi trešajā dienā pēc pasaules radīšanas. Acīm redzot šādi holandiešu mākslinieks Hieronīms Boss iedomājās paradīzi, tā laika laicīgo pasauli un elli!

Te nu laikam esmu jūs pamocījis ar stāstu par mākslas lietām un teikšu godīgi, pārāk ilgas ekskursijas šādos muzejos jau sāk nogurdināt arī mani un lai tas neizraisītu jau negatīvu priekštatu par mākslu  jāizvēlas pareizs brīdis, kad pamest šo mākslas pasuli. Tā arī daru. Pēc vairāk kā vienu stundu pavadīta laika Prado muzejā pametu to.

Pusdienlaiks un siesta.

Jā! Kamēr pavadīju laiku muzejā uz ielas jau kļūst vissai silti, ja neteiktu pat karsts! Kā nekā jau pusdienas laiks ir klāt! Svelmi remdē laistāmās iekārtas Prado parkā, bulvārī un strūklakas Kanovas del Kastilio laukumā. Laikam laiks domāt par pusdienām! Nolemju atgriezties viesnīcā, kur papusdienošu un varbūt ieturēšu nelielu siestas pauzi. Tā arī daru. Šķērsoju Kastilio (Plaza Canovas del Castillo) laukumu, kura centru rotā vissai iespaidīga strūklaka ar Neptūna skulptūru un atgriežos vecās Madrides kvartālos. Te pa ceļam, pie paša Kastilio laukuma, stūrī pie Pradas bulvāra koku paēnī paslēpusies ieeja vēl viena slavena mākslas muzejā.

Tajā gan neiešu, bet tiem kas ir lieli mākslas piekritēji varu ieteikt to apmeklēt. Tas ir Tissen Bormenisa (Museo Thyssen Bornemisza) muzejs. Henrihs Tissens bija barons,  liels mākslas cienītājs un kolekcionārs , kurš izveidoja šo muzeju, kurā tiek izstādīti vairāki slavenu mākslinieku darbi. Lai gan šis muzejs ne pavisam nav tik iespaidīgs kā Prado, tomēr arī šeit ir apskatāmi pasaules slaveni Ticiāna, Goijas,El Greko, Muriljo, Van Deika,  Van Goga, Rubensa, Pikaso un citu mākslinieku darbi.

No Kastilio laukuma dodos šķērsielā, kura atzarojas no tā un kura pateisībā šajā vietā nosaukta par Kortesa laukumu. Man gan tā vairāk atgādina platāku ielu ar nelielu skvēru malā, kurā uzstādīts piemineklis. Sākumā pa gabalu vērojot šo pieminekli padomāju, ka tas varētu būt arī slavaenā spāņu konkistadora Kortesa piemineklis, bet nē! Izrādas ka tas ir vēl viens piemineklis Servantesam. Vakar Spānijas laukumā jau apskatīju vienu Servantesa pieminekli, bet  tas nav vienīgais Madridē. Uz šī, tā saucamā Kortesa laukuma atrodas arī Spānijas kongresa ēka, jeb tā teikt parlaments. Parasti šāda valstiska objekta tuvumā tiek uzstādīti pieminekļu valsts vadoņiem vai politiķiem, bet šeit tā nav! Šeit tas ir tieši spāņu rakstnieks un dzejnieks Servantess.

Starp citu Spānijas parlamentāriešiem patreiz daudz darba! Ekonomiskā krīze uzņēmusi apgriezienus un šiem tā pat kā dažus gadus atpakaļ Latvijā ir jācērpj budžets. Sekas šādai rīcībai nav tālu jāmeklē. Tepat paris simtu metru attālumā Puerta de Sol laukumā protesrtētāji rosas no agra rīta līdz vēlam vakaram! Šodien gan parlamentā valda klusums, jo ir taču brīvdienas!

No Kortesa laukuma līdz Puerta de Sol laukumam nav tālu un līdz savai viesnīcai nonāku pēc aptuveni 10 minūtēm. Sākotnēji domāju ka pasūtīšu pusdienas pie visnīcas saimnieces, bet izrādās, ka viņa devusies uz pilsētu iepirkt šādus tādus sīkumus saimniecībai. Nu ko! Dodos uz tur pat lejā esošo bāru. Nevarētu teikt, ka būtu dikti izsalcis tādēļ neko daudz ar ēšanu neaizraujos un pasūtu zupu un nedaudz tapas. Izvēlos Madridiešu tradicionālo ķiploku zupu „Sopa de ajo”. Tā tiek gatavota no maizes, olām, paprikas un daudz ķiploku. Godīgis sakot neesmu paprikas cienītājs, drīzāk cenšos to ignorēt, bet zupai nebija ne vainas. Papildus notiesāju uzkodas-tapas izdzeru pāris glāzes vīna un varu jau doties ieturēt siestu savā viesnīcas nummurā.

Sibeles laukums (Plaza de Cibeles), Kolumba laukums (Plaza de Colon) un Alkalas vārti (Puerta de Alcala).

Teikšu godīgi! Tiešām iemigu! Kā īsts spānis ieturēju siestu vismaz pusotras stundas garumā! Tā īsti pat negribējās slieties augšā, bet jāceļas vien ir, jo vēl japabeidz pastaiga pa Madridi. Vakara pusē došos uz Madrides galvno- centralo parku- Retiro parku, bet pa ceļam vēl šis tas jāapskata. Dodos ārā no viesnīcas un satieku viesnīcas jauko kundi, kura atgriezusis no pilsētas. Kundze jautā vai nevēlos ko uzēst vai padzert. Saku, ka neesmu izsalcis. Nu tad vai es nevēlos vismaz vienu kafiju? Neērti atteikties un izdzeram pa kafijas tasei. Kundze saka ka pēc siestas mundrumam tā nenāks par ļaunu.

Nu gan varu turpināt  klejojumu pa Madridi. Šķērsoju kārtējo reizi Puerta de Sol laukumu, kurā manāmi kārtējie muzikanti, protestētāji un atkal daudz policistu. Tālāk pa Alkalas (Calle Alcala) ielu dodos austrumu virzienā uz Sibeles laukumu. Uz Alkalas ielas starp Puerta de Sol un Sibeles laukumam atrodas vairākas pompozas celtnes. Šeit izvietojušies vairāku banku centrālie biroji un vairākas valsts iestādes- ministrijas un departamenti. Burtiski aiz krustojuma, kurā satiekas Alkalas iela un Via Grande atrodas liela iespaidīga ēka, kurā mājo pati Spanijas centrālā banka un finansu ministrija, bet pretējā ielas pusē jau izvietots Servantesa vārdā nosauktais institūts.

Un te esmu nonācis līdz Sibeles laukumam. Vispār Madride ir ļoti bagāta ar šādiem pompoziem apļveida laukumiem. Zīmīgi ka šajā laukumā krustojas vairākas svarīgas Madrides ielas un bulvāri. Šeit satiekas jau pieminētā Alkalas iela, VIA Grande (patiesībā tā kādus 100 metrus uz rietumiem satiekas ar Alkalas ielu un tikai tad abas nonāk šajā laukumā). Tāpat no šī laukuma atzarojas Pradas bulvāris un Rekoletos (Passeo de Recoletos) bulvāris, kurš ved jau nakamā –Kolumba (Placa de Colon) laukuma virzienā, bet austrumu virzienā Alkalas iela ved jau līdz Alkalas vārtiem un Retiro parkam.

Laukuma centrā atkal atrodas strūklaka ar skulptūru, kurā attēloti rati un tajos sēž romiešu dieviete Kibela, kuras vārdā arī ir nosaukts šis laukums. Interesati ka ratus velk nevis zirgi, bet divas lauvas. Laukumu ielenc vairākas interesantas ēkas. Jau pieminētā Spānijas centrālās bankas ēka, Albas hercoga rezidence-„Buenavista” ar krāšņu dārzu laukuma virzienā un pati zīmīgākā ēka, kuru šeit sauc par Komunikāciju ēku (Placio de Comunicaciones). Tā tapusi 20.g.s. sākumā un tajā atrodas Spānijas transporta un sakaru pārvalde.