Virsotne kreisajā pusē Carnedd Dafydd. Neizskatās tālu un pa kori varētu aizsoļot, bet šeit attālumi ir mānīgi - kad sāc soļot, viss izrādās daudz tālāk un arī vakars tuvojās, bet sagaidīt tumsu kalnos mani galīgi nevilina.
Saku soļot lejā. Tas jau ir daudz vieglāk un patīkamāk.
Kreisajā pusē parādās ezeriņš. Kad aplūkoju apkārtni no virsotnes, es to neredzēju, jo tas bija paslēpies aiz stāvas nogāzes. Tas mani uz brīdi krietni samulsināja, jo sāku domāt, ka vai nu visas kartes melo, vai arī esmu uzkāpis nepareizā kalnā.
Taka mani ved pa kalna kori, bet tas īpaši nepriecē - man gribās tikt lejā.
Pēc laika taka kļuva pavisam traģiska - vieni vienīgi plakani, šķautnaini akmeņi un sāk vest atkal uz augšu. Tas man nav pa ceļam, tāpēc nogriežos pa kreisi un turpmāko pusotru stundu rāpjos leja no kalna pa stāvu akmeņainu nogāzi
Kapiena beigās kļust lēzenāks un jāiet caur pļavu, bet tas pat ir sliktāk kā akmeņi, jo pļava šeit ir ļoti mitra un vietām dubļaina. Negribas noslēgumā vēl kājas samērcēt.
Beidzot nokļūstu pie ezeriņa, kuram man vēl jāapiet apkārt, lai izkļūtu uz ceļa. Ezeriņš tuvplānā nemaz vairs neizskatās tik mazs un ir ar nepatīkami stāviem krastiem. Vienā posmā stāva kalna nogāze pie ezera beidzās ar 6-8 metrus augstu krauju, kuru apiet nākas īpaši uzmanīgi, jo neuzmanībai var būt bēdīgas sekas.
No ezeriņa tālāk ved asfaltēts ceļš. Pāris km soļoju pa šo ceļu tālāk pa šosejas malu, pēc tam vēl pa kādu ceļu, līdz atrodu piemērotu naktsmītni - lielu priedi mežā ar mīkstām sūnām apakšā.
Izguļos un nākamajā dienā pirmais objekts, ko gribu apskatīt, ir Swallow falls. Skaists ūdenskritums, tik viena nelaime - dabā es to neapskatīju un bildīte kopēta no i-neta.
