Kur liksies, atkal agrās brokastis. Šoreiz ar paštaisītu torti Latvijas svētkiem par godu 
Un jā, šī bija pēdējā diena, tādēļ ar visiem čumudāniem uz autobusu - marš! (s veschami na vihod 
)
Piepirkts jau uz doto brīdi ir diezgan daudz, tādēļ bija loģiski viss jāizvieto somā, kura nebūt nav bezizmēra, lai ar cieņu un mazu piepūli to varētu aizdabūt ciet, uff! 
Ehh, kā tas laiks aulekšo...
Nedaudz no brokastu pārpilnības ragiem...
... un svētku tortes.
Zeļenogradska ir kaķu pilsēta. Tur atrodas arī kaķu muzejs Murraarium. Iedzīvotāji grib nomainīt ģērbonī esošo buti pret kaķi. Un iegūt pasaulē vienīgās kaķu pilsētas statusu.
Un te jau Kuršu kāpa klāt, uzreiz aiz pilsētas.
Pirmais ciemats Ļesnoj. Šādi izskatās smilšu ķērāji fašīni.
Piepēdojam ceļu uz jūru.
Skaistu akmenīšu daudzveidība. Daži iegulst plaukstā un pēc tam kabatā.
Un te jau ezers Čaika.
Bet dzīvo tur gulbis Goša ar savu ģimeni.
Mazliet var ieiet ezerā 
Veči tajā mežā nedrīkst iet. Tā mezglā sasaistīsies, ka vairs līdz mūža galam neatpiņķerēt. 
Jā, par kokiem, tur ir atsevišķs stāsts stāstāms. Tas nebija tik vienkārši, ka neviens neko nezina.
Leģenda par kokiem, kuru man stāstīja, kad braucu pats ar savu autiņu.
Daudzu apstākļu sakritība, un tā:
1. kuršu kāpā ir diezgan nabadzīga ar veģetāciju.
2. 2.pasaules kara laikā tika nozāģēti daudzi koki, jo tos vienkārši vajadzēja. Pie tam, Fronte tuvojās, kuršu kāpa bija dabisks korķis, un kuras bija ļoit grūti tikt un grūti tikt uz priekšu. psrs armijai tā bija milzīga problēma. Tāpēc arī kēnigsberga ilgi noturējās.
3. daba tukšumu nemīl, vietā nekavējoties uzreiz sāka augt jaunas priedītes. Tās priedītes mocīja visi pēc kārtas - cilvēki, dzīvnieki, vējš.
pie tam, tas ir tikai krievijas pusē, Lietuvas pusē tādu koku ir uz pirkstiem saskaitāmi.
starp citu, lidzīga vieta ir francijā avalonas reģionā, kur lielākā pilsēta sanāk ir Bordo. Pa ceļam uz lielāko francijas kāpu, ir identisks mežš, kurā arī koki savērpušies kā cūku astes.
Esmu bijusi Kaļiņingradā vēl padomju laikos, tur arī daudz kas mainījies. Kuršu kāpā gan tikai Lietuvai piederošo gabalu esmu redzējusi. Brīnos, ka par tām līkajām priedēm joprojām nav nonākuši pie galīgas versijas. Ekskursija interesanta, bet man patiktu mazliet siltākā laikā.
