Telepātija
ir parādība, ko zinātne nespēj izskaidrot, taču neapšaubāms ir fakts,
ka tā pastāv. Progresīvie zinātnieki apstiprinājuši to, kas vēl vakar
nebija pieņemams. Kā tad notiek informācijas pārraidīšana un saņemšana
no viena cilvēka pie otra, neizmantojot maņu orgānus?
Par
īstu telepātiju var runāt tad, ja kāds uztver cita cilvēka visai
sarežģītās domas, kas nekādā mērā nav saistāmas ar konkrētiem
apstākļiem attiecīgajā brīdī. Šādos gadījumos otram jāatzīst: «Tu lasi
manas domas!» Iespējams, katrs no mums kādreiz ar to ir saskāries. Šīs
spējas ir labi attīstītas profesionālām zīlniecēm. Bieži viņas apzināti
vai neapzināti nolasa informāciju no svešām smadzenēm un vēlāk muļķo
cilvēkus — izmantojot no viņa paša iegūtos datus, zīlnieces rada
iespaidu, ka kontaktējas ar citas pasaules spēkiem.Bieži
spontānā telepātija izpaužas tuvu cilvēku starpā, īpaši starp
dzīvesbiedriem, kas laulībā nodzīvojuši daudzus gadus. Pētījumi
liecina, ka 10–15 procentos gadījumu cilvēki ir spējīgi saņemt
informāciju no kāda sev tuva cilvēka smadzenēm. Turklāt tās nolasīšana
iespējama no visai iespaidīga attāluma. Savukārt 70 procentiem
eksperimenta dalībnieku šādas spējas novērotas pusē no visiem
gadījumiem. Raksturīgi, ka ar domu palīdzību kaut ko nodot citiem, pat
tuviem cilvēkiem, izdodas reti.Kaut
arī oficiālā zinātne ilgu laiku noliedza telepātiju, fakti par tās
esamību bija tik neapgāžami, ka progresīvie zinātnieki nespēja tos
ignorēt.
Kas ir doma?
Angļu
pētnieki daudzu eksperimentu un novērojumu rezultātā nonākuši pie
secinājuma, ka pastāv «īpaša domu redze», kas arī izskaidro telepātiju.
Londonas zinātnieki atbilstoši tā laika līmenim izteica tikpat kā
pareizu formulējumu vienam no telepātijas veidiem — tā sauktajai domu
nolasīšanai. Secinājums izdarīts 19. gadsimta beigās, taču tas neieguva
zinātnes pieprasījumu. Visa 20. gadsimta garumā telepātija palikusi par
neatrisinātu mīklu tāpēc, ka zinātnieki nespēj atbildēt uz galveno
jautājumu: kas ir doma? Pavisam nesen veikti eksperimenti, kuru gaitā
izdevies nedaudz pavērt aizkaru, kas aizklāj domas fizisko īpašību, un
tādā veidā rast daļēju telepātijas fenomena izskaidrojumu.Akadēmiķis
J. B. Kobzarevs uzskata, ka jebkura doma rada supervieglas daļiņas,
kuras viņš nosaucis par psihoniem. Turklāt šis process saistīts ar
enerģijas atbrīvošanos, līdz ar ko psihoni ir spējīgi radīt
enerģētiskus kamolus jeb solitonus, kā tos dēvē biofiziķi. Savukārt
parapsihologi tās dēvē par domu tēliem.Objekti apkārtējā vidē var izplūst ne tikai caur acīm, bet arī caur enerģētiskajiem centriem — čakrām.
Spontānā telepātija
Kaut
kas līdzīgs notiek arī spontānās telepātijas gadījumos. Viena cilvēka
domas, nokļūstot apkārtējā vidē, pēc pašiniciatīvas nonāk saskarsmē ar
cita cilvēka smadzenēm. Zemapziņa šo domu kustību redz, bet, tā kā tās
enerģētiskais lādiņš ir ļoti mazs, apziņa nepiefiksē kustības atstātās
pēdas. Citiem vārdiem sakot, to iedarbība pazūd lielajā informācijas
burzmā un caur filtriem nespēj nokļūt pie cilvēka smadzeņu centrāliem
punktiem.Taču
tuvu cilvēku smadzenes laika gaitā spēj izšķirt partnera domas no
kopējās informācijas burzmas. Pēc šāda principa svešas domas ir spējīgi
nolasīt īpaši jūtīgi ekstrasensi. Arī vienkārši cilvēki to dara, taču
neapzināti. Ikviena pietiekami ilgi pastāvoša kolektīva darbinieki ir
labi informēti cits par citu, neatkarīgi no tā, cik runātīgs ir katrs
cilvēks. Cilvēki lasa cits cita domas, kaut arī paši to nenojauš.
Un arī interesants cilvēka viedoklis:
"Cilvēks nevar pārvietoties laikā, bet var piekļūt informācijai par
jebkuriem notikumiem, kas risinājušies pagātnē un tiek plānoti nākotnē.
Viss bez izņēmumiem par notikumiem uz Zemes un citās Visuma vietās ir
ierakstīts dažādās datu bāzēs, kuras visas kopā sauc par Visuma
informatīvo lauku.
Cilvēka centrālajā nervu sistēmā ir ziņu apstrādes centrs – apziņa,
kurā labi apmācīts cilvēks var ievadīt jebkuras viņam nepieciešamas
ziņas par notikumiem Visumā, iepriekš izdarot šo ziņu pieprasījumu.
Līdzīgi kā internetā. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka apziņā ienākošās
ziņas rada pilnīgu klātbūtnes sajūtu, un tāpēc par šiem procesiem maz
zinoši cilvēki domā, ka viņi ir atradušies pagātnes vai nākotnes
notikumos. Tas ir tāpat kā lidošana sapnī, kas rada 100% lidojuma
sajūtu, bet mēs visi zinām, ka faktiski cilvēks nekur nav lidojis. Visi
pagātnes notikumi ir precīzi ierakstīti arī cilvēka datu bāzēs –
neironos, ja cilvēks ir bijis klāt šajos notikumos vai citādi izdarījis
notikumu ierakstu savos neironos. Nākotnes notikumi vēl tiek tikai
projektēti, bet apmācīts cilvēks arī tajos var it kā piedalīties, tāpat
kā ar datora palīdzību var izstaigāt Nacionālās bibliotēkas telpas,
kuru dabā vēl nemaz nav. Šādu ziņu ieguves paņēmienu sauc par
telepātiju, kuru diemžēl nemāca mūsu skolās ar nolūku turēt mūs garīgā
aprobežotībā – neļaut piekļūt mums visiem ļoti svarīgām ziņām. Tikai
nekontrolēta patvarīga telepātijas sistēmu ieslēgšanās – sapņošana –
mums dod iespēju noticēt, ka cilvēka CNS būtībā ir unikāla kādas ļoti
gudras būtnes izstrādāta sistēma.
Telepātijas mācību programmas ieviešana mūsu mācību sistēmā, sākot no
bērna radīšanas brīža, ļoti ātri padarītu mūsu valsti par unikālāko
valsti visās dzīves sfērās. Mēs varētu radīt vēl nebijušus bezmaksas
enerģijas ieguves sistēmas, kuras autonomi nodrošinātu jebkura
patērētāja vajadzības. Mūsu mediķiem nebūtu neārstējamu slimību, jo
tādu nemaz nav – ir tikai nezināšana, kā ārstēt. Savstarpējai saziņai
mēs varētu lietot telefonus un citas datorsistēmas, par kuru sakaru
nodrošināšanu nevienam nebūtu jāmaksā, jo tie viens otru spēj sasniegt
neierobežoti tālu bez starpniekiem.
Vēl varētu uzskaitīt bezgalīgu sarakstu ar jauninājumiem, kas valsti
paceltu šobrīd neiedomājamos attīstības augstumos. Tā visa radīšanu
spēj nodrošināt piekļūšana augstvērtīgai informācijai, kas daudziem
cilvēkiem ir šodienas darbs, bet vairumam cilvēces neticami fantāzijas
augļi.
To visu mēs nespēsim radīt, kamēr valsti vadīs cilvēki, kuru uzdevums
ir degradēt cilvēkus, iznīcināt saimniecisko sistēmu un dabu ap mums.
Domāsim, ko mēs katrs atsevišķi un visi kopā varam izdarīt, lai
nepieļautu mūsu bērnu kropļošanu viltīgo izstrādātajā izglītības
sistēmā. Ja mēs to nespēsim, tad…"
Jānis Kalns