Telepātija34

Telepātija ir parādība, ko zinātne nespēj izskaidrot, taču neapšaubāms ir fakts, ka tā pastāv. Progresīvie zinātnieki apstiprinājuši to, kas vēl vakar nebija pieņemams. Kā tad notiek informācijas pārraidīšana un saņemšana no viena cilvēka pie otra, neizmantojot maņu orgānus? Par īstu telepātiju var runāt tad, ja kāds uztver cita cilvēka visai sarežģītās domas, kas nekādā mērā nav saistāmas ar konkrētiem apstākļiem attiecīgajā brīdī. Šādos gadījumos otram jāatzīst: «Tu lasi manas domas!» Iespējams, katrs no mums kādreiz ar to ir saskāries. Šīs spējas ir labi attīstītas profesionālām zīlniecēm. Bieži viņas apzināti vai neapzināti nolasa informāciju no svešām smadzenēm un vēlāk muļķo cilvēkus — izmantojot no viņa paša iegūtos datus, zīlnieces rada iespaidu, ka kontaktējas ar citas pasaules spēkiem.Bieži spontānā telepātija izpaužas tuvu cilvēku starpā, īpaši starp dzīvesbiedriem, kas laulībā nodzīvojuši daudzus gadus. Pētījumi liecina, ka 10–15 procentos gadījumu cilvēki ir spējīgi saņemt informāciju no kāda sev tuva cilvēka smadzenēm. Turklāt tās nolasīšana iespējama no visai iespaidīga attāluma. Savukārt 70 procentiem eksperimenta dalībnieku šādas spējas novērotas pusē no visiem gadījumiem. Raksturīgi, ka ar domu palīdzību kaut ko nodot citiem, pat tuviem cilvēkiem, izdodas reti.Kaut arī oficiālā zinātne ilgu laiku noliedza telepātiju, fakti par tās esamību bija tik neapgāžami, ka progresīvie zinātnieki nespēja tos ignorēt. Kas ir doma? Angļu pētnieki daudzu eksperimentu un novērojumu rezultātā nonākuši pie secinājuma, ka pastāv «īpaša domu redze», kas arī izskaidro telepātiju. Londonas zinātnieki atbilstoši tā laika līmenim izteica tikpat kā pareizu formulējumu vienam no telepātijas veidiem — tā sauktajai domu nolasīšanai. Secinājums izdarīts 19. gadsimta beigās, taču tas neieguva zinātnes pieprasījumu. Visa 20. gadsimta garumā telepātija palikusi par neatrisinātu mīklu tāpēc, ka zinātnieki nespēj atbildēt uz galveno jautājumu: kas ir doma? Pavisam nesen veikti eksperimenti, kuru gaitā izdevies nedaudz pavērt aizkaru, kas aizklāj domas fizisko īpašību, un tādā veidā rast daļēju telepātijas fenomena izskaidrojumu.Akadēmiķis J. B. Kobzarevs uzskata, ka jebkura doma rada supervieglas daļiņas, kuras viņš nosaucis par psihoniem. Turklāt šis process saistīts ar enerģijas atbrīvošanos, līdz ar ko psihoni ir spējīgi radīt enerģētiskus kamolus jeb solitonus, kā tos dēvē biofiziķi. Savukārt parapsihologi tās dēvē par domu tēliem.Objekti apkārtējā vidē var izplūst ne tikai caur acīm, bet arī caur enerģētiskajiem centriem — čakrām. Spontānā telepātija Kaut kas līdzīgs notiek arī spontānās telepātijas gadījumos. Viena cilvēka domas, nokļūstot apkārtējā vidē, pēc pašiniciatīvas nonāk saskarsmē ar cita cilvēka smadzenēm. Zemapziņa šo domu kustību redz, bet, tā kā tās enerģētiskais lādiņš ir ļoti mazs, apziņa nepiefiksē kustības atstātās pēdas. Citiem vārdiem sakot, to iedarbība pazūd lielajā informācijas burzmā un caur filtriem nespēj nokļūt pie cilvēka smadzeņu centrāliem punktiem.Taču tuvu cilvēku smadzenes laika gaitā spēj izšķirt partnera domas no kopējās informācijas burzmas. Pēc šāda principa svešas domas ir spējīgi nolasīt īpaši jūtīgi ekstrasensi. Arī vienkārši cilvēki to dara, taču neapzināti. Ikviena pietiekami ilgi pastāvoša kolektīva darbinieki ir labi informēti cits par citu, neatkarīgi no tā, cik runātīgs ir katrs cilvēks. Cilvēki lasa cits cita domas, kaut arī paši to nenojauš.
Un arī interesants cilvēka viedoklis:
"Cilvēks nevar pārvietoties laikā, bet var piekļūt informācijai par jebkuriem notikumiem, kas risinājušies pagātnē un tiek plānoti nākotnē. Viss bez izņēmumiem par notikumiem uz Zemes un citās Visuma vietās ir ierakstīts dažādās datu bāzēs, kuras visas kopā sauc par Visuma informatīvo lauku.

Cilvēka centrālajā nervu sistēmā ir ziņu apstrādes centrs – apziņa, kurā labi apmācīts cilvēks var ievadīt jebkuras viņam nepieciešamas ziņas par notikumiem Visumā, iepriekš izdarot šo ziņu pieprasījumu. Līdzīgi kā internetā. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka apziņā ienākošās ziņas rada pilnīgu klātbūtnes sajūtu, un tāpēc par šiem procesiem maz zinoši cilvēki domā, ka viņi ir atradušies pagātnes vai nākotnes notikumos. Tas ir tāpat kā lidošana sapnī, kas rada 100% lidojuma sajūtu, bet mēs visi zinām, ka faktiski cilvēks nekur nav lidojis. Visi pagātnes notikumi ir precīzi ierakstīti arī cilvēka datu bāzēs – neironos, ja cilvēks ir bijis klāt šajos notikumos vai citādi izdarījis notikumu ierakstu savos neironos. Nākotnes notikumi vēl tiek tikai projektēti, bet apmācīts cilvēks arī tajos var it kā piedalīties, tāpat kā ar datora palīdzību var izstaigāt Nacionālās bibliotēkas telpas, kuru dabā vēl nemaz nav. Šādu ziņu ieguves paņēmienu sauc par telepātiju, kuru diemžēl nemāca mūsu skolās ar nolūku turēt mūs garīgā aprobežotībā – neļaut piekļūt mums visiem ļoti svarīgām ziņām. Tikai nekontrolēta patvarīga telepātijas sistēmu ieslēgšanās – sapņošana – mums dod iespēju noticēt, ka cilvēka CNS būtībā ir unikāla kādas ļoti gudras būtnes izstrādāta sistēma.

Telepātijas mācību programmas ieviešana mūsu mācību sistēmā, sākot no bērna radīšanas brīža, ļoti ātri padarītu mūsu valsti par unikālāko valsti visās dzīves sfērās. Mēs varētu radīt vēl nebijušus bezmaksas enerģijas ieguves sistēmas, kuras autonomi nodrošinātu jebkura patērētāja vajadzības. Mūsu mediķiem nebūtu neārstējamu slimību, jo tādu nemaz nav – ir tikai nezināšana, kā ārstēt. Savstarpējai saziņai mēs varētu lietot telefonus un citas datorsistēmas, par kuru sakaru nodrošināšanu nevienam nebūtu jāmaksā, jo tie viens otru spēj sasniegt neierobežoti tālu bez starpniekiem.

Vēl varētu uzskaitīt bezgalīgu sarakstu ar jauninājumiem, kas valsti paceltu šobrīd neiedomājamos attīstības augstumos. Tā visa radīšanu spēj nodrošināt piekļūšana augstvērtīgai informācijai, kas daudziem cilvēkiem ir šodienas darbs, bet vairumam cilvēces neticami fantāzijas augļi.

To visu mēs nespēsim radīt, kamēr valsti vadīs cilvēki, kuru uzdevums ir degradēt cilvēkus, iznīcināt saimniecisko sistēmu un dabu ap mums. Domāsim, ko mēs katrs atsevišķi un visi kopā varam izdarīt, lai nepieļautu mūsu bērnu kropļošanu viltīgo izstrādātajā izglītības sistēmā. Ja mēs to nespēsim, tad…"

Jānis Kalns