Zemi var iznīcināt zvaigznes, kas atrodas vairāk nekā 3000 gaismas gadu attālumā, sprādziens, secinājuši ASV zinātnieki. Zvaigzne, ko dēvē par «T Pyxidis», varētu uzsprāgt supernovas eksplozijā ar jaudu, kas līdzinās tik daudz megatonnām trinitrotoluola, ka šis skaitlis rakstāms ar 27 nullēm, raksta avīze «The Daily Telegraph».
Lai gan zvaigzne atrodas aptuveni 3260 gaismas gadu attālumā, kas ir diezgan mazs attālums pēc Visuma mērogiem, termokodolsprādziens varētu iznīcināt Zemes ozona apvalku, kas samazina radioaktīvā starojuma ietekmi, uzskata zinātnieki.
Astronomijas biedrības zinātnieki uzskata, ka kārtējais sprādziens ir novēlojies gandrīz par 20 gadiem. «Zvaigzne drīzumā noteikti var kļūt par supernovu, taču «drīzumā» var nozīmēt attālu nākotni, tā ka nevajadzētu ļauties sliktiem sapņiem,» mierina Britānijas Populārās astronomijas biedrības viceprezidents Robins Skagels.
Britu zinātnieki gan atzīst, ka cilvēki kļūst bažīgi, uzzinot, ka kāda zvaigzne var uzsprāgt ar milzīgu jaudu, aizmēžot Zemes ozona slāni. Sprādzienā atbrīvotā enerģija ir prātam neaptverama, jo var iznīcināt veselas zvaigžņu kopas. Taču pētnieki atzīmē, ka ziņa par supernovas sprādzienu, kas varētu notikt «drīzumā», esot žurnālistu pārspīlējums, kas mudinot cilvēkus iepirkt pārtiku un paslēpties bunkurā, raksta avīze «The Sun».
Bērklijas universitātes astronoms profesors Alekss Filipenko tikmēr apstrīd Villanovas universitātes pētnieku grupas pieņēmumu par katastrofu Zemei, ko radītu «T Pyxidis» supernova. Viņaprāt, Maikla Siona vadītā zinātnieku grupa ir lietojusi datus par daudz bīstamāko gamma staru uzliesmojumu, bet ne supernovas sprādzienu.
Britu astronoms Vilards Rejs apšauba, ka T Pyxidis sprādziens radīs gamma staru plūsmu, kas parasti rodas, eksplodējot zvaigznei, kas tuvojas savas pastāvēšanas beigām un sabrūk pašas gravitācijas iespaidā. Viņaprāt, supernovai vajadzētu būt desmit reizes tuvāk Zemei, lai nodarītu milzīgus postījumus.
Astronomi no Villanovas universitātes Filadelfijā atklājuši, ka «T Pyxidis» veido divas zvaigznes. Vienu no tām dēvē par balto punduri, kas iesūc gāzi un nemitīgi izplešas. Kad būs sasniegta kritiskā masa, notiks milzu sprādziens, kas būs tikpat spožs, cik visas pārējās galaktikas zvaigznes kopā, pundurim kļūstot par milzu bāku kosmosa plašumos.
Visumā esošais «Hubble» teleskops ir nofotografējis šo zvaigzni, uz kuras jau notikusi virkne mazāku sprādzienu, sauktu par novām. Novērojumi liecina, ka šādi sprādzieni notikuši regulāri aptuveni ik pēc 20 gadiem kopš 1890. gada, bet nav notikuši pēc 1967. gada. ASV
