Kā paskaidroja Toms Hambroks un Juri Speters, divi vācu dizaineri, kas radīja šo braucamo, viņus esot iedvesmojis oriģinālais "Laufmaschine" - 19. gadsimta bezpedāļu velosipēda priekštecis.
Lai pārvietotos, cilvēks tiek iekārts siksnās un var braukt atsperoties ar kājām.
Šo redzot gan vairāk nāk prātā Flinstonu mašīna, ar kuru varēja braukt arī atsperoties ar kājām. Multenē viņi spēja pārvietoties ar diezgan ievērojumu ātrumu, bet šim velosipēdam ir bremzes un viss nepieciešamais, lai nodrošinātu ierastu braukšanas pieredzi.
Kā apgalvo koncepta radītāji, tad, lai brauktu ar šādu velosipēdu, nav nepieciešams iemācīties braukšanu no jauna. Tā vadīšana ir intuitīva.
Tāpat tā diaineri apgalvo, ka pārvietošanās ar šo ir vienkāršāka, radot mazāku slodzi uz kājam un ķermeņa svars ir izdalīts vienmērīgāk.
Neskatoties uz šīm priekšrocībām, vai jūs esat par šo dzirdējuši? Droši vien, ka nē, jo riteni nevajag izgudrot no jauna. Ja ir kāda lieta, kas funkcionē, tad diez vai to kāds būs ar mieru nomainīt, bet kādu reizi ar to varētu pamēģināt izbraukt. Vienkārši, lai saprastu, kas ir tas, kas ir pa vidu starp skriešanu un braukšanu ar riteni.