VIDEO ⟩ Viens no retākajiem medicīniskiem stāvokļiem - hipertimēzija3

Amerikāņu neirobiologi Elizabete Pārkere, Lerijs Keihils un Džeimss Makgogs (2006) identificēja divas hipertimēzijas pazīmes: pārmērīga laika pavadīšana, domājot par savu pagātni, un neparastas spējas atsaukt atmiņā konkrētus pagātnes notikumus. Autori rakstīja, ka viņi šo vārdu atvasinājuši no sengrieķu valodas: hiper- "pārmērīgs" un timēze "atcerēties", lai gan sengrieķu valodā šāds vārds nav sastopams, taču viņi var domāt par mūsdienu grieķu thymis "atmiņa" vai sengrieķu entimēzi jeb "apsvērums", kas ir atvasināti no thymos "prāts".

Pirmais cilvēks, kam tika diagnosticēta hipertimēzija ir Džila Praisa. Viņa spēj atcerēties katru detaļu no savas dzīves sākot no 14 gadu vecuma, bet viņa nedomā, ka tā ir svētība.

2008. gadā viņa sarkastīja grāmatu par savu stāvokli "The Woman Who Can't Forget". Kā viņa apgalvo, tad viņas dzīve ir bijusi elle, bet, uzrakstot par savām atmiņām, tas ļauj viņai atbrīvoties no atmiņu nastas, jo sāvādāk viņas atmiņas viņai vienmēr jaucas pa prātu radot grūtības ikdienas dzīvē.

Viņa ir bijusi pētījumu objekts un Praisa smadzenēm tika veikta smadzeņu skenēšana, kā rezultātā konstatēts, ka hipokamps un prefrontālā garoza bija normāli. Tomēr pētnieciskais psihologs Gerijs Markuss apgalvoja, ka viņas smadzenes atgādina cilvēku ar obsesīvi kompulsīviem traucējumiem. Pamatojoties uz pārbaudēm, ko viņš veica viņai, kā arī uz personīgajiem novērojumiem, Markuss ir izteicies, ka viņas neparastā autobiogrāfiskā atmiņa patiesībā ir blakusprodukts, piespiedu kārtā ierakstot žurnālus un dienasgrāmatas. Tomēr Praisa nav peikritusi šādiem apgalvojumiem, kā arī citu ārsti ir pauduši skepsi par šādiem apgalvojumiem.

Katrā ziņā pētījumi var aprakstīt, bet ne izskaidrot šo stāvokli. Ja mēs varētu to izmantot, speciāli radīt, tas būtu milzīgs panākums. Varbūt tad cilvēki patiešām spētu saprast, kā strādā mūsu prāts.

Pievienotajā video var redzēt vienu no intervijām ar Džilu Praisu.