jautājumi un atbildes!6

KĀPĒC GOVS VISU DIENU GREMO? Govs mute gremo visu dienu. Govs ēd zāli un sienu, kas satur maz barības vielu.

KĀPĒC ZEBRAS IR SVĪTRAINAS? Pētnieki domāja, ka svītrojums ļauj zebrām kļūt grūti pamanāmām, bet šai teorijai ir trūkums- lauvas meklējot medījumu, vadās pēc dzirdes un ožas, nevis pēc redzes. Daudz ticamāka teorija ir, ka zebru svītrojums pasargā viņas no cecemušām.

KĀPĒC ČŪSKA BIEŽI RĀDA MĒLI? Čūskas ar mēli ošņā gaisu. Čūskām redze nav laba, toties šķeltā mēle uztver pat niecīgu gaisā esošu smaržu daudzumu. Ar mēli čūskas uztver savu upuri, sajūt ūdens tuvumu un atrod partneri.

NO KĀ IEGŪST LAKRICU? Lakricu NEiegūst no asinīm vai no kādiām citām dīvainām vielām, bet gan no kailās lakricas auga saknes.

KĀPĒC IZMIRA MAMUTI? Ir vairāki faktori- 1. klimats kļuva siltāks un mitrāks, tāpēc mamutu kažoks bieži samirka un bija smags;2. sasila augsne, tāpēc, kūstot lediem, vietās,kur kādreiz atradās mamutu ganības, izveidojās purvi; 3. pārmainījās augu valsts, tāpēc viņiem trūka barības; 4. akmens laikmetā mamuts cilvēkiem bija lielisks medījums.

KĀPĒC POPKORNS SPRĀGST? Ūdens tvaiki, kas veidojas 100 grādu temperatūrā, graudus uzbriedina, bet kukurūzas ciete pārvēršas gaišā, vieglā masā.

KĀPĒC VARDES KURKST? Ar šiem saucieniem tēviņš vēlas pievilināt spējīgu mātīti. Turklāt tēviņš vēl paziņo konkurentiem, ka viņa teritorija jau ir aizņemta.

VAI ZAURI DZĪVO JŪRĀ? Zauri ir sauszemes dzīvnieki. Tomēr zauru sugas bija pielāgojušās dzīvei ūdenī. Īpaši veiksmīgi ūdens dzīvei bija pielāgojušies pleziozauri un ihtiozauri jeb zivju zauri.