Visu laiku lielākā avantūriste13

 Šo satikšanos kā pēc notīm izspēlēja Žanna de la Motta. Karalienes lomu slepenās tikšanās laikā, kura notika pustumšā istabā lieliski nospēlēja pārģērbta prostitūta.  Pats kardināls, kurš par to vien sapņoja, kā iekārtoties tuvāk pie galma, ar prieku izmantoja doto iespēju un   nopirka kaklarotu, tiesa, uzņemoties saistības to izmaksāt pa daļām.  Bet Žanna apsolījās kaklarotu nodot tieši rokās karalienei.  Krāpšana atklājās, tiklīdz vajadzēja izdarīt pirmo maksājumu. Juvelieri, palikuši bez naudas un kaklarotas, nekavējoties griezās pie Marijas Antuanetes. Bet viltīgā grāfiene, tiklīdz bija saņēmusi kaklarotu, tūlīt to nosūtīja uz Angliju ,kur viņas vīrs to pārdeva pa daļām. 

Avantīūrā ievilkto kardinālu papriekšu ieslodzīja Bastīlijā, bet pēc attaisnošanas aizsūtīja uz vientuļu draudzi labi talu no Parīzes. 

Pēc skaļa tiesas procesa grāfieni de la Mottu, neskatoties uz to, ka viņas dzīslās tecēja karaliskas asinis, pakļāva pazemojošam sodam- publiskai pēršanai Grēva laukumā ar karaliskās lilijas iededzināšanu uz pleca,  bet pēc tam ieslodzījumu uz mūžu Salpetrjēras cietumā. Pēc 10 gadiem ar uzpirkšanas un sakaru palīdzību Žannai de la Mottai izdodas bēgt uz Angliju. Pēc kāda laika kādas Londonas baznīcas grāmatā parādās ierfaksts, ka viņa ir izdarījusi pašnāvību, izlecot pa viesnīcas logu. 

Un- tad viņa ar grāfienes Gašē vārdu parādījās Pēterburgā, kur tēloja no franču revolūcijas zvērībām aizbēgušu trimdinieci. Šoreiz Milēdija nemeloja, viņai Francijā tiešam draudēja nepatikšanas , tiesa gan, kā izbēgušai kriminālnoziedzniecei. Krievijā ar līdzjūtību pret viņu izturējās pats cars Aleksandrs I, kuram viņa stāstīja skaistas pasaciņas. Tomēr Pēterburgā nemierīgā grāfiene nepalika ilgi un drīz pēc tam, kad bija kļuvusi par Krievijas pavalstnieci,  devās uz Krimu. Pēc laikabiedru atmiņām, Milēdija bija vecenīte ar apgriezieniem. Tiklīdz viņa parādījās Krimā, visi kontrabandisti un laupītāji pēkšņi izrādījās zem viņas kontroles. Nekādas karietes vecā Žanna neatzina- viņa jāja pa kalniem jāsus uz zirga melnās ādas biksēs ar divāsm pistolēm aiz jostas. Bet reiz pienāca diena, kad viņas zirgs paklupa, Žanna izlidoja no segliem un vairs nepiecēlās

Savas nāves priekšvakarā Žanna šķiroja papīrus, no kuriem diezgan daudzus sadedzināja. Kalpone apgalvoja,ka viņa pie sevis kaut ko murminajusi  par brilijantiem, bet kalponei devusi rīkojumu apglabāt viņu nepārģērbtu un neapmazgātu- tadu,kā nomirs. Šo pēdējo vēlēšanos tā arī neizpildīja un ,ģērbjot nelaiķi, ģērbējas ieraudzīja lededzināto lilijas ziedu viņai uz pleca. Kad Pēterburgā uzzināja par viņas nāvi, no turienes ieradās kurjers, lai no nelaiķes mantām paņemtu kādu lādīti. Lādīte tika atrasta- bet tukša. Klīda baumas, ka lādītē Milēdija glabāja leģendārās kaklarotas pārpalikumus. Vecajā kapsētā, netālu no pionieru nometnes "Arteks"  līdz pat  XX gs sākumam zinātāji varēja atrast sūnām apaugušu kapa plāksni ar slavenās avantūristes vārdu. Tagad vecās kapsētas vietā ir augļu dārzs, bet  kapakmeņus iedzimtie ir izvazājuši un samūrējusi savu māju pamatos. 

Dažas dienas pēc Milēdijas nāves pirmo reizi tika manīts baltās dāmas spoks.Jau toreiz runāja, ka tā ir Milēdija, kura sargā savus brilijantus. .Māja, kurā dzīvoja grāfiene de Gašē vēlāk nokļuva pionieru nometnes "Arteks" īpašumā. Nometnes iemītnieki šo ēku sauca par "Velna namiņu", jo tā bija spoku visapsēstākā vieta visā "Arteka" teritorijā. Protams, ka daudzi, kuri nokļuva šai nometnē, mēģināja meklēt brilijantus. Tie vēl arvien nav atrasti.