Zinatniskie mīti - plaši izplatīti masu maldi, kuri tiek pasniegti kā zinātniski fakti. Popularizēšanas laikā, zinātniskas teorijas, fakti un notikumi tiek sagrozīti līdz absurdam. Pēc zinātnes vienkāršošanas tā pārvēršas par cilvēkiem interesantu, bet zaudē savu sākotnējo jēgu.
Visizplatītakie zinātniskie mīti14
122
4
Mīts: Arhimēds ir atklājis savu likumu guļot vannā.
Atspēkojums: Īstenībā, Arhimēda izspiestais ūdens neko nesaka par slaveno izspiešanas spēku, jo mītā aprakstītais paņēmiens ļauj tikai izmērīt apjomu. Šo mītu izplatijis Virtuvijs, kurš tad arī paliek par vienīgo mīta avotu.
Mīts: Ņūtons atkalāja vipspasaules gravitācijas likumu pēc tam, kad uz galvas viņam uzkrita ābols.
Atspēkojums: Gadu pirms savas nāves Īzaks Ņūtons sāka stāstīt saviem draugiem un radiem anekdotisku stāstu par ābolu. Vienīgais cilvēks kurš šo stāstu bija uztvēris nopietni, Ņūtona krustmeita - Katerīna Konduita. Viņa arī izplatīja šo mītu.
Reklāma
Mīts: ir iespējams radīt dzinēju, kurš var strādāt ar lielāku efektivitāti, nekā tajā ieguldītā enerģija.
Atspēkojums: Ņemot vērā pirmo un otro termodinamikas likumu, jebkurš mēģinājums radīt mūžīgo dzinēju ir nolemts bojāejai.
Mīts: Nobela prēmija netiek pasniegta matemātiķiem, jo Alfrēda Nobela sieva krāpa viņu ar matemātiķi.
Atspēkojums: Alfrēds Nobels nekad nebija precēts. Prēmija netiek pasniegta matemātiķiem, jo pēc Nobela domām, šī prēmija paredzēta cilvēkiem, kuru atklājumi un izgudrojumi ir lietderīgi visiem cilvēkiem. Matemātika kā abstrakta zinātne tiek izslēgta.
Mīts: Lielā Hadronu Paātrinātaja palaišana var izraisīt melnā cauruma vai antimatērijas rašanos, kura iznīcinās Zemi.
Atspēkojums: Eksperiments nav bīstams, par argumentiem kalpo fizikas likumi, kodolfizikas eksperimentu dati un astro fizikas dati. Lielākas enerģijas daļiņu sadursme regulāri notiek kosmosā, bet tās neizraisa nekādas mītiskas sekas.
Reklāma
Mīts: Neliela monēta, kura nomesta no augstas celtnes var nogalināt cilvēku.
Atspēkojums: Monētas aerodinamiskās īpašības neļauj tai paātrināties līdz bīstamam ātrumam, tātad maksimālais kaitējums - skrāpējums, pat gadijumā, ja monēta tiks nomesta no Empire State Building
Mīts: Cilvēka organismam ir nepieciešams ilgstošs laiks, lai pārgremotu norītu košļājamo gumiju.
Atspēkojums: Košļājamās gumijas pārgremošana aizņem pat mazāk laika nekā auzu pārslu pārstrāde. Šo mītu speciāli izplatīja ārsti, lai samazinātu risku, ka bērns var aizrīties norijot košļājamo gumiju.
Mīts: Kosmosā nav gravitācijas.
Atspēkojums: Gravitācija ir visur. Kosmonauti orbītā lido bezsvara stāvoklī jo viņi visu laiku krīt ar savu kuģi uz Zemes. Tikai dara to horizontālajā plaknē. Gravitācija samazinās ar attālināšanos, bet pilnīgi nekad nepazūd. Turklāt nav patiess arī apgalvojums, ka kosmosā ir vakums. Īstenībā starpzvaigžņu telpa ir aizpildīta ar masīvam daļiņām, vienkārši attālums starp tām ir lielāks nekā Zemē.
Reklāma
Mīts: Nervu šūnas neatjaunojas.
Atspēkojums: Neskatoties uz to, ka cilvēka smadzenes visintensīvāk aug un attīstās agrīnāvecumā, šūnu dalīšanās turpinās arī pieaugušajiem. Pētijumi apliecina, ka neironi aktīvi aug un mainās līdz pat cilvēka nāvei. Tātad nervi atjaunojās un izredzes palikt gudrākiem ir visiem.
Mīts: Zibens nekad netrāpa vienā un tajā pašā vietā.
Atspēkojums: Šis ir bīstams malds. Īstenībā ,zibens vairākas reizes pēc kārtas trāpa vienā un tajā pašā vietā, jo zibens spēriens parasti izvēlas teritorijas augstāko punktu. Piemēram, Ņujorkas debesskrāpji piedzīvo ap 25 zibens spērieniem katru gadu.
Tev patiks šie raksti
