Māņticība viduslaikos bija obligāta. Visiem zināms, ka Eiropā tumšajos viduslaikos raganas lidoja uz slotaskātiem, cilvēki atvēma krupjus un tārpus, cilvēkos iemiesojās sātans. Neticēt spokiem, raganām, nešķīstiem gariem un viņu virspavēlniekam – sātanam nozīmēja apšaubīt katoļu baznīcas autoritāti, jo baznīca atzina ļauno garu esamību.