Vēstures krikumiņi par Latvijas pilsētām #121

Ilūkstes luterāņu baznīcu padomju gados pielāgoja laicīgākām lietām – šeit bija gan klubs, gan kinoteātris un Bērnu sporta skola. Draudze savu īpašumu atguva pagājušā gadsimta 90.gados un tās tornī skan Hādreslēvas (Dānija) dāvinātais zvans aicinot uz dievkalpojumiem.

Kā tik Jaunjelgava laikiem ejot nav saukta – 13.gs par Sēreni, 16.gs par Jaunpilsētu vai Jaunpilsētiņu, pa vācu modei par Fridrihštati, ebreji to dēvēja par Nairi jeb Jauno Rīgu, 17.-19.gs tauta to sauca arī par Jelgaviņu vai Lubu Jelgavu.

Ir skaista leģenda kā Jēkabpils tikusi pie sava vārda – Hercogs Jēkabs, medīdams tuvumā esošajos mežos, nošāvis lūsi un bijis tik priecīgs, ka Slobodai pie Salas kroga tiek dāvātas pilsētas tiesības un dots vārds Jakobštadt.

Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Pētera akadēmija bija pirmā šāda tipa mācību iestāde Latvijā un tās svinīgā atklāšana notika 1775.gada 29.jūnijā – Pētera dienā. Pārdzīvojusi divus pasaules karus un divreiz nodedzināta, tā restaurēta un tagad vārda vistiešākajā nozīmē glabā pilsētas un novada vēsturi.

Jūrmala senāk tika saukta arī par Rīgas štrandi  (vācu valodā der Strände – jūrmala) pavisam noteikti ir Latvijas garākā pilsēta – tā stiepjas 24km garumā gar Rīgas jūras līci. Pagājušā gadsimta 30.gadu beigās Ķemeros savu medusmēnesi pavadīja pat Albānijas karalis Ahmets Zogu. 

Varbūt būs interesanti apskatīties arī par citām Latvijas pilsētām

http://spoki.tvnet.lv/vesture/Vestures-krikumini-par-Latvijas/804840

http://spoki.tvnet.lv/vesture/Vestures-krikumini-par-Latvijas/804893