Balvu parks ‘’Lāča dārzs’’ veidots kādreizējā muižas augļu dārza vietā un tā centrā esošais dīķis ir muižas dzimtcilvēku rakts. Dīķī ir arī saliņa, kas tiek saukta par ‘’Mīlestības saliņu’’.
Bauskas pils tika celta kā Livonijas ordeņa robežcietoksnis cīņām pret Lietuvu un tam līdzās izveidojās apmetne, ko dēvēja par Vairogmiestu.
Brocēnu nosaukums rakstos minēts jau 1528.gadā, bet bija jāpaiet vēl daudziem gadsimtiem, lai šeit sāktos īstā rosība. Ķīmiķis E.Rozenšteins atklāja, ka Cieceres ezera bagātīgās kaļķakmens iegulas ir derīgas cementa ražošanai. Tā, pateicoties kaļķakmenim, Brocēni 1992.gadā kļūst par pilsētu.
Bija laiki, kad Cēsis sauca par Vendeni, bet Rožu laukums bija Tirgus laukums, kur notika dzīva andelēšanās. Šeit atradies arī soda stabs un pilsētas aka.
Cesvaines pils vairākus gadus izpelnījusies ‘’Sapņu pils’’ titulu un tas nav pārsteigums - patiešām burvīga celtne. Bet netālu atrodas paugurs, kas atgādina zārka formu. Kā runā, šo pauguru barons licis uzbērt un izvēlējies kā savu kapa vietu.
Ne velti Dagdas ģērbonī attēlots no liesmām atdzimstošs fēnikss – pilsētas centrs vairākkārt izdedzis, bet vienmēr atjaunots no jauna.
Daugavpils visvecākā iela ir Rīgas iela un tās sākumā atrodas arī pilsētas vecākais parks. Tas nosaukts par godu pilsētas mēram Pāvelam Dubrovinam, kurš pats aktīvi piedalījies tā plānošanā. Vēl jāpiebilst, ka Daugavpils bija viena no pirmajām Latvijas pilsētām, kurā tika izveidota gājēju iela un tā bija Rīgas iela.
Dobele ir vienīgā pilsēta Latvijā, kura atrodas padziļinājuma vietā, kas veidojies meteorīta trieciena rezultātā. Dobeles krāteris ir viens no lielākajiem meteorītu krāteriem Eiropā. Tomēr velti mūsdienās meklēt klasiskā krātera formu - kosmiskā katastrofa notikusi perma periodā un nākamo laikmetu laikā to piepildījusi bieza nogulumiežu kārta.
Pēc iedzīvotāju skaita mazākā pilsēta Durbe savu vārdu vēsturē ierakstīja ar Durbes kauju 1260.gadā. Tad Vācu ordeņa karaspēkā iesauktie kurši pievienojās žemaišiem un palīdzēja tiem sakaut Livonijas un ordeņa apvienoto karaspēku.
Grobiņa jeb Ezerpils(Seeburg) pieminēta jau 854.gadā Rimberta hronikā, kur aprakstīts vikingu uzbrukums kuršu karaļvalsts pilsētai Seeburg, ko aizstāvējuši 7000 karavīru. Nosaukums Grobiņa pirmo reizi pieminēta Kursas dalīšanas līgumā 1253.gadā.
Bet ir patīkami, ka tā tomēr iekļauta