›

Vēl 10 izplatīti vēstures mīti 21

273 4

Vēsture ir zinātne, kura vispār vairāk vai mazāk balstās uz mītiem. bez tiem nu nekā. Nebūtu nedz interesanti, nedz iedomājami. Taču nu tas jau netraucē mūžīgi meklēt patiesību.

Ja kāds nav lasījis 1. rakstu un domā, ka šis kaut kam tomēr der - un grib izlasīt arī pirmo: http://www.spoki.lv/vesture/11-izplatiti-vestures-miti/221091

Dānijā atrodami rūnakmeņi ar uzrakstu „Dievs, sargi mūs no mēra un kuršiem”! Vispār, lai cik bieži par tādiem akmeņiem dzirdēts, dīvaini, ka dabā tādu neviens nav redzējis. Lai gan vēsturnieki, kas šos akmeņus un lūgšanu vispār min ir vinotaļ cienījami - M.Gimbutiene, F.Balodis, A.Švābe, A.Spekke u.c., tomēr jāatzīst, ka viņi visi atsaucas vai nu viens uz otru, vai nu uz islandieša Sturlusona sāgām. Ne uz reāliem akmeņiem! Tas nenozīmē, ka kurši nedevās veiksmīgos sirojumos uz Dāniju - faktu, ka kuršiem bija dāņu gūstekņi jau 10. gadsimtā, apliecina Egila sāga. Un vairākos rūnakmeņos ir minētas vietas no tagadējās Latvijas. Vairākās sāgās minēti ne tikai kurši, bet arī zemgaļi un lībieši

. Imperators Nērons Romas degšanas laikā spēlēja vijoli. Kurš gan nezin trako Nēronu, kurš sevi iedomājās par visu laiku talantīgāko cilvēku visās dzīves jomās, un nolēma, ka viņa diženo daiļradi uzlabotu skats uz degošu Romu – un tās laikā nolēma uzspēlēt vijoli (vai arī arfu, kā nu kuram tika teikts). Vijoles spēli pagrūtinātu tas, ka to izgudroja 1600 gadus vēlāk un 64. gadā par vijoli neviens ir domāt nedomāja. Taču būtību tas nemainītu – ja vien Nērona apsūdzība nebūtu tikpat baltiem diegiem šūta kā viņa paša pret kristiešiem. Lai gan romiešu vēsturnieks Svetonijs savā grāmatā par 12 cēzariem (kas vairāk atgādina savdabīgu „Privātās Dzīves” versiju, jo min arī ko tik vēl nozīmīgu, ka Cēzars valkājis parūku, bet Augusts bija iecienījis augtus apavus...) ir aprakstījis šo Nērona performanci, taču paturam prātā, ka Nērons mira 68. gadā, bet Svetonijs pēc dažādiem avotiem ir dzimis 69./75 – tātad nekādi nevarēja būt aculiecinieks. Savukārt citi avoti liecini, ka patiesībā jau imperators atradās nebūt ne Romā, kad tā sāka degt, bet gan Ansijā. Un vispār pilsētu ugunsgrēki nemaz tik neparasta lieta nebija, arī 69. un 80. gadā Roma dega pamatīgi...

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Lēdija Godīva jāja kaila uz... Autors: Ievupiteks Vēl 10 izplatīti vēstures mīti

Lēdija Godīva jāja kaila uz zirga cauri pilsētai. Nu patiesībā jau nezinu, vai kāds tam tic. Taču izrādās, ka leģendai, kurā labsirdīgā lēdija, tāpēc, lai viņas vīrs nepaceltu nodokļus (eh, žēl, ka Valūtas Fonds tādus noteikumus neuzlika Valdim!) plika jāja cauri pilsētai svas pamts ir. Nu tāds, ka lēdija Godīva (Godgifu of Mercia) un viņas vīrs Leofrs bija reāls personas 12. gs. Tikai pilsēta piederēja pašai lēdijai, un vīrs nodokļus nevarētu pacelt ir gribēdams. Stāstu kādus 100 gadus pēc abu nāves izdomāja kāds mūks – Rodžers (Roger of Wendover), kādu iemeslu pēc, atliek tikai minēt...

Šekspīrs izdomāja Hamleta stāstu. Nē, esiet mierīgi, Šekspīrs sarakstīja lugu Hamlets (ja vien neticat sazvērestības teorijām, kuras apgalvo, ka Šekspīrs vispār neko nerakstīja). Taču arī Hamlets ir vien izcila adaptācija (tā teikt rimeiks 17. gs. gaumē). Vispār jau Šekspīram patika aizņemties sižetus. Hamlets ir balstīts uz 1589. g. rakstītu, bet tagad pazudušu lugu „Ur-Hamlet”, kas savukārt ir balstīta uz senu skandināvu leģendu.. Romeo un Džuljeta ir balstīta uz 1562. g. rakstīto Artura Brūka dzejoli „Traģiskais stāts par Romeo un Džuljetu”( 'The Tragical Historye of Romeus and Juliet'), bet vispār stāsti par tādiem nelaimīgiem, traģiskiem mīlētājiem ir izplatīti teju katrā kultūrā

1776. g. 4. jūlijā Amerika kļuva neatkarīga. Ja kaut ko kārtīgs amerikāņu skolēns zina, tad to, ka 1776. g. 4. jūlijā cilvēki, ko viņi sauc ‘dibinātāj tēvi’ parakstīja Neatkarības deklarāciju. Taču parakstīt jau viņi varēja var ko vien iepatīkas, taču reāli vajag būt vairāk kā vienai pusei lai netakarība iestātos de-facto un de jure (nu reāli un juridiski). Un Neatkarības karš ilga līdz 1783. gada 3. septembrim – kad arī Lielbritānija beidzot atzina koloniju neatkarību. Tātad 4. jūlijs ir labas (nu, lai gan katrs jau var spriest kā grib, laba vai ne) idejas atceres diena.

Reklāma

Edisons izgudroja elektrisko... Autors: Ievupiteks Vēl 10 izplatīti vēstures mīti

Edisons izgudroja elektrisko spuldzīti. Tomass Edisons neapšaubāmi bija ļoti talantīgs izgudrotājs. Kopumā viņš iesniedzis 1093 patentus.Un elektriskās spuldzītes taču arī ir viņa izgudrojums? Ne gluži - angļu zinātnieks sers Hamfrijs Deivijs jau 1815. gadā izgudroja uz oglekļa šķiedru balstītu elektrisko lampu. Viņa izgudrojumu gadu gaitā uzlaboja vairāki izgudrotāji – taču neviens no tiem nespīdēja vairāk kā 12 stundas. Un gods kam gods – 1880. gadā Edisons izgudroja, kā tām spīdēt pietiekami ilgi, lai spuldzītes nebūtu jāmaina divas reizes dienā.

Kolumbs pierādīja, ka zeme ir apaļa. Amerikāņu autors Vašingtons Ivrings 300 gadus pēc Kolumba nāves uzrakstīja par Kristoforu Kolombu, kurš iznīcinājis mītu, ka zeme nav plakana. Bet patiesībā jau vairums Kolumba laika zinātnieku jau zināja, ka zeme nekādā gadījumā nav plakna. Taču papildus tam – Kolumbs nevarēja pierādīt, ka zeme ir apaļa tāpēc vien, ka pats tam neticēja. Viņš ticēja, ka tā ir bumbiera formā. Un viņa ceļojuma mērķis bija pierādīt nevis zemes formu, bet gan to, ka ceļš uz Āziju ir atrodams arī daudz īsāks.

Jēzus dzima 25. decembrī. Jā, arī šis daudziem spokiem šķitīs mīts par mītu. Lai nu tā būtu. Gan jau būsiet dzirdējuši, bet ja nu ne – tad iegaumējiet vispārējai zināšanai. Nekur Bībelē nav minēts nekāds datums. Vairāki zinātnieki, pamatojoties uz aprēķiniem, un pieņemot, ka minētā zvaigzne ir komēta, domā, ka tas notis drīzāk vasarā. Bet nu agrīnie kristieši izlēma, ka grib svinēt to tieši 25. datumā. Kāpēc? Ir vairāki minējumi, viens no izplatītākajiem ir tas, ka tajā laikā svinēja Mitras sekotāju (un tā bija ļoti populāra dievība tajā laikā abās pusēs Vidusjūrai) svētkus – un pirmkārt jau tā varēja aizliegtās reliģijas svētkus nomaskēt – un otrkārt vēlāk tos pārmākt.

Reklāma

Džordžs Vašingtons bija Amerikas pirmais prezidents. Ja jums liks nosaukt 1. Amerikas prezidentu ir diezgan liela iespēja, ka nosauksiet Vašingtonu. Taču Amerikas Revolūcijas laikā Kontinentālais Kongress par pirmo prezidentu ievēlēja Peitonu Randolfu. Viens no viņa pirmajiem soļiem bija Kontinentālās armijas ar ģenerāli Džordžu Vašingtonu priekšgalā izveide. Viņa amatu 1781. gadā pārņēma Džons Henkoks. Turklāt pats Vašingtons Henkokam sūtījis vēstuli (atbildi uz apsveikumu par uzvaru par britiem pie Jorktaunas), adresējot to „Savienoto valstu prezidentam. ” Pēc astoņiem gadiem Vašingtonu izvēlējās par prezidentu vēlēšanās – un viņš kļuva par 1. IEVĒLĒTO prezidentu. Bet vispār jau kopumā 15!

273 4 21 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0