Varenā Vašingtona4

Vašingtonu vada mērs un 13 pilsētas domes pārstāvji. Tomēr augstākā vara pār pilsētu pieder ASV kongresam un tas var noraidīt vietējos likumus. Iedzīvotājiem šajā apgabalā ir mazāka vara nekā štatos. Apgabalam ir neievēlēti kongresmeņi, bet nav senatoru. Līdz grozījumiem konstitūcijā 1961. gadā apgabala iedzīvotāji nevarēja piedalīties prezidenta vēlēšanās.

Apgabala kopējā platība ir 177 km2. Pretrunā ar pilsētas leģendu, tā netika uzbūvēta uz purva. Lai gan zeme tur ir diezgan mitra, dēļ divām upēm un citām dabas plūsmām, apgabala lielākā daļa sastāvēja no zemes un koku aptvertiem pauguriem. Augstākais dabas punkts Kolumbijas apgabalā ir Reno, kas atrodas Reno parkā un ir 125m augsts. Interesanti ka 20% apgabala sastāv no parkiem.

Vašingtona atrodas mitrā subtropu klimata zonā, tāpēc tur ir četri gadalaiki. Tur ir tipisks Centrālatlantijas ASV mērenais klimats. Pavasari tur ir silti, bet ziemās nav parāk vēss, vidēji sniega sega sasniedz 37 cm. Temperatūra vidēji ap 3.3 grādiem pēc C. Vētras ietekmē Vašingtonu reizi 4-6 gados. Visnežēlīgākās vētras sauc par "nor'easters", kam ir raksturīgs spēcīgs vējš, lietus, un citreiz arī sniegs. Vasaras ir karstas un mitras, jūlijā gaisa temperatūri ir vidēi 26.2 C. Siltuma un mitruma kombinācijā vasaras laikā ļoti bieži ir pērkona negaisi no kuriem dažreiz rodas viesuļvētras, kas gan nenodara lielus postījumus. Augstākā reģistrētā temperatūra ir 41 ° C 1930. gada 20. jūlijā, bet zemākā - -26 ° C 1899, gada 11. februārī.

Vašingtona aug, tās daudzveidīgā ekonomika palielinās ar profesionālām un uzņēmējdarbības pakalpojumiem. Valsts produktu bruto apgabalā sasniedza 97.2 miljardus dolāru. Federālā valdība veido aptuveni 27% no darbavietām. 2010. gadā bezdarba līmenis pilsētā bija 6.9%. Apgabals ir augošajām nozarēm nav tieši saistītas ar valdību, jo īpaši izglītības, finanšu, sabiedrisko kārtību, un zinātniskās pētniecības jomās. Džordžtaunas Universitāte, Džordža Vašingtona universitāte, Vašingtonas slimnīcas centrs, Bērnu Nacionālais medicīnas centrs un Howard University ir piecas lielākās nevalstiskās darba devējas.

Apgabalu pārvalda ievēlēts mērs, šobrīd Vincents C. Greis, un trīspadsmit pārstāvji no Kolumbijas apgabala padomes. Tomēr, Kongress patur tiesības pārskatīt un atcelt likumus, ko rada pilsētas dome un iejaukties pašvaldības lietās. Mērs un Padome pieņem vietējo budžetau, kas ir jāapstiprina Kongresam. Vietējo ienākumu, pārdošanas, un īpašuma nodokļis nodrošina aptuveni 67% no ieņēmumiem, lai finansētu pilsētas valdības aģentūras un pakalpojumus. Pilsētas budžets ir aptuveni 7.7 miljardi ASV dolāru.

Saskaņā ar 2007. gada datiem pilsētā dzīvo 56.6% melnādaino, 36.3% balto, 3.1% āziešu un 0.2% Amerikas indiāņu un 74000 ārzemju imigrantu galvenokārt no Salvadoras, Vjetnamas, Etiopijas. Vašingtonas melnādaino iedzīvotāju sasniedza maksimumu 70% no pilsētas iedzīvotājiem līdz 1970. Kopš tā laika, abgabala melno iedzīvotāju skaits ir pastāvīgi samazinājies, jo daudz melno atstājot pilsētu, lai dotos priekšpilsētu. Pēc šiem datiem arī secināts ka 33000 no iedzīvotājiem ir geji, lesbietes vai biseksuāli, aptuveni 8.1% no iedzīvotājiem. No 2010. marta atļautas viendzimuma laulības.

2007.gadā ziņojumā konstatēts, ka apmēram viena trešdaļa no apgabala iedzīvotājiem ir funkcionāli analfabēti, salīdzinot ar valsti - viens no pieciem. Šis rezultāts ir daļēji attiecināms uz imigrantiem, kas nepārvalda angļu valodu. 2005. gada pētījums liecina, ka 85,16% no apgabala iedzīvotājiem vecumā no pieciem gadiem mājās runā tikai angļu valodā un 8,78% runā spāņu valodā. Franču valoda ir trešā visvairāk runātā valoda 1,35%. Pretēji augstajam funkcionālā analfabētisma procentam, gandrīz 46% no apgabala iedzīvotāju ir vismaz četru gadu koledžas grāds. Saskaņā ar datiem, 2000. gadā, vairāk nekā puse no rajona iedzīvotājiem tika noteikti kā Kristieši: 28% iedzīvotāju ir katoļi, 9,1% ir amerikāņu Baptisti, 6.8% ir Dienvidu Baptistu, 1,3% ir Austrumu un Austrumu pareizticīgo, un 13% ir no citām kristiešu ticībām. 10,6% no iedzīvotājiem ir islamticīgie, jūdaisma sekotāji veido 4,5%, un 26,8% no iedzīvotājiem ir piederīgi citām ticībām vai ir bez reliģijas.

Apgabala iedzīvotāju ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir vidēji 55755 $, augstāk nekā jebkurā no 50 ASV štatiem.Tomēr 19% iedzīvotāju bija zem nabadzības līmeņa 2005. gadā, lielāks rādītājs nekā jebkurā štatā, izņemot Misisipi, kas liecina par pilsētas iedzīvotāju ekonomisko atšķirību.