Valmiera ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, Hanzas savienības locekle, šobrīd Vidzemes plānošanas reģiona lielākā pilsēta.
Republikas nozīmes pilsēta Latvijā, lielākā pilsēta Vidzemē, bijušā Valmieras rajona centrs. Platība 18,2 km2. Valmiera atrodas 107 km no Rīgas un 50 km no Igaunijas robežas. Valmiera robežojas ziemeļos un ziemeļaustrumos ar Burtnieku novadu, rietumos ar Valmieras novdu, bet dienvidos un austrumos ar Beverīnas novadu. Valmieru divās daļās sadala viena no skaistākajām Latvijas upēm — GAUJA.
Nosaukums.
Dažādos laikos pilsētai ir bijuši dažādi vādi — Waldemer, Wolmaria, Wolmahr, Vladimirec, Wolmar, Valmiera, kas visi atvasināti no vikingu — rūsu personvārda "Valdemārs" jeb "Vladimirs". Populārākā versija ir par Pleskavas kņazu Vladimiru Mstislaviču, kas šeit ievāca meslus un sprieda tiesu pēc padzīšanas no Pleskavas 1214. gadā. Otra versija pieņem, ka pils ir nosaukta Dānijas karaļa Valdemāra II vārdā, kas 1221. gadā uz īsu laiku kļuva ne tikai Igaunijas, bet arī Livonijas feodālo senioru. Šai versijai par labu runā fakts, ka Zobenbrāļu ordeni, kam piederēja Valmieras apkārtne, tajā laikā kļuva par Dānijas karaļa sabiedroto. Maz ticams, ka sav jauno pili ordenis būtu nosaucis sava ienaidnieka vārdā, bet pilnīgi iespējams, ka abu feodālo senioru vārdi ar laiku vienkārši saplūda vienā valdnieka Valdemāra personvārdā.
Vēstures pieminekļi.
Livonijas ordeņa pils drupas - pati pils celta 1224. gadā. Pils sagrauta Lielā Ziemeļu kara laikā 1702. gadā. Saglabājušies tikai pils ārējo mūru fragmenti, kas daļēji iekonservēti, kā arī arheoloģiskajos izrakumos 80.-90.gadu mijā atsegtie pagrabi un dažu ēku sienu fragmenti.
Svētā Sīmaņa baznīca - celta 1285. gadā. Baznīca ir viena no vecākajām akmens celtnēm Latvijā, kas savā arhitektūrā apvieno romāņu un gotisko stilu.
Vecākā Vidzemes aptieka (18. gs.).
