Vai tu to zināji par Latviju? [8]4
Nosusināšanas sistēmas atvijā sāka veidot jau 18. gs. beigās. Tajā laikā notika arī vairāku upju gultņu pārveidošana (Auces, Bērzes u. c.) un ezeru, piemēram, Engures ezera, līmeņu regulēšana. 19. gs. vidū augsnes nosusināšanai sāka izmantot māla drenu caurules. 20. Gs. sāka būvēt arī polderus. Polderi ir nosusinātas, ar dambjiem norobežotas sauszemes platības, kas atrodas zemāk par tuvumā esošo ūdenstilpju vai ūdensteču ūdens līmeni Gruntsūdens līmeni ar dambjiem norobežotajā teritorijā regulē ar sūkņiem. Latvijā ir 48 polderi, kuru aizsargdambju kopgarums ir 222 kilometri. Daudz polderu ir Piejūras zemienē – Liepājas, Babītes apkārtnē, kā arī pie Lubāna un Burtnieka ezera.
Piejūras zemienē mežos aug mūžzaļš skujkoks – parastā īve. Tā ir reti sastopama un lielākas audzes veido tikai Rucavas un Nīcas apkārtnē, kur īves aizsardzībai izveidoti liegumi, kā arī Slīteres nacionālajā parka. Īv ir ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā. Īves izplatību austrumu virzienā ierobežo stiprais sals ziemā. Rudeņos īvei veidojas zaļas sēklas ar sarkanu sēklsedzi, kas atgādina ogas. Visas auga daļas, izņemot sarkano sēklsedzi, ir indīgas. Latvijā lielākā īve ir Zentenes īve (stumbra apkārtmērs or 2,52 m, augstums – 12,5 m.
Latviju šķerso vairāku augu sugu gālējās izplatības robeža. Piemēram, skābaržu mež izplatīti Eiropas R un centrālajā daļā, bet Latvija atrodas to izplatības areāla pašos ZR. Skābaržu augšanai piemērots klimats ir tikai Latvijas DR daļā. Latvijā vienīgais skābaržu mežs – Luknes skābaržu audze – atrodas Sventājas pietekas Luknes krastā.
Vienīgais lidojošais zīdītājs Latvijā ir sikspārnis. Latvijā konstatētas 16 sikspārņu sugas, un tās vias iz aizsargājamas. Vairākām sugām Latvijā ir izplatības ziemeļu robeža. Sikspārņi ir kukaiņēdāji, ziemu pavada guļā un mitinās alās, vecās ēkās, pagrabos, bēniņos, tuneļos. Latvijā sikspārņis apdraud to traucēšana ziemas miegā, mītņu izpostīšana, alu tūrisms un mežu izciršana, jo vasarāda dažas sugas mīt koku dobumos. Barību sikspārņi iegūst lidojumā, viņi orientējas un medī, izmantojot ultraskaņas lokāciju. Gandrīz visas sikspārņu sugas barojas mežā: rūsganais vakarsikspārnis parasti barojas virs koku galotnēm un pie purva ezeriem, ziemeļu un Natūza sikspārnis – mazākos koku ieskautos klajimos, ūdeņu naktssikspārnis – koku lapotnē. Viens no ikgadējiem sabiedrību izglītošajiem pasākumiem, ko vienlaikus rīka visas Eiropas valstīs, arī Latvijā, ir “Sikspārņu nakts”.