Biljarda trijstūris bezgalīgā Visumā
Iedomājieties, ka Jūs atrodaties lielā angārā un Jūsu rīcībā ir vesels lērums biljarda bumbiņu un trijstūru. Jūs cenšaties bumbiņas sakārtot trijstūros tā, lai krāsaino apaļumu izkārtojums katrā trijstūrī atšķirtos. Agri vai vēlu Jūs nonāksiet pie secinājuma, ka ir tikai ierobežots skaits bumbiņu kombināciju un Jūsu kārtotie trijstūri sāks atkārtoties, katrs nākamais trijstūris kļūst par kāda jau esoša trijstūra kopiju. Ja mēs dzīvojam bezgalīgā Visumā, tad tieši šāds scenārijs ir neizbēgams, ja mēs iedomājamies, ka redzamais Visums ir biljarda trijstūris, bet visas tajā esošās elementārdaļiņas – bumbiņas. Lai arī tagad mūsu trijstūrim ir kolosāli milzīgs izmērs, bet bumbiņas ir kolosāli niecīgas, iespējamo kombināciju skaits būs skaitlis, kurš būs bezgalīgi mazāks par bezgalību. Ko tas nozīmē? Ja tā tiešām ir, tad neviens no mums nav īpašs, jo pastāv bezgalīgi daudz mūsu kopiju, kas šobrīd lasa tieši šo pašu rakstu un vīpsnā par tieši tām pašām manis pieļautajām gramatikas kļūdām par kurām varbūt šobrīd vīpsnājat Jūs. Vēl jo vairāk, tas nozīmē to, ka pastāv arī bezgalīgi daudz tuvo kopiju, no kurām mūsu redzamais Visums atšķiras tikai nedaudz. Tas nozīmē, ka bezgalīgā Visumā pastāv arī tādi redzamie Visumi, kuros Jūs esiet stāvus slavens un bagāts, vai dzīvojat trūkumā un ciešat badu, vai neesat dzimuši vispār. Patiesībā, katra iespējamā variācijā atkārtojās bezgalīgi daudz reižu, jo tāda nu ir bezgalības daba.
