Olbēra tumšās nakts debess paradokss
19. gadsimta pirmajā pusē Vācu astronoms Vilhelms Olbērs nāca klajā ar jaunu paradoksu: Ja Visums ir statisks un bezgalīgs, kādēļ debesis naktī ir tumšas? Tik tiešām, ja Visums būtu bezgalīgs un statisks, bez sākuma un beigām laikā un telpā, tad tajā atrastos bezgalīgi daudz zvaigžņu un, tā kā tas būtu arī bezgalīgi vecs, visu šo zvaigžņu gaisma būtu atceļojusi līdz Zemei. Dzīvojot tādā Visumā skaidrā naktī debesis būtu gaišas, jo, katrā virzienā kurā mēs skatītos, būtu kāda zvaigzne, kuras gaisma apspīdētu zemes lodi. Tā kā skatoties nakts debesīs mēs redzam pārsvarā tumšu fonu ar atsevišķām izkliedētām zvaigznēm, tad Visums nevar būt statisks un bezgalīgs. Tomēr tas vēl arvien var būt viens no abiem, piemēram būt bezgalīgs un izplesties, vai arī būt statisks, bet ar robežu telpā un laikā.
